Kā pirmo soli, biržas mājas lapā var nolādēt tabulu ar visiem tirdzniecībā esošiem uzņēmumiem. Piemēram Google Sheets ļauj tabulā ievietot formulu (=googlefinance([ticker],"marketcap"), kas aprēķina katra uzņēmuma tirgus vērtību. Uzņēmumus pēc tam var sašķirot pēc to tirgus vērtības un aprēķināt to proporciju savā indeksā, balstoties uz katra uzņēmuma kapitalizāciju (vērtību). Ja kāds uzņēmums īpaši nepatīk, savā indeksā to var vienkārši neiekļaut.
Šādi, piemēram, izskatītos nepielāgots indeksu fonds ar Top10 vērtīgākajiem uzņēmumiem Baltijas valstu biržā. Mazākajam uzņēmumam, Coop Banka, būtu 3.9% īpatsvars kopējā portfeli, bet lielākajam, Ignitis grupe, 21.1%. Lai citiem investoriem būtu vienkāršāk veidot savu portfeli, mēs piedāvājam iepazīties arī ar mūsu izveidoto Google Sheets tabulu, kas ļauj iepazīties ar veiktajiem aprēķiniem.
Savukārt, ja savs portfelis ir izviedots pēc tirgus kapitalizācijas svariem, tas nebūs jābalansē, jo svari mainīsies automātiski. Rebalansēšana šādā gadījumā būs aktuāla tikai tad, ja kāds uzņēmums pametīs izvēlēto, piemēram, Top10 vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Tādā situācijā būs jāpārdod “aizgājējs” un jāiegādājais cita uzņēmuma akcija. Cik bieži vajag rebalansēt portfeli? Mēs ieteiktu kā minimums, ka tas ir jādara reizi gadā, bet diez vai ir vērts pie rebalansēšanas atgriezties biežāk kā reizi ceturksnī. Alternatīvi, ja investors periodiski veic papildus ieguldījumu savā portfelī, jauni ieguldījumi jāveic tā, lai atgrieztos pie izvēlētājiem portfeļa svariem.
Jā, lai gan šis process nav tik vienkāršs kā nopirkt vienu indeksa fondu biržā, bet ja nav labu alternatīvu, tad mūsuprāt, tas ir tīri īstenojams risinājums.
