Indeksi ir grozi ar uzņēmumiem, kas šajā grozā ir iekļauti un sadalīti pēc kāda noteikta algoritma. Parasti, lielākos un vērtīgākos uzņēmumus “ieliek vairāk”, jeb jo vērtīgāks ir uzņēmums, jo lielāku svaru no indeksa tas sastāda. Tirgus kapitalizācijas jeb uzņēmumu svērtās vērtības metode ir pamata princips kā veido pasaulē populārākos indeksus. Ir arī alternatīva metode, kur indeksā katram uzņēmumam ir vienāds svars, neatkarīgi no šī uzņēmuma izmēra vai vērtības. Šādā indeksā ir lielāks uzsvars uz mazākiem uzņēmumiem, kuriem bieži var augt straujāk nekā lielie biznesi. Pētījumi rāda, ka dažos tirgus apstākļos, piemēram, augstas tirgus neskaidrības brīžos, vienāda svara indeksi var uzrādīt labākus rezultātus nekā tradicionālie indeksi.
Gada atdeves dažādiem populāriem pasaules uzņēmumu akciju indeksiem*
* Dati ir par periodu līdz 2021. gada beigām ** Vienāda svara indeksu groza atdeve
Indeksus var veidot gan no katras valsts fondu biržas lielākajiem uzņēmumiem, gan veidojot grozu ar uzņēmumiem dažādās nozarēs. Tāpat šādus vērspapīru grozus veido ne tikai akcijām, bet arī valsts un uzņēmumu obligācijām. Ir specializēti uzņēmumi (piemēram, MSCI), kas fokusējas tieši uz dažādu indeksu izveidi un regulāru pārskatīšanu. Tā kā līdz ar akciju cenu svārstībām mainās arī uzņēmumu vērtība, tad kompāniju sadalījumu indeksu grozā regulāri (reizi ceturksnī vai pusgadā) pārskata, tajā skaitā iekļaujot vai izslēdzot uzņēmumus. Tapat indeksu groza sadalījuma algoritmā var veikt dažādus pielāgojumus, piemēram, ierobežojot maksimālo svaru, ko viens uzņēmums šādā grozā var veidot.
Pasaulē ir virkne ar finanšu kompānijām, kas ir izveidojušas biržā tirgotus fondus (exchange traded funds jeb ETF), kas replicē dažādus vērtspapīru indeksus. Tas dod iespēju investoriem ieguldīt sev vēlamos akciju vai obligāciju grozos visā pasaulē. Starp lielakajiem šādu indeksu fondu piedāvātājiem ir iShares, Vanguard un Invesco. Tie gan ir tikai daži no indeksu fondu piedāvātājiem pasaulē. Ir svarīgi, lai ieguldot investori rūpīgi salīdzina šo fondu komisijas un likviditāti. Par to, kā izveidot savu indeksu fondu ieguldījumu portfeli mēs esam izveidojuši atsevišķu rakstu.
Savukārt Baltijas valstu galvenais biržas indekss ir OMX Baltic Benchmark un pēdejos 5 gadus tas ir pieaudzis vidēji 8.5% gadā. Attiecīgi, ieguldījums Baltijas valstu lielākajos biržas uzņēmumos būtu bijis diezgan veiksmīgs ieguldījums. Šajā indeksā ir apvienoti 22 vērtīgakie kotētie Baltijas valstu uzņēmumi un ietver tādas kompānijas kā Enefit Green, HansaMatrix, LHV un Kaubamaja. Tomēr tas nav vienīgais akciju indekss, ko aprēķina NASDAQ fondu birža - ir arī, piemēram, top 10 uzņēmumu indekss un (gandrīz) visu uzņēmumu indekss. Sekojošā tabula salīdzina to vēsturisko atdevi dažādos laika posmos:
Gada atdeves dažādiem Baltijas uzņēmumu akciju indeksiem*
*Dati ir par periodu līdz 2023. gada 31. martam
Attiecīgi šajos izvēlētajos laika posmos indeksiem ir bijusi līdzīga atdeve, bet pēdējā desmitgadē vidēji labāko ienesīgumi ir devis desmit lielāko Baltijas uzņēmumu indekss. Tāpat Baltijas akcijas ir devušas nozīmīgi labāku atdevi kā Eiropas akciju tirgus indeksi Stoxx 50, DAX un FTSE. Diemžēl, ja ieguldītājam tagad būtu interese iegādāties Baltijas valstu uzņēmumu indeksu, daudz izvēļu variantu nebūtu. Ir tikai viens Baltijas indeksu fonda piedāvātājs un to pārvalda Lietuviešu uzņēmums Orion. Šis ieguldījuma fonds seko Baltic Benchmark indeksam. Diemžēl šim fondam ir priekš indeksu fonda ļoti augsta gada pārvaldīšanas komisija - 1% (pretstatā standartam 0.1-0.4%). Tāpat šo fondu ir grūti iegādāties un pārdot biržā, jo tam ir ļoti maza vai pat gandrīz neesoša likviditāte. Lai šo problēmu risinātu, mēs piedāvājam investoram pašam izveidot savu Baltijas akciju indeksu. Kā to darīt - par to atsevišķā rakstā.
Indeksus var veidot gan no katras valsts fondu biržas lielākajiem uzņēmumiem, gan veidojot grozu ar uzņēmumiem dažādās nozarēs. Tāpat šādus vērspapīru grozus veido ne tikai akcijām, bet arī valsts un uzņēmumu obligācijām. Ir specializēti uzņēmumi (piemēram, MSCI), kas fokusējas tieši uz dažādu indeksu izveidi un regulāru pārskatīšanu. Tā kā līdz ar akciju cenu svārstībām mainās arī uzņēmumu vērtība, tad kompāniju sadalījumu indeksu grozā regulāri (reizi ceturksnī vai pusgadā) pārskata, tajā skaitā iekļaujot vai izslēdzot uzņēmumus. Tapat indeksu groza sadalījuma algoritmā var veikt dažādus pielāgojumus, piemēram, ierobežojot maksimālo svaru, ko viens uzņēmums šādā grozā var veidot.
Pasaulē ir virkne ar finanšu kompānijām, kas ir izveidojušas biržā tirgotus fondus (exchange traded funds jeb ETF), kas replicē dažādus vērtspapīru indeksus. Tas dod iespēju investoriem ieguldīt sev vēlamos akciju vai obligāciju grozos visā pasaulē. Starp lielakajiem šādu indeksu fondu piedāvātājiem ir iShares, Vanguard un Invesco. Tie gan ir tikai daži no indeksu fondu piedāvātājiem pasaulē. Ir svarīgi, lai ieguldot investori rūpīgi salīdzina šo fondu komisijas un likviditāti. Par to, kā izveidot savu indeksu fondu ieguldījumu portfeli mēs esam izveidojuši atsevišķu rakstu.
Savukārt Baltijas valstu galvenais biržas indekss ir OMX Baltic Benchmark un pēdejos 5 gadus tas ir pieaudzis vidēji 8.5% gadā. Attiecīgi, ieguldījums Baltijas valstu lielākajos biržas uzņēmumos būtu bijis diezgan veiksmīgs ieguldījums. Šajā indeksā ir apvienoti 22 vērtīgakie kotētie Baltijas valstu uzņēmumi un ietver tādas kompānijas kā Enefit Green, HansaMatrix, LHV un Kaubamaja. Tomēr tas nav vienīgais akciju indekss, ko aprēķina NASDAQ fondu birža - ir arī, piemēram, top 10 uzņēmumu indekss un (gandrīz) visu uzņēmumu indekss. Sekojošā tabula salīdzina to vēsturisko atdevi dažādos laika posmos:
Gada atdeves dažādiem Baltijas uzņēmumu akciju indeksiem*
Attiecīgi šajos izvēlētajos laika posmos indeksiem ir bijusi līdzīga atdeve, bet pēdējā desmitgadē vidēji labāko ienesīgumi ir devis desmit lielāko Baltijas uzņēmumu indekss. Tāpat Baltijas akcijas ir devušas nozīmīgi labāku atdevi kā Eiropas akciju tirgus indeksi Stoxx 50, DAX un FTSE. Diemžēl, ja ieguldītājam tagad būtu interese iegādāties Baltijas valstu uzņēmumu indeksu, daudz izvēļu variantu nebūtu. Ir tikai viens Baltijas indeksu fonda piedāvātājs un to pārvalda Lietuviešu uzņēmums Orion. Šis ieguldījuma fonds seko Baltic Benchmark indeksam. Diemžēl šim fondam ir priekš indeksu fonda ļoti augsta gada pārvaldīšanas komisija - 1% (pretstatā standartam 0.1-0.4%). Tāpat šo fondu ir grūti iegādāties un pārdot biržā, jo tam ir ļoti maza vai pat gandrīz neesoša likviditāte. Lai šo problēmu risinātu, mēs piedāvājam investoram pašam izveidot savu Baltijas akciju indeksu. Kā to darīt - par to atsevišķā rakstā.