Indeksu fondu ir daudz un to izvēlē var apmaldīties. Tāpēc noderīgi ir izstrādāt savu pieeju, kā filtrēt plašo fondu klāstu. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Latvijā var iegādāties tikai UCITS tipa indeksu fondus. UCITS nozīmē, ka fonds ir reģistrēts un ir pieejams investoriem Eiropā. Indeksu fondus ir izveidojušas daudzas investīciju kompānijas un daudzi no šiem piedāvātajiem fondiem ir praktiski identiski. Lielākie indeksu fondu (ETF) piedāvātāji pasaulē ir Blackrock (iShares), Vanguard un Invesco. Gan Vanguard, gan iShares klāstā ir tik plaša izvēle, ka mūsu ieteikums ir izvēlēties vienu no šiem (mēs paši izvēlamies iShares) un pārējos vienkāršības labad atmest. Abiem šo investīciju uzņēmumu indeksu fondiem arī ir ļoti līdzīgas komisijas.
Kad ir veikta šo izvēļu sašaurināšana, var sākt pievērst uzmanību jau pašai ieguldījumu stratēģijai. Ideja ir vienkārša un reizē arī sarežģīta - ieguldījuma stratēģija ir jāveido balstoties uz savu ticību, kur ilgtermiņā (domā 10-30 gadi) iet pasaules ekonomika. Respektīvi, kādas nozares, kādi reģioni un valstis varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem. Tomēr, it sevišķi sākumā, mēs iesakām šajā virzienā galvu nelauzīt un sākt veidot savu ieguldījumu portfeli ar diviem pamata indeksu fondiem: (1) Attīstīto valstu uzņēmumu akcijas, piemēram, iShares MSCI World un (2) Jaunattīstības valstu akciju indeksu, piemēram, iShares MSCI Emerging Markets. Abi šie indeksu fondi aptvers visas pasaules akciju tirgu vērtīgākos uzņēmumus, tajā skaitā, Apple, Microsoft, Tesla, Tencent, Alibaba un daudzus citus.
Indeksu gada atdeve dažādos termiņos
Attīstītās valstis (ASV, Vācija, Lielbritānija, Austrālija, Japāna u.c) veido apmēram 65% no pasaules ekonomikas (šī proporcija gan pakāpeniski samazinās) pretstatā 35%, ko sastāda jaunattīstības valstis (Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika u.c.). Šis arī varētu būt labs sākotnējais sadalījums abu šo indeksu fondu proporcijām portfelī.
Lai praktiski iegādātos indeksu fondus, vispirms vajag atrast kurās biržā un ar kādu biržas simbolu šie vērtspapīri tiek tirgoti. Piemēram, eiro valūtā gan iShares MSCI World, gan iShares MSCI Emerging Markets tiek tirgots Amsterdamas biržā ar simboliem IWDA un IEMA, attiecīgi. Biržas, kurā katrs indeksu fonds ir kotēts parasti ir atrodamas produkta aprakstā mājas lapā (iShares gadījumā pašā lapas apakšā zem “Listings”). Kad šis solis ir veikts, attiecīgos simbolus ievada sava vērstpapīru brokera meklētājā, lai vērtspapīru varētu iegādāties.
Kad ieguldījuma portfelis kļūst lielāks (mūsuprāt virs EUR 100,000), šiem diviem pamata indeksu fondiem var likt papildus fondus ar uzsvaru uz atsevišķu ģeogrāfiju vai nozari. Te ir virkne ar akciju indeksu fondiem, kuri mums pašiem šķiet interesanti:
- Pārvaldes izmaksas (expense ratio). Populārākajiem un lielākajiem fondiem šīs izmaksas būtu jābūt 0,1% līdz 0,25% apmērā gadā. Dažādiem specializētākiem fondiem pārvaldes komisijas var būt 0,4% līdz 0,6% gadā. Salīdzinoši reti ir indeksu fondi, kuru izmaksas pārsniegs šo apmēru;
- Likviditāte. Jo lielāks un attiecīgi populārāks fonds, jo aktīvāka ir tirdzniecība ar to biržā. Eksotiskākiem un mazāk likvīdiem indeksu fondiem var būt situācija, kad atšķirība starp pirkšanas un pārdošanas cenu (spreads) biržā ir nesamērīgi augsta;
- Valūta. Vieglāk ir iegādāties fondus tajā pašā valūtā, kādā ir tavi uzkrājumi. Tas aiztaupa, piemēram, komisijas par valūtas konvertāciju;
- Dividendes. Indeksu fondi vai nu izmaksā saņemtās dividendes (distributing) vai atpakaļiegulda (accumulating). Gandrīz katram indeksu fondam ir iespēja izvēlēties starp šiem fondu sub-tipiem. Mēs pamatā izvēlamies indeksu fondus ar uzkrājošo principu, lai nav jādomā par dividenžu atkal-ieguldīšanu.
Kopsavilkumam, mūsuprāt indeksu fondi ir vienkāršs un pieejams veids kā jebkuram investoram sākt veidot uzkrājumus akcijās. Ieguldījumus var sākt pakāpeniski, ieguldot vienā vai divos indeksu fondos. Savukārt pakāpeniski iepazīstot indeksu fondu pasauli detalizētāk, savus ieguldījumus var papildināt ar jau niansētākiem un specializētākiem fondiem.