Ar ieguldījumiem un to atdevi ir vienkārši: ja gribi mērķēt uz lielāku atdevi, tad būs jāuzņemas lielāks risks ieguldījumu zaudēt (vai to, ka ieguldījuma vērtība samazināsies). Zema atdeve, savukārt, nozīmē zemu risku. Ir pāris izņēmumi, piemēram, uzkrājoša dzīvības apdrošināšana, pateicoties dāsnai valsts subsīdijai var nodrošināt cienīgu atdevi ar zemu risku. Runājot par zemu vai augstu atdevi, jāapzinās, ka šobrīd mēs dzīvojam zemu procentu likmju periodā. Lai kāda nebūtu mūsu  vēlamā atdeve, reālas peļņas iespējas nosaka tirgus. Šīs rokasgrāmatas veidošanas brīdī Vācijas valsts obligācijas, kas ir visdrošākais aktīvs, kas ir pieejams eiro valūtu, nodrošina negatīvu atdevi (un tas pirms vēl izmaksām kas ir saistītas ar šo obligāciju turēšanu savā kontā).  Tāpēc par zemu atdevi tagad var uzskatīt 0-2% gadā, vidēju 2 - 6% gadā un augsta ir vairāk kā 6% gadā. Katram no ieguldījuma instrumentam ir arī plašs iespējamā riska un atdeves diapazons. Piemēram, var iegādāties Vācijas valsts obligācijas (ļoti drošas) ar praktiski 0% atdevi vai nebanku kreditētāja (augsta riska) obligācijas ar 12% likmi. 

Vēl viens svarīgs punkts, kas jāņem vērā ir tas, ka tikai ieguldījumi uzņēmumos (un aizdošana valstīm) ir ar aktīvu pievienoto vērtību (šī nauda tiek izmantota, lai radītu kaut ko jaunu). Kolekcionēšana, zelta pirkšana, kriptovalūtas un citi tamlīdzīgi ieguldījumi aktīvos ir spekulācijas vai vērtības aizsargāšana. Attiecīgi, ja esi iegādājies zelta stieni – šis stienis nekādu “vērtību” seifā neradīs – tikai tur sēdēs un radīs tev uztraukumu par tā drošību. Savukārt, ja esi iegādājies uzņēmuma obligāciju (respektīvi uzņēmumam aizdevis) tad uzņēmums šo naudu iegulda, lai kaut ko radītu un attīstītu. Nekustamais īpašums ir interesants ieguldījuma “hibrīds“, kas no vienas puses ir gan stabils aktīvs, gan arī var tikt attīstīts un radīt jaunu vērtību. Izvēle ir īpašnieka rokās. Ja runā par ieguldīšanu uzņēmumos, tad to var veikt divos veidos: vai nu aizdodot vai ieguldot pašu kapitālā. Aizdevums uzņēmumiem sniedz fiksētu atdevi, tātad tam ir noteikti “griesti” ienesīgumam. Ieguldot uzņēmuma pašu kapitālā (piemēram, pērkot to akcijas), var saņemt neierobežotu vērtības izaugsmi (tā saucamo “upside”), bet šāda veida ieguldījumiem ir arī lielāks risks (iespēja nesaņemt pilnībā vai daļēji savu ieguldīto naudu) kā aizdevumiem. Jāpiemin, ka abos variantos ir iespējams pazaudēt visa ieguldījuma apmēru.