Ieguldītājiem, kas meklē stabilu un paredzamu ienākumu/procentu plūsmu, obligācijas nodrošina ienesīgāku, bet arī riskantāku alternatīvu par banku depozītiem. Laikā, kad Latvijas vadošo banku depozītu likmes svārstās ap 1%, Baltijas valstu uzņēmumu izdotās obligācijas piedāvā vidēji 8-10% ienesīgumu. Uzņēmumi izlaiž obligācijas kā papildinājumu banku finansējumam vai arī dažkārt situācijās, kad bankas nevēlas šos uzņēmumus finansēt. Šis banku kredītus papildinošais un alternatīvais finansējums jau ilgi un plaši ir izmantots Rietumvalstīs, savukārt Baltijas valstīs tikai salīdzinoši nesen uzņēmumi ir sākuši apzināties kā šādus vērtspapīrus izmantot sava biznesa izaugsmes finansēšanai. Savas obligācijas ir investoriem pārdevuši tādi Latvijas uzņēmumi kā AirBaltic, Elko Grupa, Grenardi, Eco Baltia un virkne citu. 

Mūsu novērojumi liecina, ka Baltijas obligācijas bieži piedāvā 1-2% lielāku ienesīgumu nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un nozīmīgi lielāku atdevi kā obligāciju indeksu fondi. Savukārt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība - emitenta finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Tāpat kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā un investoram, kas laicīgi iemācas tajā orientēties var būt virkne ar priekšrocībām nākotnē. 

Publiski tirgotas obligācijas ir labi apkopotas NASDAQ Baltic biržas mājas lapā. Tomēr ne visu Baltijas valstu uzņēmumu izlaistās obligācijas atrodas šajā sarakstā. Piemēram, AirBaltic obligācijas tiek tirgotas Frankfurtes biržā. Diemžēl Baltijas valstu uzņēmumu obligāciju likviditāte (spēja biržā brīvi nopirkt un pārdot) ir ļoti zema. Ir tikai pāris uzņēmumi (piemēram, IuteCredit), ar kuru obligācijām regulāri notiek darījumi biržā. Rezultātā, pērkot obligācijas, ir labāk plānot, ka vari turēt tās īpašumā līdz pat to atmaksas termiņam un nerēķināties ar iespēju tās pārdot biržā. Dēļ Baltijas obligāciju zemās likviditātes investoram labāk ir obligācijas iegādāties brīžos, kad uzņēmums tās sākotnēji piedāvā investoriem jeb emitē. Informācija par šādām publiskām emisijām parasti ir pieejama presē un biržas mājas lapā.

Tomēr svarīga nianse ir, ka lielākā daļa Baltijas valstu uzņēmumu neizvēlas emitēt publiskas obligācijas, bet gan slēgtas. Tas nozīmē, ka obligāciju iegāde tiek piedāvāta ierobežotam lokam investoru. Tāpat slēgtās emisijās parasti ir salīdzinoši augsts EUR 100,000 minimalā ieguldījuma slieksnis. Uzņēmumi izvēlas slēgtās emisijas, jo tas ir lētāk un nav jāizpilde virkne papildus prasības, kuras nosaka finanšu tirgus pārraugi. Lai saņemtu piedāvājumus par slēgtām obligāciju emisijām, ir jāuztur regulārs kontakts ar brokeriem. Baltijas valstīs aktīvākie obligāciju brokeri ir Signet Bank, Šiauliu Bankas, Luminor, Redgate Capital un LHV. 

Baltijas obligāciju iegādei nepieciešams ir vienīgi vērtspapīru konts, piemēram, kādā no bankām kā Swedbank vai Signet Bank. Publiski tirgotās obligācijas kvalificējas kā finanšu instruments un tās var iegādāties arī ieguldījuma kontos, uz kuriem Latvijā attiecas labvēlīgāka nodokļu likumdošana. Obligāciju iegādes izmaksas var būtiski atšķirties, bet jārēķinas, ka tās ir vismaz 2-3 augstākas nekā akciju iegādei. Diemžēl arī starpvalstu obligāciju iegāde (piemēram, ar Latvijas vērspapīru kontu iegādāties Lietuvas uzņēmuma obligācijas) nav pārāk viegli un reti kad to var izdarīt interneta bankā. Tapēc ir labi jau laicīgi apbruņoties ar brokeru telefona numuru. 

Ļoti svarīgs faktors investoriem, kas iegulda obligācijās, ir nodrošināt šo ieguldījumu diversifikāciju. Labi diversificēts portfelis sastāv no 20 obligācijām vai vairāk. Šāda diversifikācija ir svarīga, lai izvairītos no situācijas, kad individuāla emitenta neveiksme var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tava ieguldījuma portfeļa kopējo atdevi. Ja jau sākotnēji apzinies, ka labi izkliedētu portfeli izveidot nevarēsi, mūsu ieteikums būtu vai nu izvairīties no šādiem ieguldījumiem vispār vai ieguldīt obligāciju fondos. Piemēram, gan A3E Capital, gan Capitalia piedāvā profesionāli pārvaldītus fondus, kas iegulda Baltijas uzņēmumu obligācijās. Tāpat diemžēl nav plaši pieejami neatkarīgi analītiski ziņojumi un viedokļi par ieguldījumiem obligācijās. Tapēc, ja nav ticība paša finanšu analīzes spēkiem, ir vērts griesties pie kāda finansista (bet ne brokera, kas piedāvā obligācijas nopirkt) pēc palīdzības. Citas finanšu iestādes, tajā skaitā arī Capitalia, savam investoru lokam regulāri piedāvā savu skatījumu uz obligāciju emisijām. Piemēram, starp uzņēmumiem, kuru obligācijas mēs esam iegādājušies savā fondā ir Elko Grupa, DelfinGroup, Clean R  un Baltic Horizon. 

Kopsavilkumā, mūsuprāt ieguldījumi Baltijas valstu uzņēmumu obligācijās ir ļoti perspektīvs un pievilcīgs veids kā veidot savu pasīvo ienākumu portfeli. Individuālu obligāciju izvēle gan var būt salīdzinoši apgrūtinošs un laik-ietilpīgs process, kas būtu piemērots tiem investoriem, kuri var atļauties atvēlēt šādiem ieguldījumiem diezgan nozīmīgu miljonos mērāmu summu. Pārējiem ir vērts paskatīties uz obligāciju fondu piedāvājumiem, bet fonā pasekot šīs nozares attīstībai, jo tā ir nozīmīgu parmaiņu un attīstības priekšā.