Noderīgi ieteikumi kā ieguldīt un pelnīt

Kāpēc ieguldīt

Ja mēs runājam par personīgajiem ienākumiem, tad tos var sadalīt divās lielās kategorijās: aktīvie un pasīvie. Aktīvie ienākumi rodas no ikdienas darba (algas), savukārt pasīvie – no ieguldījumiem un uzkrājumiem. Bieži vien domājot par saviem ikdienas līdzekļiem, mēs koncentrējamies tikai uz aktīvo ienākumu pusi, tomēr, palielinot pasīvo ienākumu apmēru, var nodrošināt šādas priekšrocības:

1. Papildus ienākumi
Ienākumi nāk neatkarīgi no tā, vai tu strādā vai ne. Tā ir papildus apdrošināšana bezdarba situācijā vai vienkārši ienākumi situācijās, kad vēlies ilgstoši nestrādāt un, piemēram, ceļot.

2. Lielāki pirkumi 
Uzkrājumi nodrošina kapitālu negaidītām izmaksām vai lielākiem pirkumiem. Vari ietaupīt, izmantojot pirkumam savus uzkrājumus un nemaksājot bankām procentus par aizņēmumu.

3. Neatkarība 
Iegūsti neatkarības sajūtu (no darba devēja, ekonomiskās situācijas, valsts politikas un citiem apstākļiem) un tādējādi samazini stresu ikdienā.

4. Pensija
Papildinājums vecumdienas ienākumiem, kad saņemt aktīvos ienākumus vairs nebūs iespējams, savukārt pilnībā paļauties uz valsts apmaksātu pensiju nebūtu vēlams.

Tavu turību veido aktīvi, kas strādā, kamēr tu atpūties. Tev ir svarīgi ir pārliecināties, ka aktīvi strādā labi un dara to atbilstoši tavām interesēm. Aktīvu vērtība pastāvīgi cīnās ar inflāciju, un tavam mērķim būtu panākt, lai inflācijas rezultātā tavu uzkrājumu vērtība nesarūk. Tāpēc, lai gan nauda bankas kontā ir ļoti drošs noguldījuma avots, šāds ieguldījums katru gadu nes zaudējumus (it sevišķi tad, kad ir augsts inflācijas apmērs, kā piemēram, tagad). Arī bankas depozīti nav nekāds palīgs cīņai pret inflāciju – labākajā gadījumā bankas piedāvā ieguldītājiem gada atdevi pāris procentu apmērā. Labā ziņa ir, ka ir virkne ar ieguldījumu alternatīvām, kuru ilgtermiņa sagaidāmā atdeve pārsit inflācijas likmi. Turklāt daudziem no šiem ieguldījumiem nav nepieciešamas augstas finanšu iemaņas, lieli ieguldījuma apmēri vai nozīmīgs laika patēriņš.

Ieguldījumu kategoriju kopskats

Ar ieguldījumiem un to atdevi ir vienkārši: ja gribi mērķēt uz lielāku atdevi, tad būs jāuzņemas lielāks risks ieguldījumu zaudēt (vai to, ka ieguldījuma vērtība samazināsies). Zema atdeve, savukārt, nozīmē zemu risku. Ir pāris izņēmumi, piemēram, uzkrājoša dzīvības apdrošināšana, pateicoties dāsnai valsts subsīdijai var nodrošināt cienīgu atdevi ar zemu risku. Runājot par zemu vai augstu atdevi, jāapzinās, ka šobrīd mēs dzīvojam zemu procentu likmju periodā. Lai kāda nebūtu mūsu  vēlamā atdeve, reālas peļņas iespējas nosaka tirgus. Šīs rokasgrāmatas veidošanas brīdī Vācijas valsts obligācijas, kas ir visdrošākais aktīvs, kas ir pieejams eiro valūtu, nodrošina negatīvu atdevi (un tas pirms vēl izmaksām kas ir saistītas ar šo obligāciju turēšanu savā kontā).  Tāpēc par zemu atdevi tagad var uzskatīt 0-2% gadā, vidēju 2 - 6% gadā un augsta ir vairāk kā 6% gadā. Katram no ieguldījuma instrumentam ir arī plašs iespējamā riska un atdeves diapazons. Piemēram, var iegādāties Vācijas valsts obligācijas (ļoti drošas) ar praktiski 0% atdevi vai nebanku kreditētāja (augsta riska) obligācijas ar 12% likmi. 

Vēl viens svarīgs punkts, kas jāņem vērā ir tas, ka tikai ieguldījumi uzņēmumos (un aizdošana valstīm) ir ar aktīvu pievienoto vērtību (šī nauda tiek izmantota, lai radītu kaut ko jaunu). Kolekcionēšana, zelta pirkšana, kriptovalūtas un citi tamlīdzīgi ieguldījumi aktīvos ir spekulācijas vai vērtības aizsargāšana. Attiecīgi, ja esi iegādājies zelta stieni – šis stienis nekādu “vērtību” seifā neradīs – tikai tur sēdēs un radīs tev uztraukumu par tā drošību. Savukārt, ja esi iegādājies uzņēmuma obligāciju (respektīvi uzņēmumam aizdevis) tad uzņēmums šo naudu iegulda, lai kaut ko radītu un attīstītu. Nekustamais īpašums ir interesants ieguldījuma “hibrīds“, kas no vienas puses ir gan stabils aktīvs, gan arī var tikt attīstīts un radīt jaunu vērtību. Izvēle ir īpašnieka rokās. Ja runā par ieguldīšanu uzņēmumos, tad to var veikt divos veidos: vai nu aizdodot vai ieguldot pašu kapitālā. Aizdevums uzņēmumiem sniedz fiksētu atdevi, tātad tam ir noteikti “griesti” ienesīgumam. Ieguldot uzņēmuma pašu kapitālā (piemēram, pērkot to akcijas), var saņemt neierobežotu vērtības izaugsmi (tā saucamo “upside”), bet šāda veida ieguldījumiem ir arī lielāks risks (iespēja nesaņemt pilnībā vai daļēji savu ieguldīto naudu) kā aizdevumiem. Jāpiemin, ka abos variantos ir iespējams pazaudēt visa ieguldījuma apmēru. 

Kā veidot uzkrājumus

Uzkrājumu veidošana prasa disciplīnu. Līdz ar katru algas palielinājumu, arī tēriņiem ir tendence ātri pielāgoties. Par vienu lietu gan esam pārliecināti – jo agrāk izdomā un īsteno savu krāšanas formulu, jo labāk. Zemāk ir apkopoti vairāki praktiski paņēmieni, kā veidot savus iekrājumus: 

1. No algas pielikuma
Atliec, piemēram, pusi no katra ienākumu pieauguma. Respektīvi, ja mēneša ienākumi palielinās par 100 eiro, tad 50 eiro novirzi iekrājumiem. Tāpat uzkrājumam var novirzīt prēmijas, dividendes vai citus negaidītus ienākumus. 

2. Noliec citā kontā 
Katru mēnesi atliec konkrētu summu (piemēram, 10-15% no algas), kuru pārskaiti uz citas bankas kontu, kurš nav piesaistīts maksājuma kartei, lai nav kārdinājuma šo naudu iztērēt ikdienas vajadzībām (vai ne-vajadzībām).

3. Neveic ne-vajadzīgus pirkumus
Reizēm liela daļa no ikdienas ienākumiem tiek iztērēta lieliem pirkumiem, kuri ir vairāk “gribu”, nevis “vajag” kategorijā. Šajā brīdī var noturēties un atlikt pirkuma summu uzkrājuma kontā.

4. Samazini izmaksas
Bieži vien lielāko daļu ikmēneša izmaksu sastāda daudzas mazas lietas, nevis pāris lieli pirkumi. Parevidē savu bankas konta izrakstu vai piefiksē ikmēneša tēriņus un identificē, kuras ir tās izmaksas, bez kurām pilnīgi mierīgi varētu iztikt, un novirzi šo apmēru uz ietaupījumu kontu.

Ar grūtībām veidot uzkrājumus ir saskārušies daudzi, un rezultātā arī ir liels apjoms resursu, kas dod padomu vai palīdz uzkrājumus veidot. Pāris no interesantākajiem ir Facebook grupa FMU.lv (Finansiālā Miera Universitāte) un Swedbank budžeta plānotājs (internetbankā). Tāpat interesantu produktu piedāvā SEB Banka – Digitālo krājkasi, kas ļauj, veicot katru pirkumu ar karti, noapaļot summu uz augšu, novirzot noapaļojuma apmēru uz krājkontu. 

Kā sagatavoties pirms ieguldījumu veikšanas

Pirms uzsākt jebkādas darbības ar ieguldījumiem, ir svarīgi tām sagatavoties. Sagatavošanās ir katra savs mājasdarbs, kura paveikšanai mēs ar šīs investīciju rokasgrāmatas palīdzību centīsimies sniegt nepieciešamo informāciju un padomus. Sagatavošanās stadija iekļauj pārdomāšanu un lēmumu pieņemšanu par sekojošiem tematiem:

• Mērķa definēšana – kāpēc es ieguldu? Vai veidoju ilgtermiņa uzkrājumus, īstermiņa rezervi, krāju lielākam pirkumam vai aizsargājos pret inflāciju? Mērķa noteikšana ļoti nozīmīgi ietekmēs tavas turpmākās izvēles. Piemēram, ja tu vēlies ieguldīt vecumdienām un tev tagad ir 30 gadi, tad tavas izvēles ieguldījuma instrumentos būtu kardināli citādākas, ja tu krātu mājas iegādei, ko tu gribētu veikt pēc trim gadiem;

• Saproti savu riska toleranci un intereses – izzini sevi. Saproti, pirmkārt, cik tu esi piesardzīgs – vai tev ir bail no riska vai tu tieši pretēji – ej uz to. Ieguldījumu risks veidojas gan no iespējas ieguldījumu zaudēt, gan no tā vērtības straujas svārstības. Vienmēr darbojas formula - jo augstāks risks, jo augstāka iespējamā peļņa. Tāpat, definē, cik laika tu vēlētos patērēt, veidojot savu ieguldījuma portfeli, kā arī, vai ir kāda ieguldījuma joma, kas tevi īpaši aizrauj. Piemēram, ja tevi interesē tehnoloģijas un tehnoloģiju uzņēmumi, ieguldīšana šādu uzņēmumu akcijās varētu būt ne tikai ieguldījums, bet arī tavu interešu un hobiju paplašinājums. Interesantu rīku sava ieguldījumu riska profila noteikšanai piedāvā robo-konsultants Wealthfront (anketa angļu valodā);

• Izveido savu ieguldījumu plānu – sagatavo stratēģiju. Atbilstoši saviem mērķiem, interesēm un riska tolerancei izstrādā plānu, kādos ieguldījumu aktīvos tu ieguldīsi savus līdzekļus. Tāpat izdomā, kā tu šos ieguldījumus gribētu veikt – pakāpeniski/regulāri vai sakrājot lielāku summu un veicot ieguldījumus vienlaicīgi. Ieguldījumu plāna un stratēģijas izstrāde ir plašs temats, un to aprakstām arī atsevišķā rakstā;

• Saproti nodokļus un formu – ieguldīsi kā privātpersona vai juridiska persona? Izdomā, kā ienākumi no tava izvēlētā ieguldījuma plāna apliekas ar nodokļiem. Vai tev ir pašam tie jādeklarē, vai tie tiek ieturēti pirms izmaksas? Vai es varu norakstīt zaudējumus, kad tiek aprēķināts mans iedzīvotāju nodoklis? Nodokļu efektīvs ieguldījuma mehānisms, lai iegādātos publiskus finanšu instrumentus (obligācijas un akcijas), ir ieguldījumu konts. Tas vienkāršo ienākumu deklarāciju un ļauj efektīvi atlikt iedzīvotāju nodokļa samaksu. Bet ņem vērā, ka no ieguldījuma konta (vismaz pašreiz) nevar veikt ieguldījumus, piemēram, pūļa finansējuma platformās. Ieguldījumiem virs EUR 100,000 apmēra ērtāk ieguldījumus var veikt caur atsevišķi izveidotu kompāniju Latvijā. Tas ļauj atlikt nodokļu nomaksu līdz brīdim, kad peļņa tiek izmaksāta dividendēs. Atšķirībā no ieguldījumu konta šāda nodokļa atlikšana būs piemērojama visiem ieguldījumu tipiem (nevis tikai publiskiem finanšu instrumentiem).  Mīnuss – lai iegādātos finanšu vērtspapīrus, ir jāiegādājas LEI kods, papildus jāsedz grāmatvedības un citas administratīvās izmaksas. 

• Nodrošini infrastruktūru – sagatavojies tehniski. Lai uzsāktu ieguldīšanu, atkarībā no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas var būt nepieciešams atvērt vērtspapīru kontus, nodrošināt naudas pārvedumu limitus un veikt citus sagatavošanās darbus. 

Atbildes uz šiem jautājumiem vari izdomāt, pierakstīt vai ar kādu (tajā skaitā ar mums) pārrunāt. Mūsuprāt galvenais ir šo mājas darbu veikt pirms ieguldījumu uzsākšanas, lai mazinātu nepatīkamus secinājumus un mācības ieguldījumu gaitā.

Kā izveidot savu ieguldījumu plānu

Šis raksts tiks sagatavots drīzumā.

Kā izvēlēties labāko 2. pensiju ieguldījumu plānu

Katru mēnesi 6% no mūsu bruto algas tiek novirzīti mūsu 2. pensiju līmeņa uzkrājumam. Šo naudu pārvalda licencēti pensiju fondu pārvaldnieki – galvenokārt komercbanku meitas uzņēmumi. Nauda tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros visā pasaulē,  ar dažādām sekmēm un komisijām (visbiežāk nepamatoti augstām). Pensiju fondu pārvaldniekiem pamatā ir trīs ieguldījumu stratēģijas: aktīvā (vairāk iegulda akcijās, mazāk obligācijās), konservatīvā (vairāk iegulda obligācijās) un pa vidu (sabalansētā).

Lielākoties cilvēki izvēlas uzticēt savus pensiju uzkrājumus savai bankai, nevis rūpīgi salīdzinot ieguldījumu principus, komisijas un fondu vēsturisko atdevi. Šāda situācija ir izveidojusi vidi, kurā daudzi pensiju fondu pārvaldnieki var droši prasīt augstas komisijas, kas ilgtermiņā jūtami samazina fonda ienesīgumu. Reizi gadā  pensiju pārvaldnieku var mainīt, taču nav ieteicams to darīt katru gadu, balstoties tikai uz vēsturiskajiem katra fonda atdeves rezultātiem, jo tie īstermiņā mēdz būt svārstīgi. Galvenais ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju un izvēlēties pensiju plānu ar zemām izmaksām, jo šie ir galvenie faktori, kas nosaka plāna ienesīgumu ilgtermiņā. 

Līdz 50 gadu vecumam, mūsu ieteikums būtu izvēlēties aktīvo plānu (100% ieguldījumi akcijās), no 50-60 gadiem aktīvo plānu ar 50% ieguldījumiem akcijās, savukārt pēc 60 gadiem - konservatīvo plānu. 

PLUSI:

• Tas nav brīvprātīgs uzkrājums, tu veic šo uzkrājumu, vai gribi vai ne. Sauksim to par plusu
• Pensiju fondu pārvaldniekus var viegli mainīt un sekot līdzi rezultātiem manapensija.lv
• Uzkrājumu var mantot, ja cilvēks veic šādu izvēli latvija.lv portālā
• Nav nepieciešama papildus iesaiste, izņemot sava pensiju plāna izvēlē (ko ir vērts pārskatīt vienu reizi gadā)

MĪNUSI:

• Papildus pārvaldības izmaksām, kas tiek maksātas pensiju fondu pārvaldniekiem, arī katrs fonds, kurā iegulda šis pārvaldnieks, prasa komisiju
• Pats vari ietekmēt ieguldījumu stratēģiju, tikai mainot pārvaldnieku vai to piedāvātos pensiju plānus

Visplašākā informācija par otrā pensiju fonda darbību, kā arī pamata informācija par katra pensiju fonda pārvaldnieka darbību un komisijām ir pieejama portālā Manapensija, sadaļā aktuālie dati. Kā plašāk aprakstām sadaļā par ieguldījumu fondiem, regulāri uzrādīt labāku rezultātu kā pasīvo ieguldījumu fondi (indeksa fondi) neviens no Latvijas pārvaldniekiem nav spējis un ar augstu varbūtību nespēs arī nākotnē. Tāpēc gudra izvēle ir uzticēt savu pensiju pārvaldniekam, kas iegulda tikai indeksa fondos. Starp indeksu fondiem savukārt racionāli izvēlēties ir to pārvaldnieku, kam ir vislētākās pārvaldes komisijas (līdzīgi kā mēs izvēlamies OCTA apdrošināšanu). Indeksu fondi visiem pārvalniekiem ir pēc būtības vienādi - tapēc jāņem ir lētākais.

Zināmu revolūciju Latvijas pensiju pārvaldes tirgū izraisīja Indexo, kas ieviesa un aktīvi popularizēja pensiju līdzekļu uzkrāšanu indeksu fondos. Darbības sākumā Indexo arī piedāvāja zemākās pensiju fondu pārvaldes izmaksas, kas bieži vien pat divreiz lētakas kā tolaik komercbanku piedāvātās. Laika gaitā arī bankas ir gājušas līdzi un gandrīz katra ieviesusi savu indeksu fondu pensiju plāna piedāvājumu. Rezultātā Indexo piedāvājums vairs nav labākā pārvalnieka izvēle tirgū, jo viņu piedāvātā pārvaldes komisija ir palikusi nozīmīgi augstāka par banku. Piemēram, aktīvajam pensiju plānam (100% akcijas) Indexo gada pārvaldes maksa ir 0,53%, Luminor - 0.32% , SEB - 0.3% un Swedbank - 0.3%. Mūsu ieteikums (2023. gada sākumā) labākajam indeksu pensiju fondam ir Citadeles (CBL) indeksu plāns, kuram komisija ir tikai 0.08% gadā.

Kā izvēlēties 3. pensiju ieguldījumu plānu

Papildus obligātajam 2. pensiju līmenim ir iespējams brīvprātīgi veikt papildus iekrājumus arī 3. pensiju līmenī. Šis uzkrājums papildinātu 2. pensijas līmeni un valsts pensijas maksājumus (1. pensiju līmeni). 3. pensiju līmeņa uzkrājumus var saņemt jau no 55 gadu vecuma, un arī šis uzkrājums ir mantojams. Līdzīgi kā ar 2. pensiju līmeni, arī šajā gadījumā veiktos uzkrājumus pats pārvaldīt nevari, bet to tavā vietā veiks pensiju fondu pārvaldnieki. Lai motivētu iedzīvotājus veikt šādus uzkrājumus, valsts (līdzīgi kā arī ar dzīvības apdrošināšanu) piedāvā subsīdiju. Šāda subsīdija izpaužas kā iedzīvotāju ienākumu nodokļu atmaksa par iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas. Neskatoties uz valsts atbalstu, zemais vēsturiskais pensiju fondu pārvaldnieku nodrošinātais ienesīgums komplektā ar augstām komisijas maksām nozīmē, ka vēsturiski šis ir bijis labs produkts tikai pašām bankām. Situācija ir mainījusies no brīža, kad vairāki pārvaldnieki (Indexo un SEB Banka) ir uzsākuši piedāvāt trešo pensiju līmeņu ieguldījumus arī indeksu fondos. 

PLUSI:

• Piemērots pasīvam ieguldītājam: automātiski ik mēnesi pārskaiti naudu un aizmirsti
• Izmaksu efektīvs, jo nav jāmaksā brokeru izdevumi, ja regulārus mēneša uzkrājumus veiktu pats
• Pieejams jau no 55 gadu vecuma uzreiz vai pa daļām pēc savas izvēles
• Tagad arī ar piedāvājumiem indeksu fondos
• Valsts subsidēts ieguldījums ar stingru regulējumu

MĪNUSI:

• Maza pensiju plānu izvēle
• Vēsturiski zems ienesīgums augsto komisiju un aktīvās pārvaldes dēļ
• Augstas komisijas arī tagad

Trešo pensiju  līmeni ir vērts apsvērt, tuvojoties pensionēšanās vecumam. Tad var kļūt izdevīgāk izvēlēties pašu lētāko un konservatīvāko pensiju fondu pārvaldnieku, regulāri saņemt valsts subsīdiju (iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu) un, sasniedzot pensiju, uzreiz izņemt uzkrājumus ārā, ieguldot to lētāk un ar labāku atdevi (kā aprakstīts tālāk šajā rokasgrāmatā).

Kāpēc labāk ir izvēlēties indeksu ieguldījumu fondus

Ieguldījumu fondi apkopo privāto investoru naudu un veic ieguldījumus akcijās (un arī obligācijās). Ieguldījumu fondu ieguldījumi ir diversificēti, kā arī tiek stingri regulēti no valsts puses. Ieguldījumu fondi ir ar dažādam specializācijām – no ieguldījumiem biržā tirgotās akcijās, specifiskos reģionos, obligācijās, dabas resursos un riska kapitāla projektos. Pēc sava profila ieguldījumu fondus var sadalīt divās kategorijās: pasīvie (indeksu) un aktīvie. Aktīvie ieguldījumu fondi ir tādi, kuru pārvaldnieki, profesionāli finansisti, aktīvi izvērtē ieguldījuma iespējas, pieņem investīciju lēmumus un pārvalda ieguldījumu portfeli. Pasīvie ieguldījuma fondi neveic investīciju pārvaldi, bet automātiski veic ieguldījumus pēc kāda noteikta kritērija. Populārākie pasīvie ieguldījumu fondi ir tā sauktie indeksa fondi, kas veic ieguldījumus specifiskā akciju grozā. Šāds grozs var sastāvēt no pasaulē lielākajiem uzņēmumiem, Indijas lielākajām kompānijām (ģeogrāfiska specializācija) vai uzņēmumiem farmācijas jomā (nozares specializācija). Vēsturiskie rādītāji pierāda, ka tikai retais aktīvo ieguldījumu fonds spēj ilgtermiņā nodrošināt labākus atdeves rādītājus investoriem par pasīviem (indeksu) fondiem. 

PLUSI:

• Nodrošina labu ieguldījumu portfeļa diversifikāciju
• Ilgtermiņā nodrošina labāku ieguldījuma atdevi pret risku nekā investīcijas individuālās akcijās
• Indeksu ieguldījumu fondiem ir zemas pārvaldes komisijas
• Var ieguldīt sektoros, kas individuālam investoram būtu nepieejami

MĪNUSI:

• Aktīvo ieguldījuma fondu pārvaldes komisijas var būt augstas un nozīmīgi samazināt atdevi investoriem
• Pat ja vēlies guldīt pasīvos investīciju fondos, vajag rūpīgi izvēlēties, kuros
• Ieguldījumu fondu ir daudz, vajag pavadīt laika izvēlēties sev atbilstošākos, kā arī ieviest ieguldījuma plānu 

Esam lieli piekritēji ieguldījumiem pasīvos ieguldījumu fondos, kuriem, mūsuprāt, būtu jāuztic lielākā daļa no uzkrājumu ieguldījuma. Pasīvos ieguldījuma fondus ir jāizvēlas pēc to izmaksām (meklējot lētākos). Šajā ziņa Vanguard un iShares piedāvātie fondi ir starp pievilcīgākajiem. Labs apkopojums par ieguldījumu iespējām pasīvos ieguldījumu fondos ir pieejams mājas lapā ETF.com. Izvēlēties aktīvos ieguldījumu fondus ir vērts, ja tie piedāvā ieguldījumus jomās, kurās nav pasīvo ieguldījumu fondu. No pasīvajiem (indeksu) fondiem mūsu divi favorīti ir iShares Core MSCI World un iShares MSCI Emerging Markets, kas veido mūsu pašu ieguldījumu portfeļu bāzi. Tomēr šos fondus var papildināt un pielāgot arī ar virkni citu jau specifiskāku indeksu fondu.

Individuālas akcijas - azartmīļiem

Ir grūti racionāli ieteikt veikt ieguldījumus individuālās akcijās. Katrā ziņā to nav vērts darīt ar pamatmērķi pārspēt vidējo tirgus ienesīgumu, jo visticamāk (statistiski) tas neizdosies. Rupji runājot, tikai 1/6 no profesionāliem investoriem, kas izvēlas individuālas akcijas, var ilgtermiņā uzrādīt labākus rezultātus nekā indeksu fondi. Savukārt vairāk kā 50% privāto investoru zaudē naudu, ieguldot individuālās akcijās. Šādu statistisko varbūtību diemžēl esam izjutuši arī mēs uz savas ādas. Tomēr pirkt akcijas ir interesantāk un intelektuāli izaicinošāk nekā iegādāties, piemēram, indeksu fondus, un, iespējams, tāpēc daudzi investori (jā, dažkārt arī mēs) izvēlas to darīt.

Jāņem vērā, ka, pērkot un pārdodot atsevišķas akcijas, var nākties daudz samaksāt komisijās par darījumu izpildi, kas samazinās atdevi, tāpēc īpaši svarīga ir rūpīga un pārdomāta brokera izvēle. Regulāri tirgojot akcijas, lielākie pelnītāji ir brokeri, tāpēc vienīgais ieteicamais scenārijs ir pirkt šos vērtspapīrus ar mērķi turēt tās uz ilgu termiņu (10 gadi un vairāk). Ieguldot atsevišķās akcijās, ļoti svarīgi ir izveidot portfeli ar vismaz 20 uzņēmumiem, lai tas būtu pietiekoši diversificēts. Tas nozīmēs to, ka viena vai pat vairāku ieguldījumu neveiksme neatstās pārāk negatīvu ietekmi uz kopējo investīciju atdevi. 

PLUSI:

• Ieguldījumu var sākt ar pavisam nelieliem apjomiem
• Ieguldījums ir ļoti likvīds un to ir iespēja ātri un bez nozīmīgām izmaksām realizēt
• Ieguldīt akcijās ir azartiski
• Ir potenciāls lielai peļņai, ja paveicas ar akciju izvēli

MĪNUSI:

• Ilgtermiņā labāku atdevi var gūt, investējot indeksa fondos, nevis individuālās akcijās
• Pašam ir jāveic izpēte par katru uzņēmumu
• Grūtāk ir izveidot diversificētu portfeli un rezultātā lielāks ieguldījuma zaudējuma risks

Veicot ieguldījumus akcijās, esam nonākuši pie šādiem principiem, kurus cenšamies ievērot: (1) pirkt akcijas tad, kad citi lielākoties tās grib pārdot; (2) neguldīt individuālās akcijās vairāk kā 5-10% no saviem uzkrājumiem (tā vietā izvēloties indeksa ieguldījumu fondus); (3) guldīt tikai tajos uzņēmumos, kuru darbību paši spējam saprast un novērtēt, un (4) guldīt tikai ar ilgtermiņa (10 gadu) skatījumu. Tāpat mēs noteikti izvairāmies no uzņēmumiem ar apšaubāmiem korporatīvās pārvaldības standartiem, kas diemžēl diskvalificē daļu Latvijā kotētos uzņēmumu.

Kā noteikt akcijas vērtību, atmaksāšanās gadi

Katru reizi, kad pieņem lēmumu par kāda uzņēmuma akciju iegādi, sanāk arī veikt pieņēmumu par to, to vai šīs akcijas cena ir “laba”. Ir virkne ar dažādiem akciju cenu novērtējumu modeļiem - no vienkāršiem līdz sarežģītiem, līdz pat absurdiem. Tomēr atšķirībā no matemātikas uzdevuma, akciju cenai nav pareiza atbilde. Tapēc arī ekspertu starpā var būt daudzi dažādi un pat pretrunīgi viedokļi par to, cik tad ir katras akcijas patiesā vērtība. 

Vienkāršākā metode, kā sākt domāt par uzņēmuma vērtību ir aprēķināt to, cik ātrā laikā šāds ieguldījums atmakstātos (angliski šo rādītāju sauc “price earnings ratio” jeb PE ratio). Lai to aplēstu vienkārši dala uzņēmuma akciju vērtību ar pēdējā gada peļņu. Ja pieņem, ka uzņēmuma peļņa nākotnē nemainās, šis rādītājs parāda cik gados uzņēmums atpelnīs summu, kas ir izmantota, lai šīs akcijas nopirktu. 

Piemēram, NASDAQ Baltic biržā kotētais degvielas un citu energoresursu tirgotājs Virši 2022. gadā strādāja ar 0.69 EUR peļņu uz vienu uzņēmuma akciju. Savukārt, akcijas cena 2023. gada 28. februārī bija EUR 4.45. Izdalot abus lielumus, izriet, ka Virši investori, kas tagad iegādātos uzņēmuma akcijas, atpelnītu ieguldījumu 6.45 gados. Bet vai atmaksāšanās 6.45 gados ir labi vai nē? Salīzinājumam sākumā var aprēķināt, kāds ir šāds atmaksāšanās rādītājs dažām citām Baltijas valstu biržās tirgotajām akcijam:


Pēc šī aprēķina sanāk, ka Madara Cosmetics ieguldījums investoriem atmaksāsies vairāk kā 50 gados, savukārt HansaMatrix 7 gados visu ieguldījumu “noēdīs”  zaudējumus. Savukārt formāli vienā nozarē strādājošais enerģētikas jomas uzņēmums Ignitis Grupe piedāvā divreiz īsāku atmaksāšanās termiņu nekā Enefit Green. Ja nav vēlme šo rādītāju rēķināt pašam, tad NASDAQ Baltic mājas lapā katram uzņēmumam sadaļā Faktu lapa šis lielums ir aprēķināts kā “Price/Earnings”. Ja koeficientam ir klāt apzīmējums TTM (trailing twelve months) tad tas nozīmē, ka ir ņemta vērā uzņēmuma peļņa pēdējos 12 mēnešos nevis kalendārajā gadā. 

Salīdzinājumam, ASV biržas 500 lielāko uzņēmumu Standard&Poors indeksā iekļauto uzņēmumu vidējais atmaksāšanās termiņš ir apmēram 20 gadi, savukārt tehnoloģijas uzņēmumu NASDAQ lielāko uzņēmumu vidējais atmaksāšanās termiņš ir ap 25 gadiem. 

Atmaksāšanās gadi, S&P 500 indekss, ASV (pēdējie 10 gadi)


Atmaksāšanās koeficients var būt noderīgs rīks kā ātri noteikt to, kā uzņēmums ir novērtēts salīdzinot ar saviem tiešākiem konkurentiem vai nozari kopumā. Katras nozares vidējos atmaksāšanās datus ir viegli atrast par ASV akciju tirgu. Piemēram uz 2023. gada janvārī ASV biotehnoloģiju uzņēmumu vidējais rādītājs bija 81, savukārt kokapstrādes uzņēmumiem 9. Vienas nozares ietvaros parasti atmaksāšanās gadi stipri neatšķiras un tapēc parasti šo rādītāju izmanto, lai noteiktu, kā uzņēmums ir novērtēts salīdzinot ar citiem nozares spēlētājiem. Galvenā šī koeficienta priekšrocība ir tā aprēķina vieglums un ērtība, lai izmantotu to kā mērauklu salīdzinājumam ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem. 

Savukārt šie ir daži no galvenajiem atmaksāšanās perioda rādītāja ierobežojumiem:

• Subjektīva interpretācija. Tas neaprēķina uzņēmuma vērtību, bet gan norāda, ko citi investori ir gatavi maksāt par šo biznesu patreiz. Kā novērtēt to vai aprēķinātais rādītājs norāda uz labu uzņēmuma cenu vai sliktu, ir atkal katra paša investora ziņā;
• Limitēts skatījums. Nav piemērots uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Neņem vērā dividendes, uzņēmuma finanšu saistības, faktisko naudas plūsmu, peļņas vēsturisko vai nākotnes izaugsmes perspektīvu un daudzus citus finanšu faktorus;
• Var novest pie maldīgiem secinājumiem. Tāpat kā nav divu identisku cilvēku, nav divi pilnīgi vienādi biznesi. Var būt ļoti labi iemesli kapēc uzņēmumiem tajā pašā darbības nozarē var būt pilnīgi gažādi atmaksāšanās gadu rādītāji. 

Attiecīgi atmaksāšanās gadu rādītājam ir savas priekšrocības un virkne ar trūkumiem, tapēc to ir vērts izmantot tīri indikatīviem un vispārīgi salīdzinošiem nolūkiem. Kapēc ir tādas atšķirības starp nozaru un uzņēmumu atmaksāšanās gadiem un ar ko tās ir pamatotas? Kapēc ir vērts labāk iegādāties Madara Cosmetics akcijas ar 53 gadu atmaksāšanās periodu nevis īres dzīvokli? Par to nākošajā rakstā, kur apskatīsim to kā akciju vērtību ietekmē uzņēmuma peļņas izaugsme. 

* Raksta bilde ir no Madara Cosmetics, SIA publicitātes materiāliem

Kā izveidot savu bez-izmaksu indeksu fondu Baltijas valstīs

Šis raksts tiks sagatavots drīzumā

Ko nozīmē ieguldījumi obligācijās

Iegādāties obligācijas ir tas pats kas noslēgt standartizētu aizdevuma līgumu. Tā vietā, lai ar aizņēmēju noslēgtu aizdevuma līgumu, investors var vienkārši nopirkt obligācijas vai nu no aizņēmēja (finanšu vidē tos dēvē par emitentiem) vai biržā no citiem investoriem. Aizdot ar obligāciju iegādi var gan valstīm, gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem. Tipiski obligācijas izdod salīdzinoši lieli uzņēmumi un liels vairums obligāciju laidienu tiek papildus regulēti (kontrolēti) no valsts iestāžu puses. Tāpat obligācijām var būt neatkarīgi un regulāri atjaunoti riska novērtējumi, kas atvieglo un ļauj standartizēt šo vērtspapīru analīzi. Populārākie no šādiem analītikas uzņēmumiem ir Moody's un Fitch - šīs aģentūras arī regulāri novērtē Latvijas valsts izdotās obligācijas.

Gandrīz visas obligācijas maksā regulārus procentus (finanšu vidē tos dēvē par kuponiem). Regularitāte var atšķirties, bet visbiežāk procenti tiek maksāti reizi ceturksnī, retāk reizi mēnesī vai reizi gadā. Viszemākie procenti (un arī risks tam, ka šis aizdevums netiks atgriezts vai atgriezts daļēji) ir lielām attīstības valstīm, piemēram, Vācijai un ASV. Ar augstiem procentiem var savukārt aizdot jaunattīstības valstīm, it sevišķi tām, kurām ir slikta parādvēsture, piemēram, Argentīnai. 

Papildus procentu likmei obligācijām var būt virkne citu svarīgu parametru, dažus no tiem esam apkopojuši sarakstā zemāk: 

TERMIŅŠ	Obligācijām tāpat kā aizdevumiem ir termiņš, kad obligāciju nomināls (aizdevuma pamatsumma) ir jāatmaksā. Parasti uzņēmumi pārdod savas obligācijas ar termiņiem no 3 līdz 5 gadiem, bet ir virkne izņēmumu. Piemēram, piemēram, bankas kā Citadele, Bigbank un LHV ir izlaidušas arī vērtspapīrus ar 10 gadu dzēšanas termiņu. Kad pienāk obligāciju atmaksas termiņš, uzņēmums vērspapīrus dzēš jeb atgriež investoriem. Svarīgs jautājums ir, kur uzņēmums ņems līdzekļus, lai šādu atmaksu nodrošinātu. Parasti atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka kompānija cer izlaist jaunas obligācijas, lai segtu iepriekšējās. Tomēr šāds piegājiens strādās tikai tad, ja uzņēmums turpina sekmīgi darboties un ja tajā brīdī, kad bizness izlaiž jaunās obligācijas, finanšu tirgus ir pozitīvā attīstības ciklā. Piemēram, 2022. gada otrā pusē gan akciju, gan obligāciju cenas pasaulē un Baltijas valstīs nozīmīgi samazinājās. Investoru noskaņojums bija bažīgs, gaidot inflācijas un enerģētikas krīzes ietekmi uz ekonomiku. Šādos apstākļos Igaunijas uzņēmums Plusplus Capital nespēja investoriem pārdot jaunu savu obligāciju laidinu un šiem līdzekļiem refinansēt vērtspapīrus, kuru atmaksas termiņš pienāca 2022. gada rudenī. Rezultātā, neskatoties uz stabiliem finanšu darbības rādītājiem, uzņēmums nonāca neatmaksas (defaulta) situācijā un bija spiests meklēt kādu alternatīvu atmaksas risinājumu ar oblīgāciju investoriem. Tapēc ir svarīgi pārliecināties, kāds un vai uzņēmumiem ir alternatīvais plāns, kā atmaksāt obligācijas termiņa beigās, ja re-finansēšanās ar jaunu obligāciju izlaišanu nesanāktu. Valstis izdod obligācijas gan uz ļoti īsiem paris mēnešu termiņiem, gan pat virs 10 vai pat 20 gadiem
ATMAKSA	Gandrīz visas obligācijas paredz to atmaksu termiņa beigās. Tas nozīmē, ka obligāciju emitentam termiņa beigās būs nopelnīta nauda, lai šo aizdevumu atgrieztu vai tas paredz, ka naudu obligāciju atmaksai saņems no jaunu obligāciju pārdošanas. Tas var radīt situāciju, ka emitents "trāpa" ar obligāciju atmaksu situācijā, kad ir ļoti grūti piesaistīt finansējumu (piemēram, 2020. gada martā) un defoltēt (jeb nokļūt piedziņā). Dažkārt gan uzņēmumi pārdod obligācijas, kurām ir pakāpenisks atmaksas grafiks, līdzīgi kā privātpersonu hipotekāriem kredītiem.
PROCENTI JEB KUPONS	Obligācijām parasti ir fiksēta procentu likme, kas obligāciju termiņa laikā ir nemainīga. 2022. gada otrajā pusē augstas inflācijas apstākļos, kad arī valstu centrālās bankas palielina likmes, ar kurām tā aizdod bankām, uzņēmumi Eiropā arvien biežāk sāka izdot obligācijas, kurām papildus fiksētai likmei ir arī mainīgā likem, kas ir piesieta Euribor 3 vai 6 mēnešu likmei. Euribor ir likme par kādu bankas Eiropā viena otrai aizdod. Piemēram, Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR investoriem piedāvāja savas obligācijas ar fiksētu 6.5% procentu likmi plus 3 mēnešu Euribor. Uz obligāciju izlaišanas brīdi 2022. gada nogalē šāds piedāvājums nodrošināja gada atdevi 8.5% apmērā. Svarīgi ir atcerēties, ka mainīgā likme var būt "piesieta" gan tirgus procentu likmēm, gan citiem lielumiem, piemēram, inflācijai.
NODROŠINĀJUMS	Obligācijas tāpat kā aizdevumi var būt nodrošinātas, gan nenodrošinātas (vai daļēji nodrošinātas). Nodrošinājuma kvalitāte (likviditāte, vērtība, ilgmūžība) ir nozīmīgs faktors, lai novērtētu obligāciju risku. Obligācijas neatmaksas gadījumā, obligāciju īpašnieku interesēs nodrošinājums var tikt pārdots, lai segtu šīs saistības. Lielākā daļa Baltijas emitentu nepiedāvā obligācjas ar nodoršinājumu, jo viss pieejamais nodrošinājums ir jau finansējošajām komercbankām. Tomēr ir izņēmumi. Piemēram, Lietuvas lauksaimniecības uzņēmuma Auga obligācijas ir nodrošinātas ar ķīlu uz lauksaimniecības zemi. Savukārt, Latvijas kreditēšanas kompānijas DelfinGroup obligācijām kā nodrošinājums kalpo ķīla uz izniegto patēriņa aizdevumu portfeli.
PUBLISKAS VAI SLĒGTAS	Ne visas obligācijas, kas tiek izlaistas var tikt publiski pirktas un pārdotas. Nereti uzņēmumi izvēlas veikt slēgtus obligāciju laidienus, kas tiek piedāvāti ierobežotam investoru lokam. Šādās situācijās arī bieži tiek noteikti augstāki minimālā ieguldījuma sliekšņi (parasti no EUR 100,000). Uzņēmumam ir administratīvi vienkāršāk izlaist slēgtas obligācijas, jo pārdodot obligācijas publiski ir jāievēro virkne papildus prasības, kuras nosaka finanšu tirgus pārraugi. Tāpat jāņem vērā, ka pat obligācijas tiek kotētas biržā, tas nenozīmē, ka tās var brīvi pirkt un pārdot. Regulāri ikdienas darījumi ar obligācijām ir tikai retai Baltijas valstu uzņēmumu izlaistām obligācijām. Katrā ziņā ir svarīgi atcerēties, ka ieguldījumi obligācijās ir nozīmīgi mazāk likvīdi kā ieguldījumi, akcijās.
CENA UN ATDEVE	Uzņēmumi parasti pārdod savas obligācijas par nominālvērtību. Tas nozīmē, ka ja 1 obligācijas nominālvērtība ir, piemēram, EUR 1000, tad investoram ir jāsamaksā EUR 1000, lai šo obligāciju iegādātos. Tomēr, nereti obligāciju cena (it sevišķi, ja to pēc tam pērk vai pārdod biržā) var atšķirties no nomināla. Faktiski tas nozīmē to, ka ja obligāciju cena ir virs nomināla - % atdeve ir mazāka nekā obligācijas kuponu likme, savukārt ja ir zem nomināla - tad atdeve pārsniedz kupona likmi. Piemēram, datortehnikas vairumtirgošanas uzņēmuma Elko Grupa obligācijas piedāvā investoriem fiksētu 6% gada atdevi. Ja ieguldītājs nopērk šo obligāciju biržā par cenu 95% no nominālvērtības jeb par 950 EUR, tad šī investora atdeve (angliski terminu dēvē par yield) no šāda ieguldījuma būs augstāka nekā 6% gada likme. Obligāciju pārdošana zem vai virs to nominālvērtības ir veids kā šo vērtspapīru cena piemērojas apkārtējiem tirgus apstākļiem.

Pērkot lielu un drošu valstu (piemēram, Vācijas) obligācijas nodrošina atdevi, kas ļoti līdzīga banku depozīta likmēm. Savukārt sliktāk pārvaldītu valstu obligācijas (piemēram, Grieķija) piedāvā gada atdeves 5% un vairāk. Uzņēmumu obligāciju ienesīguma ziņā visdāsnākie ir ne-banku patēriņa kreditētāji, kas investoriem piedāvā gada procentus 10-12% apmērā. 

PLUSI

• Vienkāršāks un drošāks ieguldījuma veids kā sniegt tiešu aizdevumu uzņēmumam
• Paredzami ienākumi regulāro procentu/kuponu formā
• Daļēji likvīds un ieguldījumu var pārdot pirms obligāciju termiņa beigām (bet uz to nevajag paļauties)
• Neprasa augstu iesaisti no investora, tik vien cik darījuma izvērtēšanas brīdī (un ja obligācijas defoltē)
• Obligāciju vērtība strauji nesvārstās, salīdzinot, piemēram, ar akciju cenām

MĪNUSI

• Obligācijām bieži vien ir EUR 1,000 vai augstāks nomināls un bieži vien augsti minimālie iegādes noteikumi parasti (EUR 100,000)
• Salīdzinot ar akcijām augstas iegādes komisijas
• Pērkot individuālas obligācijas, ir grūti izveidot diversificētu portfeli
• Salīdzinot ar akcijām, grūtāk atrast resursus un neatkarīgus viedokļus ieguldījuma izvērtēšanai

Mūsu investīciju rokasgrāmatā atsevišķos rakstos esam apkopojuši virkni ar praktiskiem ieteikumiem, kā un kapēc ieguldīt obligācijās. Īpaši aicinām iepazīties ar ieteikumiem, kā iegādāties Baltijas valstu obligācijas

4 efektīvi veidi kā var ieguldīt obligācijās

Kopumā ieguldījumi obligācijās mūsuprāt ir ļoti perspektīvs investīciju veids, bet mēs ieteiktu ievērot bijību pret šo finanšu instrumentu, jo tomēr tam ir virkne tehnisku nianšu, kā rezultātā tas kļūst sarežģītāks par ieguldīšanu uzņēmumu akcijās. Vienkāršības labad esam apkopojuši 4 piegājienus, kā var investēt obligācijās:

1. Obligāciju ETF. Biržā tirgotos obligāciju fondus var iegādāties tikpat vienkārši kā akcijas biržā un tiem ir augsta likviditāte. Fondi uzreiz piedāvā diversificētu obligāciju portfeli, gan ar valstu, gan uzņēmumu vērtspapīriem. Svarīgi gan ir atcerēties, ka obligāciju fondu cena var mainīties gan uz augšu, gan uz leju. Piemēram, situācijās, kad tirgū strauji pieaug procentu likmes, obligāciju fondu vērtība samazinās (kā tas notika 2022. gadā). Starp interesantiem obligāciju ETF mēs ieteiktu izvērtēt iShares Global Corporations Bonds UCITS ETF, iShares J.P. Morgan $ EM Corp Bond UCITS ETF un iShares Core Global Aggregate Bond UCITS ETF


2. Īstermiņa krājobligācijas. Īstermiņa valstu krājobligāciju iegāde var būt ļoti vienkārša un ienesīgāka alternatīva banku depozītiem. Krājobligācijas piedāvā arī Latvijas Republika. Plašāk un praktiskāk par šo ieguldījuma iespēju esam apkopojuši informāciju rakstā - Kā ieguldīt īstermiņā un ar zemu risku - alternatīvas depozītam


3. Obligāciju investīciju fondi. Slēgtie investīciju fondi var ieguldīt obligācijās, kurām nav augsta likviditāte vai kuras vispār netiek tirgots biržā. Šādas obligācijas piedāvā augstāku ienesīgumu, bet prasa papildus rūpību ieguldījuma izpētē. Slēgtie investīciju fondi investoriem nodrošina ieguldījumu diversifikāciju un pieeju ieguldījumiem, kas privātiem investoriem pašiem ir grūti pieejami. Latvijā slēgtus obligāciju fondus pārvalda, piemēram, A3E (ieguldījumi attīstības valstu obligācijās) un Capitalia (ieguldījumi Baltijas uzņēmumu obligācijās)


4. Individuālas obligācijas. Investori var arī paši iegādāties individuālu uzņēmumu vai valstu izlaistās obligācijas. Te gan mēs gribam pievērst uzmanību uz nepieciešamību veidot diversificētu portfeli ar vēlams 20 vērtspapīriem. Baltijas valstīs vien ir aptuveni 50 pieejamu dažādu uzņēmumu obligācijas, savukārt starptautiski šis piedāvājums ir vēl plašāks. Uzreiz jābrīdina, ka praksē veikt tādu obligāciju iegādi, kuras tiek izlaistas citā valstī nekā jūsu vērstspapīru konts, ir diezgan pinķerīgi. 

Obligāciju vai obligaciju fondu iegādei vienīgais nepieciešamais ir vērtspapīru konts bankā, ko lielākā daļa komercbankas piedāvā bez maksas. Obligācijas vari pirkt un pārdot vai nu caur biržu vai veicot pārskaitījumu, kas ir ļoti līdzīgs kā veikt naudas pārskaitījumu caur interneta banku. Praksē, gan uzreiz iesakam atrast brokera telefona kontaktus, jo obligāciju iegādes darījuma formēšanai tas visticamāk būs vajadzīgs. 

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas valstu obligācijās?

Ieguldītājiem, kas meklē stabilu un paredzamu ienākumu/procentu plūsmu, obligācijas nodrošina ienesīgāku, bet arī riskantāku alternatīvu par banku depozītiem. Laikā, kad Latvijas vadošo banku depozītu likmes svārstās ap 1%, Baltijas valstu uzņēmumu izdotās obligācijas piedāvā vidēji 8-10% ienesīgumu. Uzņēmumi izlaiž obligācijas kā papildinājumu banku finansējumam vai arī dažkārt situācijās, kad bankas nevēlas šos uzņēmumus finansēt. Šis banku kredītus papildinošais un alternatīvais finansējums jau ilgi un plaši ir izmantots Rietumvalstīs, savukārt Baltijas valstīs tikai salīdzinoši nesen uzņēmumi ir sākuši apzināties kā šādus vērtspapīrus izmantot sava biznesa izaugsmes finansēšanai. Savas obligācijas ir investoriem pārdevuši tādi Latvijas uzņēmumi kā AirBaltic, Elko Grupa, Grenardi, Eco Baltia un virkne citu. 

Mūsu novērojumi liecina, ka Baltijas obligācijas bieži piedāvā 1-2% lielāku ienesīgumu nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un nozīmīgi lielāku atdevi kā obligāciju indeksu fondi. Savukārt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība - emitenta finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Tāpat kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā un investoram, kas laicīgi iemācas tajā orientēties var būt virkne ar priekšrocībām nākotnē. 

Publiski tirgotas obligācijas ir labi apkopotas NASDAQ Baltic biržas mājas lapā. Tomēr ne visu Baltijas valstu uzņēmumu izlaistās obligācijas atrodas šajā sarakstā. Piemēram, AirBaltic obligācijas tiek tirgotas Frankfurtes biržā. Diemžēl Baltijas valstu uzņēmumu obligāciju likviditāte (spēja biržā brīvi nopirkt un pārdot) ir ļoti zema. Ir tikai pāris uzņēmumi (piemēram, IuteCredit), ar kuru obligācijām regulāri notiek darījumi biržā. Rezultātā, pērkot obligācijas, ir labāk plānot, ka vari turēt tās īpašumā līdz pat to atmaksas termiņam un nerēķināties ar iespēju tās pārdot biržā. Dēļ Baltijas obligāciju zemās likviditātes investoram labāk ir obligācijas iegādāties brīžos, kad uzņēmums tās sākotnēji piedāvā investoriem jeb emitē. Informācija par šādām publiskām emisijām parasti ir pieejama presē un biržas mājas lapā.

Tomēr svarīga nianse ir, ka lielākā daļa Baltijas valstu uzņēmumu neizvēlas emitēt publiskas obligācijas, bet gan slēgtas. Tas nozīmē, ka obligāciju iegāde tiek piedāvāta ierobežotam lokam investoru. Tāpat slēgtās emisijās parasti ir salīdzinoši augsts EUR 100,000 minimalā ieguldījuma slieksnis. Uzņēmumi izvēlas slēgtās emisijas, jo tas ir lētāk un nav jāizpilde virkne papildus prasības, kuras nosaka finanšu tirgus pārraugi. Lai saņemtu piedāvājumus par slēgtām obligāciju emisijām, ir jāuztur regulārs kontakts ar brokeriem. Baltijas valstīs aktīvākie obligāciju brokeri ir Signet Bank, Šiauliu Bankas, Luminor, Redgate Capital un LHV. 

Baltijas obligāciju iegādei nepieciešams ir vienīgi vērtspapīru konts, piemēram, kādā no bankām kā Swedbank vai Signet Bank. Publiski tirgotās obligācijas kvalificējas kā finanšu instruments un tās var iegādāties arī ieguldījuma kontos, uz kuriem Latvijā attiecas labvēlīgāka nodokļu likumdošana. Obligāciju iegādes izmaksas var būtiski atšķirties, bet jārēķinas, ka tās ir vismaz 2-3 augstākas nekā akciju iegādei. Diemžēl arī starpvalstu obligāciju iegāde (piemēram, ar Latvijas vērspapīru kontu iegādāties Lietuvas uzņēmuma obligācijas) nav pārāk viegli un reti kad to var izdarīt interneta bankā. Tapēc ir labi jau laicīgi apbruņoties ar brokeru telefona numuru. 

Ļoti svarīgs faktors investoriem, kas iegulda obligācijās, ir nodrošināt šo ieguldījumu diversifikāciju. Labi diversificēts portfelis sastāv no 20 obligācijām vai vairāk. Šāda diversifikācija ir svarīga, lai izvairītos no situācijas, kad individuāla emitenta neveiksme var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tava ieguldījuma portfeļa kopējo atdevi. Ja jau sākotnēji apzinies, ka labi izkliedētu portfeli izveidot nevarēsi, mūsu ieteikums būtu vai nu izvairīties no šādiem ieguldījumiem vispār vai ieguldīt obligāciju fondos. Piemēram, gan A3E Capital, gan Capitalia piedāvā profesionāli pārvaldītus fondus, kas iegulda Baltijas uzņēmumu obligācijās. Tāpat diemžēl nav plaši pieejami neatkarīgi analītiski ziņojumi un viedokļi par ieguldījumiem obligācijās. Tapēc, ja nav ticība paša finanšu analīzes spēkiem, ir vērts griesties pie kāda finansista (bet ne brokera, kas piedāvā obligācijas nopirkt) pēc palīdzības. Citas finanšu iestādes, tajā skaitā arī Capitalia, savam investoru lokam regulāri piedāvā savu skatījumu uz obligāciju emisijām. Piemēram, starp uzņēmumiem, kuru obligācijas mēs esam iegādājušies savā fondā ir Elko Grupa, DelfinGroup, Clean R  un Baltic Horizon. 

Kopsavilkumā, mūsuprāt ieguldījumi Baltijas valstu uzņēmumu obligācijās ir ļoti perspektīvs un pievilcīgs veids kā veidot savu pasīvo ienākumu portfeli. Individuālu obligāciju izvēle gan var būt salīdzinoši apgrūtinošs un laik-ietilpīgs process, kas būtu piemērots tiem investoriem, kuri var atļauties atvēlēt šādiem ieguldījumiem diezgan nozīmīgu miljonos mērāmu summu. Pārējiem ir vērts paskatīties uz obligāciju fondu piedāvājumiem, bet fonā pasekot šīs nozares attīstībai, jo tā ir nozīmīgu parmaiņu un attīstības priekšā. 

Kā ieguldīt īstermiņā un ar zemu risku - alternatīvas depozītam

Laikā, kad hipotekāro kredītu mainīgās likmes strauji pieaug, depozītu piedāvājumi no banku puses lielākoties nav gājuši šādam kāpumam līdzi. Tāpēc, neskatoties uz to, ka 3. mēnešu Euribor pārsniedz jau 2.5% gadā (te un turpmāk rakstā dati ir uz 2023. gada 15. februāri), vidējā depozīta likme, piemēram, Swedbankā ir vēl zem 1% gadā. Tāpēc gribam ieskicēt pāris vienkāršas alternatīvas, kur ar zemu risku un īsu termiņu var ieguldīt, lai nopelnītu vairāk kā Skandināvu bankas depozītos:  

1. Krājobligācijas. Krājobligācijas (pieejamas tikai privātpersonām) ir vienkāršs veids, kā aizdot naudu Latvijas valstij. Mājaslapā krajobligacijas.lv var pieteikties un vienkārši noformēt ieguldījumu sākot no 50 EUR un nopirkt krājobligācijas uz 12 mēnešu, 5 gadu vai 10 gadu termiņu. 2023. gada 14. februārī gada aizdevuma likme bija 3.4% - jūtami augstāka kā depozītiem. Papildus ieguvums - par procentu ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, iegāde ir bez komisijām, kā arī nav nepieciešams pat vērtspapīru konts. Starp citu ir iespēja izņemt naudu no krājobligācijām arī ātrāk, bet tad tu pazaudēsi visus par tām aprēķinātus procentus. 


2. Depozīts citā bankā. Ja tava banka piedāvā zemu depozīta likmi, vari paskatīties, kāda tā ir citās bankās gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Visās Eiropas Savienības valstīs depozīta garantijas attiecas ieguldījumiem līdz EUR 100,000 katrā bankā. Attiecīgi, ja banka nevarēs atmaksāt depozītu, to izdarīs valsts. Depozīta likmes var nozīmīgi atšķirties starp bankām, bet dēļ valsts garantijas - visu depozītu risks ir būtībā līdzvērtīgs. Piemēram, 12 mēnešu termiņnoguldīju Bigbank piedāvā ar 2.5% atdevi, savukārt Swedbanka - 0.7%. Ārpus Latvijas, var atrast arī bankas, kas piedāvā vēl labākus nosacījumus, piemēram, Lietuvas PayRay banka tagad piedāvā gada depozīta likmi 3.05% apmērā. Daļu no Latvijas banku piedājumiem apkopo portāls Gudriem.lv, savukārt Eiropā populāra ir depozītu platforma Raisin. Jāņem vērā, gan ka mūsdienās atvērt kontu citā bankā nav vienkāršs pasākums un tas var neatmaksāties salīdzinoši neliela ieguldījuma apjoma gadījumā.


3. Vācijas vai citas valsts īstermiņa obligācijas. Alternatīva krājobligācijām ir nopirkt valstu izlaistās obligācijas. Vācijas valsts viena gada obligācijas, kas varētu būt visdrošakais ieguldījums eiro valūtā, šobrīd atnes 2.6% atdevi. Bet nopirkt obligācijas nav tik viegli. Viegli ir iegādāties, piemēram, Swedbank interneta bankā piedāvātās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu izlaistās obligācijas. Termiņam zem viena gada, šādu obligāciju iegāde piedāvātu atdevi 1.5-2% robežās (ietverot bankas komisijas). Minimālais iegādes apmērs ir EUR 1,000. Nav tik labi ka krājobligācijas, bet labāk nekā depozīts tajā pašā Swedbankā.

4. Obligāciju indeksu fonds. Līdzīgi kā ir ieteicams pirkt nevis individuālas akcijas, bet akciju indeksu fondus (ETF), tā arī ir ar obligācijām. Obligāciju indeksu fonds nodrošina diversifikāciju, kā arī ļoti labu likviditāti - savu ieguldījumu var pārdot jebkurā darba dienas laikā. Piemēram, fonds iShares € Floating Rate Bond iegulda zema riska īstermiņa euro denominētās obligācijās un to vidējā atdeve  ir ap 3% gadā. Fonds tirgojas gan Londonas (EFRN.L), gan Bernes (EFRN.BN) fondu biržas. Alternatīvs fonds ir iShares Ultrashort Bond (IS3M.DE vai ERNE.AS), kas arī iegādājas īsa termiņa Eiropas uzņēmumu obligācijas vai iShares Government Germany 0-1yr (EXVM), kas iegādājas Vācijas valsts īstermiņa parādzīmes.

5. Nauda kontā. Ir dažas bankas, maksājumu iestādes un brokeri, kas maksā par naudas atlikumu kontā. Šī maksa parasti nav augsta, bet tomēr patīkamāk nekā nekas. Piemēram, Igauņu uzņēmēju radītā, bet tagad Beļģijā un Anglijā bāzētā maksājuma iestāde Wise par naudas atlikumu EUR valūta patreiz piedāvā 0.69% (pēc ienākumu nodokļa ieturēšanas). Tev nav nekas jādara, nav jāmaksā komisijas vai kas cits - procenti katru mēnesi ieskaitīsies tavā kontā. Pie tam nauda būs tūlītēji pieejama, kad vien tev būs nepieciešamība. Līdzīga programma ir arī brokeriem Lightyear (1.75% par noguldījumiem EUR) un Interactive Brokers.

Kopumā var secināt, ka alternatīvas drošiem īstermiņa ieguldījumiem ir un tās vajag izmantot, lai depozīta nauda lieki nebaro Skandināvu banku peļņu.   

Kā un kur pirkt zeltu

Papīra un elektroniska nauda ir mūsdienu fenomens. Savukārt zeltu kā vērtības uzglabāšanas rīku cilvēce jau ir izmantojusi vairākus gadu tūkstošus. Salīdzinot ar citiem metāliem, zelts nerūsē, kā arī tam ir ierobežotas un salīdzinoši grūti iegūstamas rezerves (ne tā kā, piemēram, sudrabs, kas ir daudz lētāk izstrādājams un plašāk pieejams metāls). Tāpēc kopējo zelta apmēru pasaulē nav iespējams strauji palielināt. 

Parasti kā iemesls, kāpēc investēt zeltā, tiek piesaukta ideja, ka zelta cena pieaug vienmērīgi ar inflāciju, tomēr vienmēr tā nav. Statistiski viennozīmīgāka zelta cenu saistība ir ar valstu centrālo banku noteiktajām procentu likmēm - kad likmes kāpj, zelta cena (bieži) samazinās. No šīs saistības pakārtoti izriet arī tas, ka zelts ir labs ieguldījums, lai aizsargātos no ekonomiskās krīzes (kad centrālās bankas samazina procentu likmes). Šādu saikni var uzskatāmi novērot grafikā, kur attēlotas ASV akciju un zelta cenu izmaiņas pēdējos 30 gados - kad akciju cena nozīmīgi krīt, zelta cena ir stabila vai pieaug. 



Rezultātā arī mūsdienās investori nereti izvēlas zeltu kā krīzes reserves uzkrājumu. Nav pareizi uz zeltu skatīties kā investīciju - tas nenes ne dividendes, ne peļņu - tikai uzglabāšanas izmaksas. Zelts ir drīzāk aizsardzība no valstu izdotās naudas inflācijas (ilgtermiņā), norēķinu līdzeklis apokalipses scenārijiem un veids, kā uzturēt ne-elektroniskus uzkrājumus (off-grid). Attiecīgi, ja ir vēlme turēt kaut ko seifā, tad zelts, mūsuprāt, ir racionālāks nekā valūta, ko pakāpeniski noēd inflācija. Savukārt, līdz ar to, ka zelta vērtība parasti pieaug tad, kad samazinās citu ieguldījumu (piemēram, akciju) vērtība - turot to savā portfeli, var "izlīdzināt" savu atdevi un samazināt savu investīciju vērtību svārstību. Tomēr tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka ilgtermiņā zelta vērtība visticamāk nepieaugs tik strauji kā ieguldījumi akcijās vai obligācijās, kā to parāda grafiks par 100 ASV dolāru vērtības izmaiņu pēdējo 30 gadu laikā:


Šajā rakstā apskatīsim vairākus veidus, kā var zeltā ieguldīt un ar kādiem praktiskiem apsvērumiem būtu jāsaskaras. 

1. Pirkt fiziskus zelta stieņus vai monētas. Zelta stieņiem un monētām ir standartizēti izmēri un svari. Katram izstrādājumam ir arī savs ražotājs. Vairāku zelta stieņu ražotāju zīmoli (piemēram, Valcambi, Credit Suisse, Perth Mint un Royal Mint) ir plaši pasaulē atpazīstami, un tas nozīmē, ka tos var vieglāk realizēt citās pasaules malās. Viens vienkāršs veids, kā izvēlēties zelta izstrādājumu pirkumam, ir atrast to, kam ir vislabākā likviditāte un zemākā atšķirība starp pirkšanas/pārdošanas cenām (angliski “spread”). Attiecīgi, ja uzreiz pēc iegādes jūs gribētu savu zelta izstrādājumu pārdot, tad spreads ir, cik procentu izteiksmē jūs uzreiz zaudētu. Parasti vismazākā pirkšanas un pārdošanas cenas atšķirība ir trojas unces (31 grams) svara zelta stieņiem. Piemēram, Tavex piedāvātajam unces Valcambi stienim spread ir 2-3%, savukārt 5 gramu stienim - 15%. Zelta monētām pirkšanas/pārdošanas cenu atšķirība lielākoties ir vairāk nekā 5%. Attiecīgi te arī pirmais ieteikums - pērciet Tavex unces zelta stieni. Vienai uncei ir arī diezgan praktisks izmērs - nedaudz lielāks par 2 eiro monētu. Salīdzinājumam, viens kilograms zelta ir izmērā nedaudz mazāks par iPhone 14, bet to grūti ir sadalīt gabalos, lai, piemēram, pārdotu daļēji. 

Zeltu iegādājoties pretim saņem sertifikātu par piederību, kas arī ir noderīgs pierādījums nodokļu nomaksai VID, ja nākotnē dārgmetāls tiek pārdots ar peļņu (valstij pienākas 20% nodoklis no šādas peļņas). Iegādāto zeltu var glabāt zem gultas, savā seifā (izmanto lielākā daļa krājēju) vai bankas seifā. Ir gan vēl viens risinājums - iegādāties zeltu ārvalstu veikalos, kas piedāvā nopirkto preci transportēt un jūsu vārdā uzglabāt seifos dažādās pasaules valstīs, piemēram, Singapūrā, ASV vai Jaunzēlandē. Šāds pakalpojums, protams, maksā papildus. Vēl pāris noderīgi faktu par zelta iegādi: (1) zeltu izvedot no valsts vērtībā virs EUR 10,000, tas ir muitā jādeklarē; (2) pērkot zeltu skaidrā naudā par summu līdz EUR 3,000, pārdevējs var izsniegt čeku bez pircēja datiem.

2. Iegādāties fondus, kas tur zelta rezerves.  Lai pašam nebūtu jārūpējas par zelta pirkšanu un uzglabāšanu, vienkāršāks variants ir iegādāties daļas fondos, kas tur fiziskas zelta rezerves fonda investoriem. Šāds ieguldījums ir vienkāršāks arī no tāda aspekta, ka to var veikt pakāpeniskāk (nav jāpērk unce vai 100g zelta stienis) un to ir vienkāršāk realizēt jeb pārvērst naudā. Tajā pašā laikā, protams, pazūd sajūta par fiziska drošības bufera klātesamību sev blakus. Tāpēc šis ieguldījums ir piemērots atkarībā no tā, kādiem mērķiem vispār vēlies zeltu pirkt. No fondiem šādu pakalpojumu piedāvā, piemēram, WisdomTree Physical Gold fonds, ko EUR valūtā var iegādāties gan Vācijas, gan Itālijas biržās. Fonda gada pārvaldības maksa ir 0.39% gadā. Kriptovalūtu cienītājiem ir pieejams ieguldījums arī kriptovalūtā PAX Gold, kuras vērtība ir piesieta zelta unces cenai. Pēc šīs kriptovalūtas izlaidēju teiktā visa izlaistā kriptovalūta ir segta ar zelta rezervēm, kas glabājas seifā Londonā. 

3. Iegādāties zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Vēl viens veids, kas ir solīti tālāk no fiziska zelta iegādes, ir nopirkt zelta raktuvju uzņēmumu akcijas, kā piemēram Ishares Gold Producers indeksu fonds, kurš apkopo ieguldījumus 59 kompānijās. Fonda gada pārvaldes izmaksas ir 0.55%. Protams, variants ir iegādāties arī individuālus zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Lielākie šīs jomas biržās pārstāvētie uzņēmumi ir Newmont un Barrick Gold. Abi šie uzņēmumi ir kotēti arī Vācijas biržās, attiecīgi tos var iegādāties arī EUR valūtā. Zelta raktuvju uzņēmumu akciju vērtība lielākoties svārstās līdz ar zelta cenām, bet atšķirībā no fiziskiem zelta stieņiem seifā (rada glabāšanas izdevumus) tie maksā dividendes (dod ienākumus). 

4. Pirkt digitālu (papīra) zeltu. Ir virkne ar platformām, tajā skaitā Revolut un Paysera, kas piedāvā iegādāties sintētisku finanšu instrumentu, kura vērtība ir piesieta zelta cenai biržā. Parasti iet runa par XAU - vienas trojas unces cena. Jāatceras, ka šādā gadījumā netiek pirkts īsts zelts un ieguldījuma drošība ir tik liela, cik ir paša brokera/tirgotāja drošība. Bieži vien šādus ieguldījumus neaizsargā arī valsts depozītu garantijas shēma. 

Apkopojot ir virkne ar veidiem, kā iegādāties zeltu, bet galvenais ir saprast, kāpēc to darāt - kādu risku/bažu šāds ieguldījums novērš. Mūsu secinājums: zelts var noderēt “katastrofas” scenārijā, bet, ja tāds nepienāk - ilgtermiņā labāki ir ienākumus nesoši (akcijas, obligācijas) aktīvi.