Papīra un elektroniska nauda ir mūsdienu fenomens. Savukārt zeltu kā vērtības uzglabāšanas rīku cilvēce jau ir izmantojusi vairākus gadu tūkstošus. Salīdzinot ar citiem metāliem, zelts nerūsē, kā arī tam ir ierobežotas un salīdzinoši grūti iegūstamas rezerves (ne tā kā, piemēram, sudrabs, kas ir daudz lētāk izstrādājams un plašāk pieejams metāls). Tāpēc kopējo zelta apmēru pasaulē nav iespējams strauji palielināt. 

Parasti kā iemesls, kāpēc investēt zeltā, tiek piesaukta ideja, ka zelta cena pieaug vienmērīgi ar inflāciju, tomēr vienmēr tā nav. Statistiski viennozīmīgāka zelta cenu saistība ir ar valstu centrālo banku noteiktajām procentu likmēm - kad likmes kāpj, zelta cena (bieži) samazinās. No šīs saistības pakārtoti izriet arī tas, ka zelts ir labs ieguldījums, lai aizsargātos no ekonomiskās krīzes (kad centrālās bankas samazina procentu likmes). Šādu saikni var uzskatāmi novērot grafikā, kur attēlotas ASV akciju un zelta cenu izmaiņas pēdējos 30 gados - kad akciju cena nozīmīgi krīt, zelta cena ir stabila vai pieaug. 



Rezultātā arī mūsdienās investori nereti izvēlas zeltu kā krīzes reserves uzkrājumu. Nav pareizi uz zeltu skatīties kā investīciju - tas nenes ne dividendes, ne peļņu - tikai uzglabāšanas izmaksas. Zelts ir drīzāk aizsardzība no valstu izdotās naudas inflācijas (ilgtermiņā), norēķinu līdzeklis apokalipses scenārijiem un veids, kā uzturēt ne-elektroniskus uzkrājumus (off-grid). Attiecīgi, ja ir vēlme turēt kaut ko seifā, tad zelts, mūsuprāt, ir racionālāks nekā valūta, ko pakāpeniski noēd inflācija. Savukārt, līdz ar to, ka zelta vērtība parasti pieaug tad, kad samazinās citu ieguldījumu (piemēram, akciju) vērtība - turot to savā portfeli, var "izlīdzināt" savu atdevi un samazināt savu investīciju vērtību svārstību. Tomēr tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka ilgtermiņā zelta vērtība visticamāk nepieaugs tik strauji kā ieguldījumi akcijās vai obligācijās, kā to parāda grafiks par 100 ASV dolāru vērtības izmaiņu pēdējo 30 gadu laikā:


Šajā rakstā apskatīsim vairākus veidus, kā var zeltā ieguldīt un ar kādiem praktiskiem apsvērumiem būtu jāsaskaras. 

1. Pirkt fiziskus zelta stieņus vai monētas. Zelta stieņiem un monētām ir standartizēti izmēri un svari. Katram izstrādājumam ir arī savs ražotājs. Vairāku zelta stieņu ražotāju zīmoli (piemēram, Valcambi, Credit Suisse, Perth Mint un Royal Mint) ir plaši pasaulē atpazīstami, un tas nozīmē, ka tos var vieglāk realizēt citās pasaules malās. Viens vienkāršs veids, kā izvēlēties zelta izstrādājumu pirkumam, ir atrast to, kam ir vislabākā likviditāte un zemākā atšķirība starp pirkšanas/pārdošanas cenām (angliski “spread”). Attiecīgi, ja uzreiz pēc iegādes jūs gribētu savu zelta izstrādājumu pārdot, tad spreads ir, cik procentu izteiksmē jūs uzreiz zaudētu. Parasti vismazākā pirkšanas un pārdošanas cenas atšķirība ir trojas unces (31 grams) svara zelta stieņiem. Piemēram, Tavex piedāvātajam unces Valcambi stienim spread ir 2-3%, savukārt 5 gramu stienim - 15%. Zelta monētām pirkšanas/pārdošanas cenu atšķirība lielākoties ir vairāk nekā 5%. Attiecīgi te arī pirmais ieteikums - pērciet Tavex unces zelta stieni. Vienai uncei ir arī diezgan praktisks izmērs - nedaudz lielāks par 2 eiro monētu. Salīdzinājumam, viens kilograms zelta ir izmērā nedaudz mazāks par iPhone 14, bet to grūti ir sadalīt gabalos, lai, piemēram, pārdotu daļēji. 

Zeltu iegādājoties pretim saņem sertifikātu par piederību, kas arī ir noderīgs pierādījums nodokļu nomaksai VID, ja nākotnē dārgmetāls tiek pārdots ar peļņu (valstij pienākas 20% nodoklis no šādas peļņas). Iegādāto zeltu var glabāt zem gultas, savā seifā (izmanto lielākā daļa krājēju) vai bankas seifā. Ir gan vēl viens risinājums - iegādāties zeltu ārvalstu veikalos, kas piedāvā nopirkto preci transportēt un jūsu vārdā uzglabāt seifos dažādās pasaules valstīs, piemēram, Singapūrā, ASV vai Jaunzēlandē. Šāds pakalpojums, protams, maksā papildus. Vēl pāris noderīgi faktu par zelta iegādi: (1) zeltu izvedot no valsts vērtībā virs EUR 10,000, tas ir muitā jādeklarē; (2) pērkot zeltu skaidrā naudā par summu līdz EUR 3,000, pārdevējs var izsniegt čeku bez pircēja datiem.

2. Iegādāties fondus, kas tur zelta rezerves.  Lai pašam nebūtu jārūpējas par zelta pirkšanu un uzglabāšanu, vienkāršāks variants ir iegādāties daļas fondos, kas tur fiziskas zelta rezerves fonda investoriem. Šāds ieguldījums ir vienkāršāks arī no tāda aspekta, ka to var veikt pakāpeniskāk (nav jāpērk unce vai 100g zelta stienis) un to ir vienkāršāk realizēt jeb pārvērst naudā. Tajā pašā laikā, protams, pazūd sajūta par fiziska drošības bufera klātesamību sev blakus. Tāpēc šis ieguldījums ir piemērots atkarībā no tā, kādiem mērķiem vispār vēlies zeltu pirkt. No fondiem šādu pakalpojumu piedāvā, piemēram, WisdomTree Physical Gold fonds, ko EUR valūtā var iegādāties gan Vācijas, gan Itālijas biržās. Fonda gada pārvaldības maksa ir 0.39% gadā. Kriptovalūtu cienītājiem ir pieejams ieguldījums arī kriptovalūtā PAX Gold, kuras vērtība ir piesieta zelta unces cenai. Pēc šīs kriptovalūtas izlaidēju teiktā visa izlaistā kriptovalūta ir segta ar zelta rezervēm, kas glabājas seifā Londonā. 

3. Iegādāties zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Vēl viens veids, kas ir solīti tālāk no fiziska zelta iegādes, ir nopirkt zelta raktuvju uzņēmumu akcijas, kā piemēram Ishares Gold Producers indeksu fonds, kurš apkopo ieguldījumus 59 kompānijās. Fonda gada pārvaldes izmaksas ir 0.55%. Protams, variants ir iegādāties arī individuālus zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Lielākie šīs jomas biržās pārstāvētie uzņēmumi ir Newmont un Barrick Gold. Abi šie uzņēmumi ir kotēti arī Vācijas biržās, attiecīgi tos var iegādāties arī EUR valūtā. Zelta raktuvju uzņēmumu akciju vērtība lielākoties svārstās līdz ar zelta cenām, bet atšķirībā no fiziskiem zelta stieņiem seifā (rada glabāšanas izdevumus) tie maksā dividendes (dod ienākumus). 

4. Pirkt digitālu (papīra) zeltu. Ir virkne ar platformām, tajā skaitā Revolut un Paysera, kas piedāvā iegādāties sintētisku finanšu instrumentu, kura vērtība ir piesieta zelta cenai biržā. Parasti iet runa par XAU - vienas trojas unces cena. Jāatceras, ka šādā gadījumā netiek pirkts īsts zelts un ieguldījuma drošība ir tik liela, cik ir paša brokera/tirgotāja drošība. Bieži vien šādus ieguldījumus neaizsargā arī valsts depozītu garantijas shēma. 

Apkopojot ir virkne ar veidiem, kā iegādāties zeltu, bet galvenais ir saprast, kāpēc to darāt - kādu risku/bažu šāds ieguldījums novērš. Mūsu secinājums: zelts var noderēt “katastrofas” scenārijā, bet, ja tāds nepienāk - ilgtermiņā labāki ir ienākumus nesoši (akcijas, obligācijas) aktīvi.