- Krājobligācijas. Krājobligācijas (pieejamas tikai privātpersonām) ir vienkāršs veids, kā aizdot naudu Latvijas valstij. Mājaslapā krajobligacijas.lv var pieteikties un vienkārši noformēt ieguldījumu sākot no 50 EUR un nopirkt krājobligācijas uz 12 mēnešu, 5 gadu vai 10 gadu termiņu. 2023. gada 14. februārī gada aizdevuma likme bija 3.4% - jūtami augstāka kā depozītiem. Papildus ieguvums - par procentu ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, iegāde ir bez komisijām, kā arī nav nepieciešams pat vērtspapīru konts. Starp citu ir iespēja izņemt naudu no krājobligācijām arī ātrāk, bet tad tu pazaudēsi visus par tām aprēķinātus procentus.
- Depozīts citā bankā. Ja tava banka piedāvā zemu depozīta likmi, vari paskatīties, kāda tā ir citās bankās gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Visās Eiropas Savienības valstīs depozīta garantijas attiecas ieguldījumiem līdz EUR 100,000 katrā bankā. Attiecīgi, ja banka nevarēs atmaksāt depozītu, to izdarīs valsts. Depozīta likmes var nozīmīgi atšķirties starp bankām, bet dēļ valsts garantijas - visu depozītu risks ir būtībā līdzvērtīgs. Piemēram, 12 mēnešu termiņnoguldīju Bigbank piedāvā ar 2.5% atdevi, savukārt Swedbanka - 0.7%. Ārpus Latvijas, var atrast arī bankas, kas piedāvā vēl labākus nosacījumus, piemēram, Lietuvas PayRay banka tagad piedāvā gada depozīta likmi 3.05% apmērā. Daļu no Latvijas banku piedājumiem apkopo portāls Gudriem.lv, savukārt Eiropā populāra ir depozītu platforma Raisin. Jāņem vērā, gan ka mūsdienās atvērt kontu citā bankā nav vienkāršs pasākums un tas var neatmaksāties salīdzinoši neliela ieguldījuma apjoma gadījumā.
- Vācijas vai citas valsts īstermiņa obligācijas. Alternatīva krājobligācijām ir nopirkt valstu izlaistās obligācijas. Vācijas valsts viena gada obligācijas, kas varētu būt visdrošakais ieguldījums eiro valūtā, šobrīd atnes 2.6% atdevi. Bet nopirkt obligācijas nav tik viegli. Viegli ir iegādāties, piemēram, Swedbank interneta bankā piedāvātās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu izlaistās obligācijas. Termiņam zem viena gada, šādu obligāciju iegāde piedāvātu atdevi 1.5-2% robežās (ietverot bankas komisijas). Minimālais iegādes apmērs ir EUR 1,000. Nav tik labi ka krājobligācijas, bet labāk nekā depozīts tajā pašā Swedbankā.
Obligācijas izdevīgāk var iegādāties arī caur NASDAQ Baltic fondu biržu, bet tad papildus ir jārierēķina arī brokeru komisijas, kas atmaksātos tikai pie lielāka ieguldījuma apmēra. Tāpat, diemžēl Baltijas valstu obligācijām ir zema likviditāde - attiecīgi tām ir maz regulāru pircēju un pārdevēju, kā rezultātā tirdzniecība ar tām ir neparedzama.
Pievilcīgākas ir Vācijas valsts izlaistās obligācijas, jo to likviditāde biržā ir daudz augstāka. Attiecīgi tas nozīmē, ka tās var gan vieglāk nopirkt, gan arī pārdot. Vācijas īstermiņa obligāciju ienesīgums ir 2.5-2.8% procentu robežās no kā jāatņem brokera izmaksas par darījumu (aptuveni 0.3% no iegādes summas). Pirkt šādas obligācijas Baltijas valstu bankās var būt salīdzinoši sarežģīts process, kas ietver zvanīšanu brokeriem. Tapēc pieļauju, ka jo personīgāks ir bankas serviss (piemēram, kā Signet Bank), jo vieglāk ir šādu darījumu noformēt. Savukārt, piemēram, Interactive Brokers piedāvā Vācijas valsts obligāciju iegādi arī caur savu platformu internetā.
Pērkot valstu obligācijas ir labi jāorietnējas atdeves (yield) aprēķinos un kopumā šāds vingrojums būtu paredzēts tikai pieredzējušam investoram. Obligācijas var arī jebkurā laikā pārdot, ja naudu vajadzēs ātrāk. Bet ja tirgus procentu likmes būs mainījušās vai tirgū nav daudz citu pircēju (ir zema vērtspapīru likviditāte), var sanākt arī nelieli zaudējumi. Ir vajadzīgs vērtspīru konts un jārēķinas arī ar papildus konta apkalpošanas izdevumiem (piemēram, vērtspapīru turēšanas maksām).
- Obligāciju indeksu fonds. Līdzīgi kā ir ieteicams pirkt nevis individuālas akcijas, bet akciju indeksu fondus (ETF), tā arī ir ar obligācijām. Obligāciju indeksu fonds nodrošina diversifikāciju, kā arī ļoti labu likviditāti - savu ieguldījumu var pārdot jebkurā darba dienas laikā. Piemēram, fonds iShares € Floating Rate Bond iegulda zema riska īstermiņa euro denominētās obligācijās un to vidējā atdeve ir ap 3% gadā. Fonds tirgojas gan Londonas (EFRN.L), gan Bernes (EFRN.BN) fondu biržas. Alternatīvs fonds ir iShares Ultrashort Bond (IS3M.DE vai ERNE.AS), kas arī iegādājas īsa termiņa Eiropas uzņēmumu obligācijas vai iShares Government Germany 0-1yr (EXVM), kas iegādājas Vācijas valsts īstermiņa parādzīmes.
Jārēķinās, ka šo fondu atdeve nav fiksēta un var mainīties, atbilstoši tirgus situācijai. Iegādei ir nepieciešams vērtspapīru konts un to var veikt gan ar Latvijas brokeru (Swedbank, SEB, Citadele u.c.), gan starptautisku brokeru palīdzību (Interactive Brokers, Saxo Bank u.c.). Par fonda iegādi, pārdošanu un turēšanu ir jāsamaksā brokeru komisijas, sasakņā ar to cenrādi. ETF fondu iegāde gan būs nozīmīgi lētāka nekā, piemēram, valstu obligāciju iegāde.
- Nauda kontā. Ir dažas bankas, maksājumu iestādes un brokeri, kas maksā par naudas atlikumu kontā. Šī maksa parasti nav augsta, bet tomēr patīkamāk nekā nekas. Piemēram, Igauņu uzņēmēju radītā, bet tagad Beļģijā un Anglijā bāzētā maksājuma iestāde Wise par naudas atlikumu EUR valūta patreiz piedāvā 0.69% (pēc ienākumu nodokļa ieturēšanas). Tev nav nekas jādara, nav jāmaksā komisijas vai kas cits - procenti katru mēnesi ieskaitīsies tavā kontā. Pie tam nauda būs tūlītēji pieejama, kad vien tev būs nepieciešamība. Līdzīga programma ir arī brokeriem Lightyear (1.75% par noguldījumiem EUR), Saxo Bank un Interactive Brokers.
Kopumā var secināt, ka alternatīvas drošiem īstermiņa ieguldījumiem ir un tās vajag izmantot, lai depozīta nauda lieki nebaro Skandināvu banku peļņu.