Noderīgi ieteikumi kā ieguldīt un pelnīt

Ieguldīt un krāt var ne tikai banku depozītos. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir informēt par plašajām alternatīvajām ieguldījuma iespējām, kas ir pieejamas jebkuram ieguldītajam. Šīs rokasgrāmatas mērķa auditorija ir jebkurš, kas ir izveidojis vai plāno izveidot uzkrājumus tūkstošos (bet ne daudzos miljonos) un kas pamatā pārzina vai gatavs iemācīties, ko nozīmē akcijas, obligācijas, investīciju fondi un tamlīdzīgi termini. Rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunots.
Pieraksties mūsu izpētes, rakstu un ziņu saņemšanai:

Sagatavošanās

Svarīgie sākuma soļi, uzsākot veikt ieguldījumus

Kā veidot uzkrājumus

Uzkrājumu veidošana prasa disciplīnu. Līdz ar katru algas palielinājumu, arī tēriņiem ir tendence ātri pielāgoties. Par vienu lietu gan esam pārliecināti – jo agrāk izdomā un īsteno savu krāšanas formulu, jo labāk. Zemāk ir apkopoti vairāki praktiski paņēmieni, kā veidot savus iekrājumus: 

1. No algas pielikuma
Atliec, piemēram, pusi no katra ienākumu pieauguma. Respektīvi, ja mēneša ienākumi palielinās par 100 eiro, tad 50 eiro novirzi iekrājumiem. Tāpat uzkrājumam var novirzīt prēmijas, dividendes vai citus negaidītus ienākumus. 

2. Noliec citā kontā 
Katru mēnesi atliec konkrētu summu (piemēram, 10-15% no algas), kuru pārskaiti uz citas bankas kontu, kurš nav piesaistīts maksājuma kartei, lai nav kārdinājuma šo naudu iztērēt ikdienas vajadzībām (vai ne-vajadzībām).

3. Neveic ne-vajadzīgus pirkumus
Reizēm liela daļa no ikdienas ienākumiem tiek iztērēta lieliem pirkumiem, kuri ir vairāk “gribu”, nevis “vajag” kategorijā. Šajā brīdī var noturēties un atlikt pirkuma summu uzkrājuma kontā.

4. Samazini izmaksas
Bieži vien lielāko daļu ikmēneša izmaksu sastāda daudzas mazas lietas, nevis pāris lieli pirkumi. Parevidē savu bankas konta izrakstu vai piefiksē ikmēneša tēriņus un identificē, kuras ir tās izmaksas, bez kurām pilnīgi mierīgi varētu iztikt, un novirzi šo apmēru uz ietaupījumu kontu.

Ar grūtībām veidot uzkrājumus ir saskārušies daudzi, un rezultātā arī ir liels apjoms resursu, kas dod padomu vai palīdz uzkrājumus veidot. Pāris no interesantākajiem ir Facebook grupa FMU.lv (Finansiālā Miera Universitāte) un Swedbank budžeta plānotājs (internetbankā). Tāpat interesantu produktu piedāvā SEB Banka – Digitālo krājkasi, kas ļauj, veicot katru pirkumu ar karti, noapaļot summu uz augšu, novirzot noapaļojuma apmēru uz krājkontu. 

Kā sākt ieguldīt: pamati

Esmu nolēmis, ka vajag krāt un ieguldīt. Esmu pārdevis nekustamo īpašumu vai biznesu un vēlos naudu prātīgi ieguldīt. Par to, kā sākt domāt par ieguldījumiem aptveram šajā rakstā. 

KUR IR TAVA PENSIJA
Pirmais solis ir pārliecināties, ka esošais otrā pensiju plāna uzkrājums ir pareizā vietā. Respektīvi pie pārvaldnieka, kas iegulda indeksu fondos. Vēsturiskie dati skaidri pierāda, ka citi pensiju fondu pārvaldnieki nevar konsekventi pārsist indeksu fondu atdevi. Ja otrais līmenis ir vienīgais uzkrājums un drīz plāno iet pensijā, var izvēlēties Vairo adaptīvo ieguldījuma plānu. Savādāk, racionālā izvēlē ir izvēlēties lētāko indeksu fondu, ko patreiz piedāvā CBL (Citadele) Indeksu plāns

UZKRĀJUMS AR VALSTS ATBALSTU
Lai veicinātu iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu, valsts sniedz atbalstu. Ieguldot trešajā pensiju plānā (vai pērkot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu) līdz 10% no bruto algas be ne vairāk kā EUR 4,000 gadā, par uzkrājumu apmēru no valsts var atgūt 20% no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Būtībā tas nozīmē, ka ieguldījums trešajā pensiju plānā pirmajā gadā nodrošina 20% atdevi, neatkarīgi no tā, kur esi ieguldījis. Šādi uzkrājot atkal ir prātīgi izvēlēties lētāko indeksu fondu piedāvātāju. Šajā jomā pārvaldnieku piedāvājums ir līdzīgs un var izvēlēties ērtāko (piemēram, savā bankā). 

NAUDAI KONTĀ ARĪ IR JĀSTRĀDĀ
Nākošais solis ir pārliecināties, ka arī nauda norēķinu kontā strādā. Lielākās Latvijas bankas ir bijušas gausas maksāt procentus par kontu atlikumu, tomēr tagad tos ir beidzot sākušas piedāvāt. Dažām bankām tas notiek automātiski, aprēķinot procentus no bankas konta atlikuma. Citām, ir ieviesti atsevišķi produkti, kurus izmantojot var brīvi papildināt un izņemt līdzekļus, pelnot procentus. Ir svarīgi ņemt vērā, ka parasti daudz labākas likmes piedavā mazākas bankas. Neskatoties uz piedāvāto procentu atšķirībām, visās bankās naudas līdzekļiem līdz EUR 100,000 vienādi darbojas valsts garantija. Augtus procentus par kontu atlikumu piedāvā arī alternatīvās maksājumu iestādes kā Revolut un Wise, uz kurām tāpat attiecas Eiropas Savienības ieguldījumu apdrošināšanas principi. 

DEPOZĪTS LABĀKAJĀ VIETĀ
Ja ir skaidrs, ka naudu kādu laiku ikdienas tēriņiem nevajadzēs, tad drošības ziņā ir grūti pārspēt ieguldījumu depozītā. Atkal, svarīgi ir atcerēties, ka visās bankās depozīts līdz EUR 100,000 ir valsts garantēts un racionāla izvēle ir noguldīt naudu tajā bankā, kura piedāvā augstākos procentus (pat ja šo banku neizmanto ikdienā). Par procentiem, kas nopelnīti depozītā, bankas automātiski ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt no šī nodokļa var izvairīties, iegādājoties Latvijas Republikas krājobligācijas. Šo krājobligāciju piedāvājumu var salīdzināt ar banku depozītu likmēm, kuru piedāvāto procentu ir jāsareizina ar 0.8, lai ņemtu vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektu. 

AKCIJAS, INDEKSI UN ROBOTI
Tālākais solis uzkrājumu veikšanai ir ieguldīt akcijās. Ir pāris ieguldījumu zelta likumi, kurus vienmēr vajag paturēt prātā. Pirmais - ieguldījumiem ir jābūt izkaisītiem (diversificētiem), nevis turētiem vienā vai pāris uzņēmumu akcijās. Vienkāršākais princips (tāpat kā pensiju fonda līdzekļiem) ir ieguldīt indeksu fondos. Lai pašam nevajadzētu šos fondus izvēlēties, piedāvājumā ir ļoti eleganti rīki, piemēram, SEB bankas Roboinvestors vai Mintos ETF ieguldījumi. Ja ir vēlme tomēr pašam nopirkt indeksu fondus tad iesakām sākt ar šiem diviem: iShares MSCI World (kods biržā IWDA) un iShares MSCI Emerging Markets (kods biržā IEMA) kuri efektīvi aptvers ieguldījumu vispasaules lielāko uzņēmumu akcijās. Uz šo indeksu fondu bāzes var likt klāt vēl citus, kā mēs aprakstam šajā rakstā

Otrais zelta princips - neieguldīt lielu summu vienā rāvienā, bet pakāpeniski un sistemātiski. Akciju tirgi pastāvīgi svārstās no pārliekas ekstāzes uz dziļu depresiju. Nav vērts pašam censties minēt vai akcijas drīzumā kritīs vai augs. Izveido savu sistēmu ieguldījumiem, piemēram, pirkt akcijas katru mēnesi pēdējā darba dienā. Ja pats pērc vērspapīrus, tad atkarībā no šo regulāro pirkumu summas, var būt svarīgi pievērst uzmanību akciju iegādes komisijām

TURPINĀT BALTIJAS VALSTĪS
Ja viss iepriekš minētais jau ir paveikts un ir vēlme paplašināt savu ieguldījumu redzes lauku, mēs ieteiktu sākt ar iespējām investēt Baltijas valstu uzņēmumos (protams, atceroties diversifikācijas principus). Ieguldot vietējā tirgū, tavs kapitāls papildus ne tikai pelnīs, bet arī palīdzēs mūsu reģiona uzņēmumiem attīstīties. Piesardzīgākais veids būtu sākt ar aizdevumiem uzņēmumiem, izveidojot aizdevumu portfeli kopfinansēšanas platformās, piemēram, Capitalia. Šādu aizdevumu platformu vēsturiskās atdeves ir 8-12% gadā apmērā. Savukārt, ieguldījumi Baltijas valstu akciju indeksā ilgtermiņā ir nodrošinājuši vairāk kā 10% ienesīgumu. Diemžēl nav tik ērta veida kā iegādāties Baltijas akciju indeksu kā var nopirkt pasaules akciju fondus, tomēr pateicoties Swedbank bez-komisiju vērtspapīru kontam, šādu indeksu var replicēt arī katrs pats

Kā sagatavoties pirms ieguldījumu veikšanas

Pirms uzsākt jebkādas darbības ar ieguldījumiem, ir svarīgi tām sagatavoties. Sagatavošanās ir katra savs mājasdarbs, kura paveikšanai mēs ar šīs investīciju rokasgrāmatas palīdzību centīsimies sniegt nepieciešamo informāciju un padomus. Sagatavošanās stadija iekļauj pārdomāšanu un lēmumu pieņemšanu par sekojošiem tematiem:

  • Mērķa definēšana – kāpēc es ieguldu? Vai veidoju ilgtermiņa uzkrājumus, īstermiņa rezervi, krāju lielākam pirkumam vai aizsargājos pret inflāciju? Mērķa noteikšana ļoti nozīmīgi ietekmēs tavas turpmākās izvēles. Piemēram, ja tu vēlies ieguldīt vecumdienām un tev tagad ir 30 gadi, tad tavas izvēles ieguldījuma instrumentos būtu kardināli citādākas, ja tu krātu mājas iegādei, ko tu gribētu veikt pēc trim gadiem;
  • Saproti savu riska toleranci un intereses – izzini sevi. Saproti, pirmkārt, cik tu esi piesardzīgs – vai tev ir bail no riska vai tu tieši pretēji – ej uz to. Ieguldījumu risks veidojas gan no iespējas ieguldījumu zaudēt, gan no tā vērtības straujas svārstības. Vienmēr darbojas formula - jo augstāks risks, jo augstāka iespējamā peļņa. Tāpat, definē, cik laika tu vēlētos patērēt, veidojot savu ieguldījuma portfeli, kā arī, vai ir kāda ieguldījuma joma, kas tevi īpaši aizrauj. Piemēram, ja tevi interesē tehnoloģijas un tehnoloģiju uzņēmumi, ieguldīšana šādu uzņēmumu akcijās varētu būt ne tikai ieguldījums, bet arī tavu interešu un hobiju paplašinājums. Interesantu rīku sava ieguldījumu riska profila noteikšanai piedāvā robo-konsultants Wealthfront (anketa angļu valodā);
  • Izveido savu ieguldījumu plānu – sagatavo stratēģiju. Atbilstoši saviem mērķiem, interesēm un riska tolerancei izstrādā plānu, kādos ieguldījumu aktīvos tu ieguldīsi savus līdzekļus. Tāpat izdomā, kā tu šos ieguldījumus gribētu veikt – pakāpeniski/regulāri vai sakrājot lielāku summu un veicot ieguldījumus vienlaicīgi. Ieguldījumu plāna un stratēģijas izstrāde ir plašs temats, un to aprakstām arī atsevišķā rakstā;
  • Saproti nodokļus un formu – ieguldīsi kā privātpersona vai juridiska persona? Izdomā, kā ienākumi no tava izvēlētā ieguldījuma plāna apliekas ar nodokļiem. Vai tev ir pašam tie jādeklarē, vai tie tiek ieturēti pirms izmaksas? Vai es varu norakstīt zaudējumus, kad tiek aprēķināts mans iedzīvotāju nodoklis? Nodokļu efektīvs ieguldījuma mehānisms, lai iegādātos publiskus finanšu instrumentus (obligācijas un akcijas), ir ieguldījumu konts. Tas vienkāršo ienākumu deklarāciju un ļauj efektīvi atlikt iedzīvotāju nodokļa samaksu. Bet ņem vērā, ka no ieguldījuma konta (vismaz pašreiz) nevar veikt ieguldījumus, piemēram, pūļa finansējuma platformās. Ieguldījumiem virs EUR 100,000 apmēra ērtāk ieguldījumus var veikt caur atsevišķi izveidotu kompāniju Latvijā. Tas ļauj atlikt nodokļu nomaksu līdz brīdim, kad peļņa tiek izmaksāta dividendēs. Atšķirībā no ieguldījumu konta šāda nodokļa atlikšana būs piemērojama visiem ieguldījumu tipiem (nevis tikai publiskiem finanšu instrumentiem).  Mīnuss – lai iegādātos finanšu vērtspapīrus, ir jāiegādājas LEI kods, papildus jāsedz grāmatvedības un citas administratīvās izmaksas. 
  • Nodrošini infrastruktūru – sagatavojies tehniski. Lai uzsāktu ieguldīšanu, atkarībā no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas var būt nepieciešams atvērt vērtspapīru kontus, nodrošināt naudas pārvedumu limitus un veikt citus sagatavošanās darbus. 
Atbildes uz šiem jautājumiem vari izdomāt, pierakstīt vai ar kādu (tajā skaitā ar mums) pārrunāt. Mūsuprāt galvenais ir šo mājas darbu veikt pirms ieguldījumu uzsākšanas, lai mazinātu nepatīkamus secinājumus un mācības ieguldījumu gaitā.

Kā izveidot savu ieguldījumu plānu

Šis raksts tiks sagatavots drīzumā.

Kāpēc diversificēt savus ieguldījumus

“Nelikt visas olas vienā groziņā” ir viens no biežāk dzirdētajiem padomiem investoriem, kas citiem vārdiem nozīmē - diversificē savus ieguldījumus. Tas ir svarīgi, lai brīdī, kad daļa no ieguldītā kapitāla kādā brīdī zaudē vērtību, cits ieguldījums iespējams nes peļņu. Diversifikācja ļauj saglabāt mērķa ienesīgumu un samazina risku ciest zaudējumus kāda invididuāla uzņēmuma neveiksmes gadījumā. Turklāt ieguldījumu diversifikācija ir svarīga ne tikai ieguldot akcijās, bet arī obligācijās, riska kapitālā un individuālos aizdevumos

Labi diversificētā akciju vai aizdevumu portfelī ir jābūt vismaz 20 ieguldījumiem ar uzņēmumiem, kas pārstāv dažādas nozares. Šādu secinājumu apstiprina arī Capitalia pētījums par ieguldījumu atdevēm investoriem, kas investē Baltijas valstu uzņēmumos, izmantojot Capitalia finansēšanas platformu. 

Attiecīgi kopš 2017. gada, kad Capitalia kā pirmā uzsāka piedāvāt investoriem līdzfinansēt aizdevumus dažādiem uzņēmumiem Baltijas valstīs īpaši izveidotā finansēšanas platformā, vidējā atdeve aizdevumiem šo gadu laikā Capitalia platformā ir bijusi 12,3%. Kredītu zaudējumi gada izteiksmē ir bijuši zem 0,05%. Ņemot vērā uzkrājumus sliktiem aizdevumiem, no 293 pētījumā apkopotiem investoriem tikai trīs bija negatīva atdeve. Visi investori, kuri bija ieguldījuši 10 vai vairāk aizdevumos, uzrādīja pozitīvu atdevi. Tikai viena trešdaļa no investoriem, kuru portfelī ir mazāk kā 25 aizdevumi, ir spējuši uzrādīt labāku atdevi nekā vidējā. Divām trešdaļām atdeve bija sliktāka. 



Tas apliecina - jo lielāks ir investora aizdevumu skaits, jo mazāka ir tā ikmēneša atdeves svārstība (attiecīgi samazinās ieguldījuma atdeves risks), savukārt ienesīgums pietuvojas vidējam. Investori, kur ir viedojuši aizdevumu portfeli ar vairāk nekā 25 uzņēmumiem, bet, kuru atdeve ir jūtami zem vidējās, ir finansējuši kādu darījumu ar nozīmīgi lielāku summu nekā vidējā. 

Tāpēc sekmīgiem ieguldījumiem gan finanšu tirgos, gan aizdevumos mēs iesakām investīciju apmēru sadalīt vienāda izmēra ieguldījumos vismaz 20 uzņēmumos, bet vēlams vēl vairāk.

Kad ir svarīgi pievērst uzmanību brokeru komisijām?

Lai sāktu ieguldīt akcijās, ir nepieciešams vērtspapīru konts. Tapēc aktuāls ir jautājums, kur to atvērt. Vērtspapīru kontu var atvērt ne tikai bankās, bet arī specializētās brokeru sabiedrībās. Konta izvēlei par labu vienai iestādei vai citai var kalpot izveidošanas ērtums (atvērt vērtspapīru kontu savā bankā ir vieglāk), vērtspapīru iegādes pakalpojumu funkcijas (pieejamā informācija, lietošanas ērtums, atskaites), gan piedāvāto vērtspapīru klāsts (tas var būt nozīmīgi atšķirīgs). Taču virknei investoru vislielāko rūpību ir jāpievērš tieši brokeru cenrāžu lapai. 

Lai demonstrētu brokeru komisiju ietekmi uz ieguldījuma atdevi, es esmu salīdzinājis vērtspapīru darījumu komisiju apmēru 3 bankās Latvijā un 2 starptautiskajos brokeros. Sākumā, tabulā apkopoju šajā izpētē izmantoto brokeru darījumu komisijas akciju iegādei, balstoties uz datiem šo kompāniju mājas lapās (2024. gada 25. janvārī). Iespēju robežās cenrāžu informāciju esmu vienkāršojis:

Brokeris Akciju pirkums ASV Akciju pirkums Latvijā
Swedbank 0.25%, min EUR 10 0
Luminor USD 0.015 par akciju, min USD 14 0.4%, min EUR 5.7
SEB 0.25%, min EUR 10 0.1%, min EUR 1
Interactive Brokers USD 0.0035 par akciju, min USD 0.35, max 1% 0.05%, min EUR 1.25 un max EUR 29 
Lightyear 0.1%, min USD 1 nepiedāvā

Vienkāršības labad pieņemsim, ka es no katra brokeru nopērku divu uzņēmumu akcijas - vienu ASV biržā kotētu uzņēmumu un vienu Latvijas kompāniju. Šo ieguldījumu es tad pārdotu pēc 1, 5 vai 10 gadiem, vēlreiz piemērojot vērstpapīru darījuma komisijas. Tāpat es pieņemu, ka katru gadu manis iegādātā akcija pieaugtu vērtībā par 10%. 

Mans pirmais ieguldījums EUR 100 apmērā ir ASV biržā kotētajā uzņēmumā Coca-Cola. Man ir paveicies un ir izdevies iegādāties 2 akcijas tieši par plānoto ieguldījuma summu. To kādas būtu komisijas ko es samaksāju brokeriem par šo darījumu un kā tās ietekmē manu ieguldījuma kopējo atdevi, esmu apkopojis sekojošajā tabulā: 

  Komisija, EUR Atdeve pēc 1 gada Atdeve pēc 5 gadiem Atdeve pēc 10 gadiem
Bez komisijas 0 10.0% 61.1% 159.4%
Swedbank 10 -9.1% 37.3% 126.7%
Luminor 12.85 -13.9% 31.3% 118.5%
SEB 10 -9.1% 37.3% 126.7%
Interactive Brokers 0.32 9.3% 60.2% 158.2%
Lightyear 1 7.9% 58.5% 155.8%


Pirmais secinājums, ko var veikt ir tas, ka komisiju apmērs atstāj ļoti lielu ietekmi uz atdevi, ja es akciju pārdodu salīdzinoši drīz pēc iegādes. Tā, pārdodot pēc gada, mans ieguldījums Coca-Cola brokeru komisiju rezultātā būtu nesis man zaudējumus visās trīs Latvijas bankās. Arī ilgtermiņā akciju iegādes komisijas atstāj ļoti nozīmīgu iespaidu. Atšķirība starp ieguldījuma atdevi, pērkot vērtspapīru pie izmaksu efektīvākā brokera (Interactive Brokers) pretstatā dārgākajam (Luminor) 10 gadu griezumā ir gandrīz 30%. 

Kā būtu, ja Coca-Cola vietā es EUR 100 apmērā iegādatos Virši-A akcijas, kuras tirgojas NASDAQ Baltic biržā (man sanāktu 23 akcijas:

  Komisija, EUR Atdeve pēc 1 gada Atdeve pēc 5 gadiem Atdeve pēc 10 gadiem
Bez komisijas 0 10.0% 61.1% 159.4%
Swedbank 0 10.0% 61.1% 159.4%
Luminor 5.7 -1.3% 47.0% 140.0%
SEB 1 7.9% 58.5% 155.8%
Interactive Brokers 1.25 7.4% 57.8% 154.9%
Lightyear nepiedāvā


Tā kā darījumiem Latvijas biržā vērtspapīru brokeru komisijas ir daudz zemākas, kā iegādājoties ASV uzņēmuma akcijas, atšķirības ieguldījuma atdevē ir daudz mazākas. Tomēr ir uzskatāmi redzams, ka brokerim ar augstāko komisiju (Luminor) ir jūtami sliktāki rezultāti par pārējiem.

Nākošajā solī, vēlos nodemonstrēt, kā mainītos iepriekš veiktie novērojumi, ja es veiktu akciju iegādes darījumus par lielāku summu - EUR 1,000. Šādā situācijā komisiju ietekme uz ieguldījuma atdevi būtu sekojoša: 

  Komisija, EUR Atdeve pēc 1 gada Atdeve pēc 5 gadiem Atdeve pēc 10 gadiem
Bez komisijas 0 10.0% 61.1% 159.4%
Swedbank 10 7.9% 59.5% 156.8%
Luminor 12.85 7.3% 59.0% 156.1%
SEB 10 7.9% 59.5% 156.8%
Interactive Brokers 0.32 9.9% 61.0% 159.3%
Lightyear 1 9.8% 60.9% 159.1%

Tagad brokeru komisiju izmaksas vairs neatstāj ne tuvu tik nozīmīgu ietekmi uz ieguldījuma atdevi, it sevišķi ilgākā termiņā. Var secināt, ka, ja tiek ieguldītas salīdzinoši lielākas summas un ilgtermiņā, lielāku uzmanību var pievērst citiem brokera izvēles aspektiem un mazāk rūpēties par iegādes komisijām. 

Tomēr ir jāņem vērā, ka ir vēl virkne citas ar vērtspapīru darījumiem saistītas izmaksas, kuras var piestādīt brokeris. Viena no tādām ir ikmēneša maksa par vērtspapīru konta apkalpošanu, kas ieguldījuma portfelim EUR 1,000 apmērā svārstītos izmaksās no 0 līdz EUR 2 mēnesī. Lai saņemtu dividendes no ASV uzņēmumiem, brokeris var lūgt aizpildīt un iesniegt W-8BEN formu. Daļai brokeru (piemēram, Lightyear) šis pakalpojums ir bez maksas, bet, piemēram, Luminor tas maksā EUR 30 (pie tam šī forma ir regulāri jāatjauno). Papildus komisijas arī slēpjas valūtas konvertācijas izmaksās (vietējām bankām parasti šīs cenas ir augstākas nekā starptautiskajiem brokeriem). Tāpat arī ir vērts ņemt vērā, ka katrs brokeris var piedāvāt atšķirīgus procentus par naudas atlikumu kontā. Piemēram, no apskatītajiem brokeriem Lightyear euro konta atlikumam piedāvā visaugstako likmi - 3.25% gadā. 

Apkopojot, akciju pirkšanas un pārdošanas komisijas var atstāt būtisku ietekmi uz ieguldījuma atdevēm, ja pirkumi tiek veikti salīdzinoši nelielos apjomos vai uz īstu termiņu. Te ir svarīgi atcerēties, ka laba akciju ieguldījumu diversifikācija sākas no ieguldījuma 20 dažādos uzņēmumos. Tapēc, ja plāno ieguldīt summas katrā darījumā ap EUR 100, uzmanīgi izpēti brokeru komisijas. Savukārt, ja veic akciju pirkumus EUR 1000 un lielākā apmērā - vari vairāk uzmanības pievērst citām brokera priekšrocībāmi. 
 

Ieguldījumu kategoriju kopskats

Ar ieguldījumiem un to atdevi ir vienkārši: ja gribi mērķēt uz lielāku atdevi, tad būs jāuzņemas lielāks risks ieguldījumu zaudēt (vai to, ka ieguldījuma vērtība samazināsies). Zema atdeve, savukārt, nozīmē zemu risku. Ir pāris izņēmumi, piemēram, uzkrājoša dzīvības apdrošināšana, pateicoties dāsnai valsts subsīdijai var nodrošināt cienīgu atdevi ar zemu risku. Runājot par zemu vai augstu atdevi, jāapzinās, ka šobrīd mēs dzīvojam zemu procentu likmju periodā. Lai kāda nebūtu mūsu  vēlamā atdeve, reālas peļņas iespējas nosaka tirgus. Šīs rokasgrāmatas veidošanas brīdī Vācijas valsts obligācijas, kas ir visdrošākais aktīvs, kas ir pieejams eiro valūtu, nodrošina negatīvu atdevi (un tas pirms vēl izmaksām kas ir saistītas ar šo obligāciju turēšanu savā kontā).  Tāpēc par zemu atdevi tagad var uzskatīt 0-2% gadā, vidēju 2 - 6% gadā un augsta ir vairāk kā 6% gadā. Katram no ieguldījuma instrumentam ir arī plašs iespējamā riska un atdeves diapazons. Piemēram, var iegādāties Vācijas valsts obligācijas (ļoti drošas) ar praktiski 0% atdevi vai nebanku kreditētāja (augsta riska) obligācijas ar 12% likmi. 

Vēl viens svarīgs punkts, kas jāņem vērā ir tas, ka tikai ieguldījumi uzņēmumos (un aizdošana valstīm) ir ar aktīvu pievienoto vērtību (šī nauda tiek izmantota, lai radītu kaut ko jaunu). Kolekcionēšana, zelta pirkšana, kriptovalūtas un citi tamlīdzīgi ieguldījumi aktīvos ir spekulācijas vai vērtības aizsargāšana. Attiecīgi, ja esi iegādājies zelta stieni – šis stienis nekādu “vērtību” seifā neradīs – tikai tur sēdēs un radīs tev uztraukumu par tā drošību. Savukārt, ja esi iegādājies uzņēmuma obligāciju (respektīvi uzņēmumam aizdevis) tad uzņēmums šo naudu iegulda, lai kaut ko radītu un attīstītu. Nekustamais īpašums ir interesants ieguldījuma “hibrīds“, kas no vienas puses ir gan stabils aktīvs, gan arī var tikt attīstīts un radīt jaunu vērtību. Izvēle ir īpašnieka rokās. Ja runā par ieguldīšanu uzņēmumos, tad to var veikt divos veidos: vai nu aizdodot vai ieguldot pašu kapitālā. Aizdevums uzņēmumiem sniedz fiksētu atdevi, tātad tam ir noteikti “griesti” ienesīgumam. Ieguldot uzņēmuma pašu kapitālā (piemēram, pērkot to akcijas), var saņemt neierobežotu vērtības izaugsmi (tā saucamo “upside”), bet šāda veida ieguldījumiem ir arī lielāks risks (iespēja nesaņemt pilnībā vai daļēji savu ieguldīto naudu) kā aizdevumiem. Jāpiemin, ka abos variantos ir iespējams pazaudēt visa ieguldījuma apmēru. 

Ieguldījumi biržas akcijās

Par ieguldījumiem pasaules biržās tirgotās uzņēmumu akcijās

Kas ir akciju indeksi un indeksu fondi

Daudziem cilvēkiem ir saistoša ieguldīšana individuālās akcijas. Meklēt, izvērtēt un sekot šiem uzņēmumiem līdzi var būt aizraujoši, un tas dod iespēju lieliski nopelnīt, tomēr tas ir arī riskanti un var beigties ar ieguldījumu vērtības zaudējumu. Tā vietā ieguldīšana indeksu fondos ir drošāks un uzticamāks veids, kā ilgtermiņā vairot savu turību. Indeksu fondi ir paredzēti, lai replicētu konkrēta tirgus indeksa, piemēram, S&P 500 vai Dow Jones Industrial Average, sniegumu. Rezultātā, ieguldot indeksu fondā, jūs ieguldāt diversificētā akciju portfelī, kas atspoguļo kopējo tirgu, nevis paļaujas uz kāda atsevišķa uzņēmuma panākumiem. Ilgtermiņā, pasaules akciju indeksiem ir tendence pieaugt (vidēji ap 8% gadā), pat ja īstermiņā atsevišķas akcijas strauji var nokristies cenā.

Indeksi ir grozi ar uzņēmumiem, kas šajā grozā ir iekļauti un sadalīti pēc kāda noteikta algoritma. Parasti, lielākos un vērtīgākos uzņēmumus “ieliek vairāk”, jeb jo vērtīgāks ir uzņēmums, jo lielāku svaru no indeksa tas sastāda. Tirgus kapitalizācijas jeb uzņēmumu svērtās vērtības metode ir pamata princips kā veido pasaulē populārākos indeksus. Ir arī alternatīva metode, kur indeksā katram uzņēmumam ir vienāds svars, neatkarīgi no šī uzņēmuma izmēra vai vērtības. Šādā indeksā ir lielāks uzsvars uz mazākiem uzņēmumiem, kuriem bieži var augt straujāk nekā lielie biznesi. Pētījumi rāda, ka dažos tirgus apstākļos, piemēram, augstas tirgus neskaidrības brīžos, vienāda svara indeksi var uzrādīt labākus rezultātus nekā tradicionālie indeksi. 

Gada atdeves dažādiem populāriem pasaules uzņēmumu akciju indeksiem*

Indekss

Gada atdeve, 5 gadi

Gada atdeve, 10 gadi

Gada atdeve, 20 gadi

Uzņēmumi

S&P 500 (ASV)

16.9%

8.9%

9.5%

500

S&P 500vs*8 (ASV)

16.9%

10.4%

11.0%

500

NASDAQ (ASV)

20.2%

10.5%

12.1%

3,300

FTSE (Lielbritānija)

5.6%

3.9%

6.2%

100

DAX (Vācija)

9.3%

5.2%

5.8%

30

Nikkei (Japāna)

10.7%

2.9%

2.6%

225

Stoxx 600 (Eiropa)

6.3%

6.1%

6.8%

600

MSCI Emerging markets (Jaunattīstības valstis)

10.6%

4.6%

8.1%

1,400

MSCI World (Attīstītās valsts)

10.9%

4.6%

6.4%

1,600

* Dati ir par periodu līdz 2021. gada beigām ** Vienāda svara indeksu groza atdeve

Indeksus var veidot gan no katras valsts fondu biržas lielākajiem uzņēmumiem, gan veidojot grozu ar uzņēmumiem dažādās nozarēs. Tāpat šādus vērspapīru grozus veido ne tikai akcijām, bet arī valsts un uzņēmumu obligācijām. Ir specializēti uzņēmumi (piemēram, MSCI), kas fokusējas tieši uz dažādu indeksu izveidi un regulāru pārskatīšanu. Tā kā līdz ar akciju cenu svārstībām mainās arī uzņēmumu vērtība, tad kompāniju sadalījumu indeksu grozā regulāri (reizi ceturksnī vai pusgadā) pārskata, tajā skaitā iekļaujot vai izslēdzot uzņēmumus. Tapat indeksu groza sadalījuma algoritmā var veikt dažādus pielāgojumus, piemēram, ierobežojot maksimālo svaru, ko viens uzņēmums šādā grozā var veidot. 

Pasaulē ir virkne ar finanšu kompānijām, kas ir izveidojušas biržā tirgotus fondus (exchange traded funds jeb ETF), kas replicē dažādus vērtspapīru indeksus. Tas dod iespēju investoriem ieguldīt sev vēlamos akciju vai obligāciju grozos visā pasaulē. Starp lielakajiem šādu indeksu fondu piedāvātājiem ir iShares, Vanguard un Invesco. Tie gan ir tikai daži no indeksu fondu piedāvātājiem pasaulē. Ir svarīgi, lai ieguldot investori rūpīgi salīdzina šo fondu komisijas un likviditāti. Par to, kā izveidot savu indeksu fondu ieguldījumu portfeli mēs esam izveidojuši atsevišķu rakstu.

Savukārt Baltijas valstu galvenais biržas indekss ir OMX Baltic Benchmark un pēdejos 5 gadus tas ir pieaudzis vidēji 8.5% gadā. Attiecīgi, ieguldījums Baltijas valstu lielākajos biržas uzņēmumos būtu bijis diezgan veiksmīgs ieguldījums. Šajā indeksā ir apvienoti 22 vērtīgakie kotētie Baltijas valstu uzņēmumi un ietver tādas kompānijas kā Enefit Green, HansaMatrix, LHV un Kaubamaja. Tomēr tas nav vienīgais akciju indekss, ko aprēķina NASDAQ fondu birža - ir arī, piemēram, top 10 uzņēmumu indekss un (gandrīz) visu uzņēmumu indekss. Sekojošā tabula salīdzina to vēsturisko atdevi dažādos laika posmos:

Gada atdeves dažādiem Baltijas uzņēmumu akciju indeksiem*

Indekss

Gada atdeve, 5 gadi

Gada atdeve, 10 gadi

Gada atdeve, 20 gadi

Uzņēmumi

Baltic Benchmark

8.6%

9.1%

10.9%

22

Baltic 10

9.4%

10.2%

n/d

10

Baltic All

6.9%

9.5%

10.8%

51

*Dati ir par periodu līdz 2023. gada 31. martam

Attiecīgi šajos izvēlētajos laika posmos indeksiem ir bijusi līdzīga atdeve, bet pēdējā desmitgadē vidēji labāko ienesīgumi ir devis desmit lielāko Baltijas uzņēmumu indekss. Tāpat Baltijas akcijas ir devušas nozīmīgi labāku atdevi kā Eiropas akciju tirgus indeksi Stoxx 50, DAX un FTSE. Diemžēl, ja ieguldītājam tagad būtu interese iegādāties Baltijas valstu uzņēmumu indeksu, daudz izvēļu variantu nebūtu. Ir tikai viens Baltijas indeksu fonda piedāvātājs un to pārvalda Lietuviešu uzņēmums Orion. Šis ieguldījuma fonds seko Baltic Benchmark indeksam. Diemžēl šim fondam ir priekš indeksu fonda ļoti augsta gada pārvaldīšanas komisija - 1% (pretstatā standartam 0.1-0.4%). Tāpat šo fondu ir grūti iegādāties un pārdot biržā, jo tam ir ļoti maza vai pat gandrīz neesoša likviditāte. Lai šo problēmu risinātu, mēs piedāvājam investoram pašam izveidot savu Baltijas akciju indeksu. Kā to darīt - par to atsevišķā rakstā

Individuālas akcijas - azartmīļiem

Ir grūti racionāli ieteikt veikt ieguldījumus individuālās akcijās. Katrā ziņā to nav vērts darīt ar pamatmērķi pārspēt vidējo tirgus ienesīgumu, jo visticamāk (statistiski) tas neizdosies. Rupji runājot, tikai 1/6 no profesionāliem investoriem, kas izvēlas individuālas akcijas, var ilgtermiņā uzrādīt labākus rezultātus nekā indeksu fondi. Savukārt vairāk kā 50% privāto investoru zaudē naudu, ieguldot individuālās akcijās. Šādu statistisko varbūtību diemžēl esam izjutuši arī mēs uz savas ādas. Tomēr pirkt akcijas ir interesantāk un intelektuāli izaicinošāk nekā iegādāties, piemēram, indeksu fondus, un, iespējams, tāpēc daudzi investori (jā, dažkārt arī mēs) izvēlas to darīt.

Jāņem vērā, ka, pērkot un pārdodot atsevišķas akcijas, var nākties daudz samaksāt komisijās par darījumu izpildi, kas samazinās atdevi, tāpēc īpaši svarīga ir rūpīga un pārdomāta brokera izvēle. Regulāri tirgojot akcijas, lielākie pelnītāji ir brokeri, tāpēc vienīgais ieteicamais scenārijs ir pirkt šos vērtspapīrus ar mērķi turēt tās uz ilgu termiņu (10 gadi un vairāk). Ieguldot atsevišķās akcijās, ļoti svarīgi ir izveidot portfeli ar vismaz 20 uzņēmumiem, lai tas būtu pietiekoši diversificēts. Tas nozīmēs to, ka viena vai pat vairāku ieguldījumu neveiksme neatstās pārāk negatīvu ietekmi uz kopējo investīciju atdevi. 

PLUSI:
  • Ieguldījumu var sākt ar pavisam nelieliem apjomiem
  • Ieguldījums ir ļoti likvīds un to ir iespēja ātri un bez nozīmīgām izmaksām realizēt
  • Ieguldīt akcijās ir azartiski
  • Ir potenciāls lielai peļņai, ja paveicas ar akciju izvēli

MĪNUSI:
  • Ilgtermiņā labāku atdevi var gūt, investējot indeksa fondos, nevis individuālās akcijās
  • Pašam ir jāveic izpēte par katru uzņēmumu
  • Grūtāk ir izveidot diversificētu portfeli un rezultātā lielāks ieguldījuma zaudējuma risks

Veicot ieguldījumus akcijās, esam nonākuši pie šādiem principiem, kurus cenšamies ievērot: (1) pirkt akcijas tad, kad citi lielākoties tās grib pārdot; (2) neguldīt individuālās akcijās vairāk kā 5-10% no saviem uzkrājumiem (tā vietā izvēloties indeksa ieguldījumu fondus); (3) guldīt tikai tajos uzņēmumos, kuru darbību paši spējam saprast un novērtēt, un (4) guldīt tikai ar ilgtermiņa (10 gadu) skatījumu. Tāpat mēs noteikti izvairāmies no uzņēmumiem ar apšaubāmiem korporatīvās pārvaldības standartiem, kas diemžēl diskvalificē daļu Latvijā kotētos uzņēmumu.

Kā noteikt akcijas vērtību, atmaksāšanās gadi

Katru reizi, kad pieņem lēmumu par kāda uzņēmuma akciju iegādi, sanāk arī veikt pieņēmumu par to, to vai šīs akcijas cena ir “laba”. Ir virkne ar dažādiem akciju cenu novērtējumu modeļiem - no vienkāršiem līdz sarežģītiem, līdz pat absurdiem. Tomēr atšķirībā no matemātikas uzdevuma, akciju cenai nav pareiza atbilde. Tapēc arī ekspertu starpā var būt daudzi dažādi un pat pretrunīgi viedokļi par to, cik tad ir katras akcijas patiesā vērtība. 

Vienkāršākā metode, kā sākt domāt par uzņēmuma vērtību ir aprēķināt to, cik ātrā laikā šāds ieguldījums atmakstātos (angliski šo rādītāju sauc “price earnings ratio” jeb PE ratio). Lai to aplēstu vienkārši dala uzņēmuma akciju vērtību ar pēdējā gada peļņu. Ja pieņem, ka uzņēmuma peļņa nākotnē nemainās, šis rādītājs parāda cik gados uzņēmums atpelnīs summu, kas ir izmantota, lai šīs akcijas nopirktu. 

Piemēram, NASDAQ Baltic biržā kotētais degvielas un citu energoresursu tirgotājs Virši 2022. gadā strādāja ar 0.69 EUR peļņu uz vienu uzņēmuma akciju. Savukārt, akcijas cena 2023. gada 28. februārī bija EUR 4.45. Izdalot abus lielumus, izriet, ka Virši investori, kas tagad iegādātos uzņēmuma akcijas, atpelnītu ieguldījumu 6.45 gados. Bet vai atmaksāšanās 6.45 gados ir labi vai nē? Salīzinājumam sākumā var aprēķināt, kāds ir šāds atmaksāšanās rādītājs dažām citām Baltijas valstu biržās tirgotajām akcijam:

Uzņēmums

Akcijas cena

Peļņa uz akciju

Atmaksāšanās gadi

Virši

4.45

0.69

6.45

Enefit Green

4.42

0.42

10.52

HansaMatrix

8.2

-1.21

-6.77

Ignitis Grupe

20.3

4.04

5.02

Madara Cosmetics

16

0.3

53.33


Pēc šī aprēķina sanāk, ka Madara Cosmetics ieguldījums investoriem atmaksāsies vairāk kā 50 gados, savukārt HansaMatrix 7 gados visu ieguldījumu “noēdīs”  zaudējumus. Savukārt formāli vienā nozarē strādājošais enerģētikas jomas uzņēmums Ignitis Grupe piedāvā divreiz īsāku atmaksāšanās termiņu nekā Enefit Green. Ja nav vēlme šo rādītāju rēķināt pašam, tad NASDAQ Baltic mājas lapā katram uzņēmumam sadaļā Faktu lapa šis lielums ir aprēķināts kā “Price/Earnings”. Ja koeficientam ir klāt apzīmējums TTM (trailing twelve months) tad tas nozīmē, ka ir ņemta vērā uzņēmuma peļņa pēdējos 12 mēnešos nevis kalendārajā gadā. 

Salīdzinājumam, ASV biržas 500 lielāko uzņēmumu Standard&Poors indeksā iekļauto uzņēmumu vidējais atmaksāšanās termiņš ir apmēram 20 gadi, savukārt tehnoloģijas uzņēmumu NASDAQ lielāko uzņēmumu vidējais atmaksāšanās termiņš ir ap 25 gadiem. 

Atmaksāšanās gadi, S&P 500 indekss, ASV (pēdējie 10 gadi)


Atmaksāšanās koeficients var būt noderīgs rīks kā ātri noteikt to, kā uzņēmums ir novērtēts salīdzinot ar saviem tiešākiem konkurentiem vai nozari kopumā. Katras nozares vidējos atmaksāšanās datus ir viegli atrast par ASV akciju tirgu. Piemēram uz 2023. gada janvārī ASV biotehnoloģiju uzņēmumu vidējais rādītājs bija 81, savukārt kokapstrādes uzņēmumiem 9. Vienas nozares ietvaros parasti atmaksāšanās gadi stipri neatšķiras un tapēc parasti šo rādītāju izmanto, lai noteiktu, kā uzņēmums ir novērtēts salīdzinot ar citiem nozares spēlētājiem. Galvenā šī koeficienta priekšrocība ir tā aprēķina vieglums un ērtība, lai izmantotu to kā mērauklu salīdzinājumam ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem. 

Savukārt šie ir daži no galvenajiem atmaksāšanās perioda rādītāja ierobežojumiem:
  • Subjektīva interpretācija. Tas neaprēķina uzņēmuma vērtību, bet gan norāda, ko citi investori ir gatavi maksāt par šo biznesu patreiz. Kā novērtēt to vai aprēķinātais rādītājs norāda uz labu uzņēmuma cenu vai sliktu, ir atkal katra paša investora ziņā;
  • Limitēts skatījums. Nav piemērots uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Neņem vērā dividendes, uzņēmuma finanšu saistības, faktisko naudas plūsmu, peļņas vēsturisko vai nākotnes izaugsmes perspektīvu un daudzus citus finanšu faktorus;
  • Var novest pie maldīgiem secinājumiem. Tāpat kā nav divu identisku cilvēku, nav divi pilnīgi vienādi biznesi. Var būt ļoti labi iemesli kapēc uzņēmumiem tajā pašā darbības nozarē var būt pilnīgi gažādi atmaksāšanās gadu rādītāji. 

Attiecīgi atmaksāšanās gadu rādītājam ir savas priekšrocības un virkne ar trūkumiem, tapēc to ir vērts izmantot tīri indikatīviem un vispārīgi salīdzinošiem nolūkiem. Kapēc ir tādas atšķirības starp nozaru un uzņēmumu atmaksāšanās gadiem un ar ko tās ir pamatotas? Kapēc ir vērts labāk iegādāties Madara Cosmetics akcijas ar 53 gadu atmaksāšanās periodu nevis īres dzīvokli? Par to nākošajā rakstā, kur apskatīsim to kā akciju vērtību ietekmē uzņēmuma peļņas izaugsme. 

* Raksta bilde ir no Madara Cosmetics, SIA publicitātes materiāliem

Kāpēc labāk ir ieguldīt indeksu fondos

Ieguldījumu fondi apkopo investoru naudu un veic ieguldījumus akcijās un obligācijās. Ieguldījumu fondu galvenā priekšrocība ir ieguldījumu diversifikācija, kas nozīmē, ka iespējamas problēmas ar individuālu investīciju neatstāj nozīmīgu ietekmi uz kopējo atdevi. Fondu veidotie ieguldījumu grozi var būt ar dažādām specializācijām - pēc vērtspapīru tipa (akcijas, obligācijas), ģeogrāfijas (ASV, Eiropa, vispasaules), nozares (tehnoloģiju, banku, nekustamā īpašuma) un daudzām citām. Gandrīz visiem investoriem, ieguldījums fondos ir daudz vienkāršāks un prātīgāks veids kā investēt, pretstatā individuālu akciju vai obligāciju portfeļa veidošanai. 

Galvenais, ko ir vērts atcerēties ir tas, ka ieguldījuma fondus var sadalīt divās lielās kategorijās:

  1. Indeksu fondi. Šie fondi precīzi replicē izvēlēto akciju vai obligāciju indeksu, piemēram, S&P 500 akciju indeksu ASV. Šāda fonda pārvaldnieks neveic nekādus individuālus ieguldījuma lēmumus;

  2. Aktīvie fondi. Šos fondus pārvalda finansisti, aktīvi izvērtējot ieguldījuma iespējas, pieņemto investīciju lēmumus un savādāk aktīvi pārvaldot ieguldījumu portfeli.

Tā kā indeksu fondiem nav jāveic ieguldījumu izpēte vai pārvalde, tie spēj piedāvāt nozīmīgi lētākas pārvaldības komisijas. Aktīvi pārvaldīto fondu gada pārvaldes komisijas parasti ir 0.5%-1% diapazonā, savukār indeksu fondiem 0.07%-0.4% apmērā. Neskatoties (vai dēļ tām) uz augstākām pārvaldes komisijām, atdeves ziņā, balstoties uz virkni pētījumiem, tikai aptuveni 10% no aktīvajiem fondiem ilgtermiņā ir spējuši nodrošināt labāku atdevi nekā salīdzināmi indeksu fondi. 

Rezultātā, mūsuprāt ir acīmredzami, ka racionālam investoram piemērotāk ir ieguldīt indeksu fondos, tajā skaitā, pārliecināties, ka arī 2ā līmeņa pensiju uzkrājums ir ieguldīts izdevīgākajā indeksu fondu plānā. Tā kā indeksu fondu izvēlē var viegli apmaldīties, mēs esam izveidojuši arī rakstu par to, kā viegli izveidot savu indeksu fondu portfeli.

Kā pašam izveidot Baltijas uzņēmumu indeksu fondu

Tā kā nav laba piedāvājuma Baltijas valstu indeksu fondam, tad vienkāršākā alternatīva ir izveidot to pašam. Swedbank visām Baltijas biržas akcijām piedāvā tirdzniecību bez komisijas maksas. Tas nozīmē, ka katrs investors var viegli izveidot akciju portfeli ignorējot starpniecības izmaksas. Tāpat arī vērtspapīru turēšana apmērā līdz EUR 100,000 ir tagad bez maksas. 

Kā pirmo soli, biržas mājas lapā var nolādēt tabulu ar visiem tirdzniecībā esošiem uzņēmumiem. Piemēram Google Sheets ļauj tabulā ievietot formulu (=googlefinance([ticker],"marketcap"), kas aprēķina katra uzņēmuma tirgus vērtību. Uzņēmumus pēc tam var sašķirot pēc to tirgus vērtības un aprēķināt to proporciju savā indeksā, balstoties uz katra uzņēmuma kapitalizāciju (vērtību). Ja kāds uzņēmums īpaši nepatīk, savā indeksā to var vienkārši neiekļaut. 

Šādi, piemēram, izskatītos nepielāgots indeksu fonds ar Top10 vērtīgākajiem uzņēmumiem Baltijas valstu biržā. Mazākajam uzņēmumam, Coop Banka, būtu 3.9% īpatsvars kopējā portfeli, bet lielākajam, Ignitis grupe, 21.1%. Lai citiem investoriem būtu vienkāršāk veidot savu portfeli, mēs piedāvājam iepazīties arī ar mūsu izveidoto Google Sheets tabulu, kas ļauj iepazīties ar veiktajiem aprēķiniem.

Nosaukums

Nozare

Kapitalizācija

Vieta

Pēc kapitalizācijas

Vienāda svara

Ignitis grupė

Enerģētika

1,531,338,375

1

20.9%

10.0%

Telia Lietuva

Telekomunikācijas

1,176,879,002

2

16.1%

10.0%

LHV Group

Finanses

1,140,139,073

3

15.6%

10.0%

Enefit Green

Enerģētika

1,135,065,869

4

15.5%

10.0%

Tallink Grupp

Patēriņa pamatpakalpojumi

435,120,679

5

6.0%

10.0%

Tallinna Kaubamaja Grupp

Patēriņa pamatpakalpojumi

426,009,897

6

5.8%

10.0%

Šiaulių bankas

Finanses

405,293,670

7

5.5%

10.0%

Tallinna Sadam

Transports

374,512,000

8

5.1%

10.0%

LITGRID

Enerģētika

351,014,600

9

4.8%

10.0%

Latvijas Gāze

Enerģētika

337,496,423

10

4.6%

10.0%

 
Visvienkāršāk ir izveidot vienāda svara portfeli. Piemēram, ja investors vēlas ieguldīt 10 tūkstošus eiro, tas var nopirkt katra emitenta akcijas katru viena tūkstoša apmērā. Lai saglabātu katra uzņēmuma vienādo svaru, ik pa laikam gan šo portfeli vajadzēs re-balansēt. Rebalansēt nozīmē nopirkt vai pārdot portfeļa uzņēmuma akcijas, lai atgrieztos pie sākotnēji nolemtās akciju proporcijas portfelī. Vienāda svara portfelī tas nozīmētu pārdot to uzņēmumu akcijas, kuri ir palikuši vērtīgāki un piepirkt klāt tos, kuru cena ir kritusies. 

Savukārt, ja savs portfelis ir izviedots pēc tirgus kapitalizācijas svariem, tas nebūs jābalansē, jo svari mainīsies automātiski. Rebalansēšana šādā gadījumā būs aktuāla tikai tad, ja kāds uzņēmums pametīs izvēlēto, piemēram, Top10 vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Tādā situācijā būs jāpārdod “aizgājējs” un jāiegādājais cita uzņēmuma akcija. Cik bieži vajag rebalansēt portfeli? Mēs ieteiktu kā minimums, ka tas ir jādara reizi gadā, bet diez vai ir vērts pie rebalansēšanas atgriezties biežāk kā reizi ceturksnī. Alternatīvi, ja investors periodiski veic papildus ieguldījumu savā portfelī, jauni ieguldījumi jāveic tā, lai atgrieztos pie izvēlētājiem portfeļa svariem.

Jā, lai gan šis process  nav tik vienkāršs kā nopirkt vienu indeksa fondu biržā, bet ja nav labu alternatīvu, tad mūsuprāt, tas ir tīri īstenojams risinājums. 

Kā izveidot akciju indeksu ieguldījumu portfeli

Citos rakstos esam pamatojuši, kāpēc mūsuprāt labāk ir ieguldīt indeksu nevis aktīvi pārvaldītos ieguldījumu fondos. Šajā mēs dosim praktisku ieskatu un padomus, kā izveidot savu akciju indeksu fondu portfeli. Protams, viss šeit aprakstītais ir mūsu pašu viedoklis un nav rekomendācija pirkt kādus konkrētus vērtspapīrus.

Indeksu fondu ir daudz un to izvēlē var apmaldīties. Tāpēc noderīgi ir izstrādāt savu pieeju, kā filtrēt plašo fondu klāstu. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Latvijā var iegādāties tikai UCITS tipa indeksu fondus. UCITS nozīmē, ka fonds ir reģistrēts un ir pieejams investoriem Eiropā. Indeksu fondus ir izveidojušas daudzas investīciju kompānijas un daudzi no šiem piedāvātajiem fondiem ir praktiski identiski. Lielākie indeksu fondu (ETF) piedāvātāji pasaulē ir Blackrock (iShares), Vanguard un Invesco. Gan Vanguard, gan iShares klāstā ir tik plaša izvēle, ka mūsu ieteikums ir izvēlēties vienu no šiem (mēs paši izvēlamies iShares) un pārējos vienkāršības labad atmest. Abiem šo investīciju uzņēmumu indeksu fondiem arī ir ļoti līdzīgas komisijas.

Kad ir veikta šo izvēļu sašaurināšana, var sākt pievērst uzmanību jau pašai ieguldījumu stratēģijai. Ideja ir vienkārša un reizē arī sarežģīta - ieguldījuma stratēģija ir jāveido balstoties uz savu ticību, kur ilgtermiņā (domā 10-30 gadi) iet pasaules ekonomika. Respektīvi, kādas nozares, kādi reģioni un valstis varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem. Tomēr, it sevišķi sākumā, mēs iesakām šajā virzienā galvu nelauzīt un sākt veidot savu ieguldījumu portfeli ar diviem pamata indeksu fondiem: (1) Attīstīto valstu uzņēmumu akcijas, piemēram, iShares MSCI World un (2) Jaunattīstības valstu akciju indeksu, piemēram, iShares MSCI Emerging Markets. Abi šie indeksu fondi aptvers visas pasaules akciju tirgu vērtīgākos uzņēmumus, tajā skaitā, Apple, Microsoft, Tesla, Tencent, Alibaba un daudzus citus. 

Indeksu gada atdeve dažādos termiņos

Indekss

5 gadi

10 gadi

20 gadi

30 gadi

MSCI World

10.5%

10.9%

4.6%

6.4%

MSCI Emerging markets

10.6%

4.6%

8.1%

7.6%

* Dati ir par periodu līdz 2021. gada beigām 

Attīstītās valstis (ASV, Vācija, Lielbritānija, Austrālija, Japāna u.c) veido apmēram 65% no pasaules ekonomikas (šī proporcija gan pakāpeniski samazinās) pretstatā 35%, ko sastāda jaunattīstības valstis (Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika u.c.). Šis arī varētu būt labs sākotnējais sadalījums abu šo indeksu fondu proporcijām portfelī. 

Lai praktiski iegādātos indeksu fondus, vispirms vajag atrast kurās biržā un ar kādu biržas simbolu šie vērtspapīri tiek tirgoti. Piemēram, eiro valūtā gan iShares MSCI World, gan iShares MSCI Emerging Markets tiek tirgots Amsterdamas biržā ar simboliem IWDA un IEMA, attiecīgi. Biržas, kurā katrs indeksu fonds ir kotēts parasti ir atrodamas produkta aprakstā mājas lapā (iShares gadījumā pašā lapas apakšā zem “Listings”). Kad šis solis ir veikts, attiecīgos simbolus ievada sava vērstpapīru brokera meklētājā, lai vērtspapīru varētu iegādāties.

Kad ieguldījuma portfelis kļūst lielāks (mūsuprāt virs EUR 100,000), šiem diviem pamata indeksu fondiem var likt papildus fondus ar uzsvaru uz atsevišķu ģeogrāfiju vai nozari. Te ir virkne ar akciju indeksu fondiem, kuri mums pašiem šķiet interesanti:

Indeksu fonds

Izmaksas

Valūta

Birža

Simbols

iShares NASDAQ 100    

0.33%

EUR

Vācija

SXRV

iShares MSCI EM ex-China

0.25%

USD

Šveice

EXCH

iShares MSCI China Tech 

0.45%

EUR

Vācija

CBUK

iShares MSCI EM Asia   

0.2%

EUR

Vācija

CEBL

iShares S&P 500 Equal Weight

0.2%

USD

Šveice

EWSP

iShares MSCI World Health Care

0.25%

EUR

Vācija

CBUF

iShares MSCI USA Value Factor   

0.2%

EUR

Vācija

QDVI

iShares MSCI India   

0.65%

USD

Lielbritānija

NDIA

iShares Healthcare Innovation    

0.4%

EUR

Nīderlande

HEAL

 
Dažādu indeksu fondu salīdzināšanai ir vērts pievērst sekojošiem aspektiem:

  1. Pārvaldes izmaksas (expense ratio). Populārākajiem un lielākajiem fondiem šīs izmaksas būtu jābūt 0,1% līdz 0,25% apmērā gadā. Dažādiem specializētākiem fondiem pārvaldes komisijas var būt 0,4% līdz 0,6% gadā. Salīdzinoši reti ir indeksu fondi, kuru izmaksas pārsniegs šo apmēru;

  2. Likviditāte. Jo lielāks un attiecīgi populārāks fonds, jo aktīvāka ir tirdzniecība ar to biržā. Eksotiskākiem un mazāk likvīdiem indeksu fondiem var būt situācija, kad atšķirība starp pirkšanas un pārdošanas cenu (spreads) biržā ir nesamērīgi augsta;

  3. Valūta. Vieglāk ir iegādāties fondus tajā pašā valūtā, kādā ir tavi uzkrājumi. Tas aiztaupa, piemēram, komisijas par valūtas konvertāciju;

  4. Dividendes. Indeksu fondi vai nu izmaksā saņemtās dividendes (distributing) vai atpakaļiegulda (accumulating). Gandrīz katram indeksu fondam ir iespēja izvēlēties starp šiem fondu sub-tipiem. Mēs pamatā izvēlamies indeksu fondus ar uzkrājošo principu, lai nav jādomā par dividenžu atkal-ieguldīšanu. 

Kopsavilkumam, mūsuprāt indeksu fondi ir vienkāršs un pieejams veids kā jebkuram investoram sākt veidot uzkrājumus akcijās. Ieguldījumus var sākt pakāpeniski, ieguldot vienā vai divos indeksu fondos. Savukārt pakāpeniski iepazīstot indeksu fondu pasauli detalizētāk, savus ieguldījumus var papildināt ar jau niansētākiem un specializētākiem fondiem. 

Kā izvēlēties labāko 2. pensiju ieguldījumu plānu

Katru mēnesi 6% no mūsu bruto algas tiek novirzīti mūsu 2. pensiju līmeņa uzkrājumam. Šo naudu pārvalda licencēti pensiju fondu pārvaldnieki – galvenokārt komercbanku meitas uzņēmumi. Nauda tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros visā pasaulē,  ar dažādām sekmēm un komisijām (visbiežāk nepamatoti augstām). Pensiju fondu pārvaldniekiem pamatā ir trīs ieguldījumu stratēģijas: aktīvā (vairāk iegulda akcijās, mazāk obligācijās), konservatīvā (vairāk iegulda obligācijās) un pa vidu (sabalansētā).

Lielākoties cilvēki izvēlas uzticēt savus pensiju uzkrājumus savai bankai, nevis rūpīgi salīdzinot ieguldījumu principus, komisijas un fondu vēsturisko atdevi. Šāda situācija ir izveidojusi vidi, kurā daudzi pensiju fondu pārvaldnieki var droši prasīt augstas komisijas, kas ilgtermiņā jūtami samazina fonda ienesīgumu. Reizi gadā  pensiju pārvaldnieku var mainīt, taču nav ieteicams to darīt katru gadu, balstoties tikai uz vēsturiskajiem katra fonda atdeves rezultātiem, jo tie īstermiņā mēdz būt svārstīgi. Galvenais ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju un izvēlēties pensiju plānu ar zemām izmaksām, jo šie ir galvenie faktori, kas nosaka plāna ienesīgumu ilgtermiņā. 

Līdz 50 gadu vecumam, mūsu ieteikums būtu izvēlēties aktīvo plānu (100% ieguldījumi akcijās), no 50-60 gadiem aktīvo plānu ar 50% ieguldījumiem akcijās, savukārt pēc 60 gadiem - konservatīvo plānu. 

PLUSI:
  • Tas nav brīvprātīgs uzkrājums, tu veic šo uzkrājumu, vai gribi vai ne. Sauksim to par plusu
  • Pensiju fondu pārvaldniekus var viegli mainīt un sekot līdzi rezultātiem manapensija.lv
  • Uzkrājumu var mantot, ja cilvēks veic šādu izvēli latvija.lv portālā
  • Nav nepieciešama papildus iesaiste, izņemot sava pensiju plāna izvēlē (ko ir vērts pārskatīt vienu reizi gadā)

MĪNUSI:
  • Papildus pārvaldības izmaksām, kas tiek maksātas pensiju fondu pārvaldniekiem, arī katrs fonds, kurā iegulda šis pārvaldnieks, prasa komisiju
  • Pats vari ietekmēt ieguldījumu stratēģiju, tikai mainot pārvaldnieku vai to piedāvātos pensiju plānus

Visplašākā informācija par otrā pensiju fonda darbību, kā arī pamata informācija par katra pensiju fonda pārvaldnieka darbību un komisijām ir pieejama portālā Manapensija, sadaļā aktuālie dati. Kā plašāk aprakstām sadaļā par ieguldījumu fondiem, regulāri uzrādīt labāku rezultātu kā pasīvo ieguldījumu fondi (indeksa fondi) neviens no Latvijas pārvaldniekiem nav spējis un ar augstu varbūtību nespēs arī nākotnē. Tāpēc gudra izvēle ir uzticēt savu pensiju pārvaldniekam, kas iegulda tikai indeksa fondos. Starp indeksu fondiem savukārt racionāli izvēlēties ir to pārvaldnieku, kam ir vislētākās pārvaldes komisijas (līdzīgi kā mēs izvēlamies OCTA apdrošināšanu). Indeksu fondi visiem pārvalniekiem ir pēc būtības vienādi - tapēc jāņem ir lētākais.

Zināmu revolūciju Latvijas pensiju pārvaldes tirgū izraisīja Indexo, kas ieviesa un aktīvi popularizēja pensiju līdzekļu uzkrāšanu indeksu fondos. Darbības sākumā Indexo arī piedāvāja zemākās pensiju fondu pārvaldes izmaksas, kas bieži vien pat divreiz lētakas kā tolaik komercbanku piedāvātās. Laika gaitā arī bankas ir gājušas līdzi un gandrīz katra ieviesusi savu indeksu fondu pensiju plāna piedāvājumu. Rezultātā Indexo piedāvājums vairs nav labākā pārvalnieka izvēle tirgū, jo viņu piedāvātā pārvaldes komisija ir palikusi nozīmīgi augstāka par banku. Piemēram, aktīvajam pensiju plānam (100% akcijas) Indexo gada pārvaldes maksa ir 0,53%, Luminor - 0.32% , SEB - 0.3% un Swedbank - 0.3%. Mūsu ieteikums (2023. gada sākumā) labākajam indeksu pensiju fondam ir Citadeles (CBL) indeksu plāns, kuram komisija ir tikai 0.08% gadā.

Kā izvēlēties 3. pensiju ieguldījumu plānu

Papildus obligātajam 2. pensiju līmenim ir iespējams brīvprātīgi veikt papildus iekrājumus arī 3. pensiju līmenī. Šis uzkrājums papildinātu 2. pensijas līmeni un valsts pensijas maksājumus (1. pensiju līmeni). 3. pensiju līmeņa uzkrājumus var saņemt jau no 55 gadu vecuma, un arī šis uzkrājums ir mantojams. Līdzīgi kā ar 2. pensiju līmeni, arī šajā gadījumā veiktos uzkrājumus pats pārvaldīt nevari, bet to tavā vietā veiks pensiju fondu pārvaldnieki. Lai motivētu iedzīvotājus veikt šādus uzkrājumus, valsts (līdzīgi kā arī ar dzīvības apdrošināšanu) piedāvā subsīdiju. Šāda subsīdija izpaužas kā iedzīvotāju ienākumu nodokļu atmaksa par iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas. Neskatoties uz valsts atbalstu, zemais vēsturiskais pensiju fondu pārvaldnieku nodrošinātais ienesīgums komplektā ar augstām komisijas maksām nozīmē, ka vēsturiski šis ir bijis labs produkts tikai pašām bankām. Situācija ir mainījusies no brīža, kad vairāki pārvaldnieki (Indexo un SEB Banka) ir uzsākuši piedāvāt trešo pensiju līmeņu ieguldījumus arī indeksu fondos. 

PLUSI:
  • Piemērots pasīvam ieguldītājam: automātiski ik mēnesi pārskaiti naudu un aizmirsti
  • Izmaksu efektīvs, jo nav jāmaksā brokeru izdevumi, ja regulārus mēneša uzkrājumus veiktu pats
  • Pieejams jau no 55 gadu vecuma uzreiz vai pa daļām pēc savas izvēles
  • Tagad arī ar piedāvājumiem indeksu fondos
  • Valsts subsidēts ieguldījums ar stingru regulējumu
MĪNUSI:
  • Maza pensiju plānu izvēle
  • Vēsturiski zems ienesīgums augsto komisiju un aktīvās pārvaldes dēļ
  • Augstas komisijas arī tagad

Trešo pensiju  līmeni ir vērts apsvērt, tuvojoties pensionēšanās vecumam. Tad var kļūt izdevīgāk izvēlēties pašu lētāko un konservatīvāko pensiju fondu pārvaldnieku, regulāri saņemt valsts subsīdiju (iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu) un, sasniedzot pensiju, uzreiz izņemt uzkrājumus ārā, ieguldot to lētāk un ar labāku atdevi (kā aprakstīts tālāk šajā rokasgrāmatā).

9 svarīgi finanšu rādītāji prātīgam investoram

Pirms ieguldījuma akcijās, ir vērts veikt uzņēmuma finanšu analīzi, gan lai labāk saprastu paša uzņēmuma vēsturi, gan novērtētu, vai uzņēmums ir ilgtspējīgs un labi novērtēts. Svarīgi uzreiz pieblist, ka uzņēmumu finanšu rādītāji vislabāko bildi sniedz, salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem. Dažādu nozares Latvijas uzņēmumu vidējos finanšu rādītājus esam apkopojuši sekojošā tabulā, savukārt ASV kompāniju vidējie rādītāji ir atrodami, piemēram, šajā avotā no Aswath Damodaran. Individuālu Baltijas valstu birza kotēto uzņēmumu jau aprēķinātos rādītājus var atrast Nasdaq Baltic mājas lapā zem sadaļas Factsheet, bet starptautisko uzņemum datus, piemēram, Macrotrends mājas lapā.

Rentabilitātes rādītāji
Rentabilitātes rādītāji ir pirmais indikātors biznesa veiksmei vai neveiksmei:  

(1) Neto rentabilitāte = Neto peļņa / Apgrozījums
 
Būtībā norāda cik pelņošs ir uzņēmums. Labs peļņas apmērs ir atkarīgs no konkrētās nozares, kurā uzņēmums darbojas. Tā ir jomas, kurās uzņēmumi strādā ar ļoti augstu neto rentabilitāti (piemēram, mobilo sakaru operatori), gan ar ļoti zemu (vairumtirdzniecības uzņēmumi). 

(2) Kapitāla atdeve = Neto peļņa / Uzņēmuma pašu kapitāls
 
Pašu kapitāla atdeves apmērs norāda to cik daudz procentuālā izteiksmē uzņēmums spēj nopelnīt uz biznesā ieguldīto kapitālu. Veiksmīgiem uzņēmumiem šai atdevei būtu jābūt vismaz 10%, bet vēlams 15-20% apmērā. Piemēram,  LHV bankai šis rādītajs ir 16.4, savukārt Viršiem - 17.7. 

Likviditātes rādītāji
Likviditātes rādītāji ir indikatori uzņēmuma spējai izpildīt savas īstermiņa finanšu saistības.

(3) Likviditātes apmērs = Īstermiņa aktīvi / īstermiņa saistības

Likviditātes apmērs (jeb apgrozāmā kapitāla rādītājs) norāda vai uzņēmumam ir pietiekoši aktīvi, lai segtu īstermiņa saistības. Īstermiņa aktīvi ir tādi aktīvi, kuri var tikt viegli pārvērsti naudas līdzekļos ne ilgāk kā 1 gada laikā, savukārt īstermiņa saistības ir visi prasījumi, kas biznesam jāsedz tuvākā gada laikā. Labs likviditātes apmērs uzņēmumam ir 1.2-2 apmērā. Līdzīgi kā ar rentabilitātes rādītājiem, katrai nozarei var būt sava norma un tapēc ir svarīgi sava uzņēmuma rādītāju aprēķinu salīdzināt ar līdzīgiem uzņēmumiem. Piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības nozarē likviditātes rādītājs gandrīz vienmēr ir zem 1. 

Saistību apmēra rādītāji
Šie rādītāji nomēra uzņēmuma saistību apmēru un ir svarīga mēraukla, lai bizness nepakļauj sevi nevajadzīgam riskam, uzņemoties pārāk daudz saistības. Tāpat šos rādītājus izmanto finansētāji, vērtējot uzņēmuma spēju piesaistīt papildus naudu biznesam.

(4) Pašu kapitāla apmērs / Aktīvu apmērs
 
Pašu kapitāla rādītāja apmērs norāda, cik daudz no uzņēmuma aktīviem tiek finansēti ar īpašnieku līdzekļiem. Jo tuvāks šis rādītājs ir 100%, jo vairāk uzņēmums finansējas ar pašu kapitālu. Tā kā pašu kapitāls parasti ir dārgāks (investori sagaida uz to lielāku atdevi) nekā aizdevuma finansējums, reti kurš uzņēmums darbojas bez kredītsaistībām.

(5) Saistību apmērs / Pašu kapitāla apmērs
 
Šis rādītājs norāda uz to, cik daudz savā finansējumā uzņēmums paļaujas uz saistībām. Atkal nozīmīgi ir salīdzināt šo rādītāju ar vidējo apmēru starp savas jomas uzņēmumiem. Zems rādītāja apmērs var norādīt, ka uzņēmums neizmanto izaugmses iespējas, ko sniegtu papildus kredītu fiansējums. Savukārt augsts rādītājs (pret nozares vidējo) var norādīt, ka bizness ir pakļauts papildus riskam dēļ pārāk apjomīgiem kredītiem. Tipiski, laba aizdevumu attiecība pret pašu kapitālu ir 1-3 robežās. 

Efektivitātes rādītāji
Efektivitātes rādītāji norāda cik labi uzņēmums izmanto savus resursus, lai veidotu apgrozījumu un peļņu. Katrā nozarē var būt cits rādītājs, kas ir svarīgākais efektivitātes izvērtēšanai. Piemēram, mazumtirdzniecībā aktuāla būtu krājumu aprite, savukārt konsultāciju uzņēmumā - ienākumi uz vienu nodarbināto. Savukārt, piemēram, debitoru dienu aprēķins var norādīt to, cik efektīvi uzņēmums nodrošina, ka par tā sniegto preci/pakalpojumu tiek samaksāts laicīgi. 

(6) Debitoru dienas = Debitoru apmērs reiz 365 / Apgrozījums
 
Ja debitoru dienas kompānijai ir virs nozares vidējā, tas potenciāli norāda uz švaku klientu maksāšanas disciplīnu vai to, ka uzņemums piedāvā klientiem labvēlīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Augsts debitoru dienu apmērs var norādīt arī uz to, ka uzņēmums nenoraksta sliktos parādus. 

(7) Krājumu apgrozības dienas = Krājumu apmērs reiz 365 / Apgrozījums  
 
Alternatīvi un precīzāk būtu krājumu apgrozības dienas rēķināt nevis pret uzņēmuma apgrozījumu bet iegādāto preču izmaksu. Liels krājumu aprites ātrums (it sevišķi pret nozares vidējo) norāda uz to, ka uzņēmumam nevajag turēt lielus krājumus (un attiecīgi ieguldīt apgrozāmos līdzekļos), lai nodrošinātu pārdošanu. 

Tirgus vērtību rādītāji
Tirgus vērtību rādītāji aprēķina uzņēmuma vērtību pret to finanšu darbības rezultātiem. Biežāk lietotie rādītāji būtu uzņēmuma vērtība pret peļņu (PE ratio) un cena pret bilances vērtību (PB ratio). 

(8) PE koeficients = Uzņēmuma akcijas cena / peļņa uz vienu akciju
 
Šis rādītājs (arī saukts par atmaksāšanās gadiem) būtībā parāda, cik gados ieguldījums uzņēmuma akcijās atmaksāsies (ja pieņem, ka peļņa saglabāsies nemainīga). Augstāks P/E koeficients, salīdzinot ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, var liecināt, ka akcija ir pārvērtēta, savukārt zemāka P/E attiecība var liecināt par to, ka tā ir novērtēta par zemu. Jo straujāk aug uzņēmums un ekonomika, kurā tas darbojas, jo parasti augstāks ir PE koeficients. Piemēram, ASV biržā tirgoto uzņēmumu vidējais PE koeficients ir 21, savukārt Latvijā 16 un Grieķijā 6.5. 

(9) PB koeficients = Uzņēmuma akcijas cena / pašu kapitāla apmērs uz vienu akciju

P/B koeficientu aprēķina, dalot akciju cenu ar tās bilances vērtību uz vienu akciju. PB koeficientu pielieto atsevišķu nozares uzņēmumu salīdzināšanai, bet visbiežāk - banku. Ja PB koeficients ir zem 1, tas nozīmē, ka būtībā investori lielu perspektīvu kompānijas darbībai nesaskata un uzņēmuma akciju var iegādāties ar atlaidi no tās grāmatvediskās vērtības. Piemēram rietumvalstu, it sevišķi Eiropas bankas, jau ilgu laiku var iegādāties par cenu, kas ir zem šo akciju gramatvedības vērtības. Eiropas lielākajai bankai HSBC šis koeficients ir 0.83, BNP Paribas - 0.57, bet Deutsche Bank - 0.29. Salīdzinājumam - LHV bankas PB koeficients ir 2.47 un Coop bankas - 1.55 (2023. gada 2. oktobra dati)

Kopsavilkums
Ir svarīgi vēlreiz atzīmēt, ka finanšu rādītājus nevajadzētu izmantot atsevišķi. Novērtējot katra biznesa finanšu rādītājus, jāņem vērā arī uzņēmuma nozare, konkurences ainava un vadības komanda. Tāpat svarīgi ir arī aplūkot kompāniajs finanšu rādītāju tendences laika gaitā. Tas var palīdzēt noteikt potenciālos sarkanos karogus ieguldījumam, piemēram, identificējot uzņēmumu kas sāk grimt dēļ uzņemto saistību sloga. Tāpat svarīgi ir atcerēties, ka finanšu koeficientu analīze ir tikai viena no metodēm un šķautnēm. Investoram būtu jāvērtē vēl virkne citu aspektu, tajā skaitā, vadības komanda, biznes modelis, konkurences vidi un citus apstākļus. 

Aizdevumi/obligācijas

Par aizdevumiem uzņēmumiem un obligācijām

Ko nozīmē ieguldījumi obligācijās

Iegādāties obligācijas ir tas pats kas noslēgt standartizētu aizdevuma līgumu. Tā vietā, lai ar aizņēmēju noslēgtu aizdevuma līgumu, investors var vienkārši nopirkt obligācijas vai nu no aizņēmēja (finanšu vidē tos dēvē par emitentiem) vai biržā no citiem investoriem. Aizdot ar obligāciju iegādi var gan valstīm, gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem. Tipiski obligācijas izdod salīdzinoši lieli uzņēmumi un liels vairums obligāciju laidienu tiek papildus regulēti (kontrolēti) no valsts iestāžu puses. Tāpat obligācijām var būt neatkarīgi un regulāri atjaunoti riska novērtējumi, kas atvieglo un ļauj standartizēt šo vērtspapīru analīzi. Populārākie no šādiem analītikas uzņēmumiem ir Moody's un Fitch - šīs aģentūras arī regulāri novērtē Latvijas valsts izdotās obligācijas.

Gandrīz visas obligācijas maksā regulārus procentus (finanšu vidē tos dēvē par kuponiem). Regularitāte var atšķirties, bet visbiežāk procenti tiek maksāti reizi ceturksnī, retāk reizi mēnesī vai reizi gadā. Viszemākie procenti (un arī risks tam, ka šis aizdevums netiks atgriezts vai atgriezts daļēji) ir lielām attīstības valstīm, piemēram, Vācijai un ASV. Ar augstiem procentiem var savukārt aizdot jaunattīstības valstīm, it sevišķi tām, kurām ir slikta parādvēsture, piemēram, Argentīnai. 

Papildus procentu likmei obligācijām var būt virkne citu svarīgu parametru, dažus no tiem esam apkopojuši sarakstā zemāk: 

TERMIŅŠ Obligācijām tāpat kā aizdevumiem ir termiņš, kad obligāciju nomināls (aizdevuma pamatsumma) ir jāatmaksā. Parasti uzņēmumi pārdod savas obligācijas ar termiņiem no 3 līdz 5 gadiem, bet ir virkne izņēmumu. Piemēram, piemēram, bankas kā Citadele, Bigbank un LHV ir izlaidušas arī vērtspapīrus ar 10 gadu dzēšanas termiņu. Kad pienāk obligāciju atmaksas termiņš, uzņēmums vērspapīrus dzēš jeb atgriež investoriem. Svarīgs jautājums ir, kur uzņēmums ņems līdzekļus, lai šādu atmaksu nodrošinātu. Parasti atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka kompānija cer izlaist jaunas obligācijas, lai segtu iepriekšējās. Tomēr šāds piegājiens strādās tikai tad, ja uzņēmums turpina sekmīgi darboties un ja tajā brīdī, kad bizness izlaiž jaunās obligācijas, finanšu tirgus ir pozitīvā attīstības ciklā.

Piemēram, 2022. gada otrā pusē gan akciju, gan obligāciju cenas pasaulē un Baltijas valstīs nozīmīgi samazinājās. Investoru noskaņojums bija bažīgs, gaidot inflācijas un enerģētikas krīzes ietekmi uz ekonomiku. Šādos apstākļos Igaunijas uzņēmums Plusplus Capital nespēja investoriem pārdot jaunu savu obligāciju laidinu un šiem līdzekļiem refinansēt vērtspapīrus, kuru atmaksas termiņš pienāca 2022. gada rudenī. Rezultātā, neskatoties uz stabiliem finanšu darbības rādītājiem, uzņēmums nonāca neatmaksas (defaulta) situācijā un bija spiests meklēt kādu alternatīvu atmaksas risinājumu ar oblīgāciju investoriem. Tapēc ir svarīgi pārliecināties, kāds un vai uzņēmumiem ir alternatīvais plāns, kā atmaksāt obligācijas termiņa beigās, ja re-finansēšanās ar jaunu obligāciju izlaišanu nesanāktu.

Valstis izdod obligācijas gan uz ļoti īsiem paris mēnešu termiņiem, gan pat virs 10 vai pat 20 gadiem
ATMAKSA Gandrīz visas obligācijas paredz to atmaksu termiņa beigās. Tas nozīmē, ka obligāciju emitentam termiņa beigās būs nopelnīta nauda, lai šo aizdevumu atgrieztu vai tas paredz, ka naudu obligāciju atmaksai saņems no jaunu obligāciju pārdošanas. Tas var radīt situāciju, ka emitents "trāpa" ar obligāciju atmaksu situācijā, kad ir ļoti grūti piesaistīt finansējumu (piemēram, 2020. gada martā) un defoltēt (jeb nokļūt piedziņā). Dažkārt gan uzņēmumi pārdod obligācijas, kurām ir pakāpenisks atmaksas grafiks, līdzīgi kā privātpersonu hipotekāriem kredītiem.
PROCENTI JEB KUPONS Obligācijām parasti ir fiksēta procentu likme, kas obligāciju termiņa laikā ir nemainīga. 2022. gada otrajā pusē augstas inflācijas apstākļos, kad arī valstu centrālās bankas palielina likmes, ar kurām tā aizdod bankām, uzņēmumi Eiropā arvien biežāk sāka izdot obligācijas, kurām papildus fiksētai likmei ir arī mainīgā likem, kas ir piesieta Euribor 3 vai 6 mēnešu likmei. Euribor ir likme par kādu bankas Eiropā viena otrai aizdod. Piemēram, Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR investoriem piedāvāja savas obligācijas ar fiksētu 6.5% procentu likmi plus 3 mēnešu Euribor. Uz obligāciju izlaišanas brīdi 2022. gada nogalē šāds piedāvājums nodrošināja gada atdevi 8.5% apmērā. Svarīgi ir atcerēties, ka mainīgā likme var būt "piesieta" gan tirgus procentu likmēm, gan citiem lielumiem, piemēram, inflācijai. 
NODROŠINĀJUMS Obligācijas tāpat kā aizdevumi var būt nodrošinātas, gan nenodrošinātas (vai daļēji nodrošinātas). Nodrošinājuma kvalitāte (likviditāte, vērtība, ilgmūžība) ir nozīmīgs faktors, lai novērtētu obligāciju risku. Obligācijas neatmaksas gadījumā, obligāciju īpašnieku interesēs nodrošinājums var tikt pārdots, lai segtu šīs saistības. Lielākā daļa Baltijas emitentu nepiedāvā obligācjas ar nodoršinājumu, jo viss pieejamais nodrošinājums ir jau finansējošajām komercbankām. Tomēr ir izņēmumi. Piemēram, Lietuvas lauksaimniecības uzņēmuma Auga obligācijas ir nodrošinātas ar ķīlu uz lauksaimniecības zemi. Savukārt, Latvijas kreditēšanas kompānijas DelfinGroup obligācijām kā nodrošinājums kalpo ķīla uz izniegto patēriņa aizdevumu portfeli. 
PUBLISKAS VAI SLĒGTAS Ne visas obligācijas, kas tiek izlaistas var tikt publiski pirktas un pārdotas. Nereti uzņēmumi izvēlas veikt slēgtus obligāciju laidienus, kas tiek piedāvāti ierobežotam investoru lokam. Šādās situācijās arī bieži tiek noteikti augstāki minimālā ieguldījuma sliekšņi (parasti no EUR 100,000). Uzņēmumam ir administratīvi vienkāršāk izlaist slēgtas obligācijas, jo pārdodot obligācijas publiski ir jāievēro virkne papildus prasības, kuras nosaka finanšu tirgus pārraugi. Tāpat jāņem vērā, ka pat obligācijas tiek kotētas biržā, tas nenozīmē, ka tās var brīvi pirkt un pārdot. Regulāri ikdienas darījumi ar obligācijām ir tikai retai Baltijas valstu uzņēmumu izlaistām obligācijām. Katrā ziņā ir svarīgi atcerēties, ka ieguldījumi obligācijās ir nozīmīgi mazāk likvīdi kā ieguldījumi, akcijās. 
CENA UN ATDEVE Uzņēmumi parasti pārdod savas obligācijas par nominālvērtību. Tas nozīmē, ka ja 1 obligācijas nominālvērtība ir, piemēram, EUR 1000, tad investoram ir jāsamaksā EUR 1000, lai šo obligāciju iegādātos. Tomēr, nereti obligāciju cena (it sevišķi, ja to pēc tam pērk vai pārdod biržā) var atšķirties no nomināla. Faktiski tas nozīmē to, ka ja obligāciju cena ir virs nomināla - % atdeve ir mazāka nekā obligācijas kuponu likme, savukārt ja ir zem nomināla - tad atdeve pārsniedz kupona likmi. Piemēram, datortehnikas vairumtirgošanas uzņēmuma Elko Grupa obligācijas piedāvā investoriem fiksētu 6% gada atdevi. Ja ieguldītājs nopērk šo obligāciju biržā par cenu 95% no nominālvērtības jeb par 950 EUR, tad šī investora atdeve (angliski terminu dēvē par yield) no šāda ieguldījuma būs augstāka nekā 6% gada likme. Obligāciju pārdošana zem vai virs to nominālvērtības ir veids kā šo vērtspapīru cena piemērojas apkārtējiem tirgus apstākļiem.

Pērkot lielu un drošu valstu (piemēram, Vācijas) obligācijas nodrošina atdevi, kas ļoti līdzīga banku depozīta likmēm. Savukārt sliktāk pārvaldītu valstu obligācijas (piemēram, Grieķija) piedāvā gada atdeves 5% un vairāk. Uzņēmumu obligāciju ienesīguma ziņā visdāsnākie ir ne-banku patēriņa kreditētāji, kas investoriem piedāvā gada procentus 10-12% apmērā. 

PLUSI
  • Vienkāršāks un drošāks ieguldījuma veids kā sniegt tiešu aizdevumu uzņēmumam
  • Paredzami ienākumi regulāro procentu/kuponu formā
  • Daļēji likvīds un ieguldījumu var pārdot pirms obligāciju termiņa beigām (bet uz to nevajag paļauties)
  • Neprasa augstu iesaisti no investora, tik vien cik darījuma izvērtēšanas brīdī (un ja obligācijas defoltē)
  • Obligāciju vērtība strauji nesvārstās, salīdzinot, piemēram, ar akciju cenām

MĪNUSI
  • Obligācijām bieži vien ir EUR 1,000 vai augstāks nomināls un bieži vien augsti minimālie iegādes noteikumi parasti (EUR 100,000)
  • Salīdzinot ar akcijām augstas iegādes komisijas
  • Pērkot individuālas obligācijas, ir grūti izveidot diversificētu portfeli
  • Salīdzinot ar akcijām, grūtāk atrast resursus un neatkarīgus viedokļus ieguldījuma izvērtēšanai
Mūsu investīciju rokasgrāmatā atsevišķos rakstos esam apkopojuši virkni ar praktiskiem ieteikumiem, kā un kapēc ieguldīt obligācijās. Īpaši aicinām iepazīties ar ieteikumiem, kā iegādāties Baltijas valstu obligācijas

4 efektīvi veidi, kā var ieguldīt obligācijās

Kopumā ieguldījumi obligācijās, mūsuprāt, ir ļoti perspektīvs investīciju veids, bet mēs ieteiktu ievērot bijību pret šo finanšu instrumentu, jo tomēr tam ir virkne tehnisku nianšu, kā rezultātā tas kļūst sarežģītāks par ieguldīšanu uzņēmumu akcijās. Vienkāršības labad esam apkopojuši 4 piegājienus, kā var investēt obligācijās:

  1. Obligāciju ETF. Biržā tirgotos obligāciju fondus var iegādāties tikpat vienkārši kā akcijas biržā un tiem ir augsta likviditāte. Fondi uzreiz piedāvā diversificētu obligāciju portfeli, gan ar valstu, gan ar uzņēmumu vērtspapīriem. Svarīgi gan ir atcerēties, ka obligāciju fondu cena var mainīties gan uz augšu, gan uz leju. Piemēram, situācijās, kad tirgū strauji pieaug procentu likmes, obligāciju fondu vērtība samazinās (kā tas notika 2022. gadā). Starp interesantiem obligāciju ETF mēs ieteiktu izvērtēt iShares Global Corporations Bonds UCITS ETFiShares J.P. Morgan $ EM Corp Bond UCITS ETF un iShares Core Global Aggregate Bond UCITS ETF

  2. Īstermiņa krājobligācijas. Īstermiņa valstu krājobligāciju iegāde var būt ļoti vienkārša un ienesīgāka alternatīva banku depozītiem. Krājobligācijas piedāvā arī Latvijas Republika. Plašāk un praktiskāk par šo ieguldījuma iespēju esam apkopojuši informāciju rakstā - Kā ieguldīt īstermiņā un ar zemu risku - alternatīvas depozītam

  3. Obligāciju investīciju fondi. Slēgtie investīciju fondi var ieguldīt obligācijās, kurām nav augsta likviditāte vai kuras vispār netiek tirgots biržā. Šādas obligācijas piedāvā augstāku ienesīgumu, bet prasa papildus rūpību ieguldījuma izpētē. Slēgtie investīciju fondi investoriem nodrošina ieguldījumu diversifikāciju un pieeju ieguldījumiem, kas privātiem investoriem pašiem ir grūti pieejami. Latvijā slēgtus obligāciju fondus pārvalda, piemēram, A3E (ieguldījumi attīstības valstu obligācijās) un Capitalia (ieguldījumi Baltijas uzņēmumu obligācijās)

  4. Individuālas obligācijas. Investori var arī paši iegādāties individuālu uzņēmumu vai valstu izlaistās obligācijas. Te gan mēs gribam pievērst uzmanību uz nepieciešamību veidot diversificētu portfeli ar vēlams 20 vērtspapīriem. Baltijas valstīs vien ir aptuveni 50 pieejamu dažādu uzņēmumu obligācijas, savukārt starptautiski šis piedāvājums ir vēl plašāks. Uzreiz jābrīdina, ka praksē veikt tādu obligāciju iegādi, kuras tiek izlaistas citā valstī nekā jūsu vērstspapīru konts, ir diezgan pinķerīgi. 

Obligāciju vai obligaciju fondu iegādei vienīgais nepieciešamais ir vērtspapīru konts bankā, ko lielākā daļa komercbankas piedāvā bez maksas. Obligācijas vari pirkt un pārdot vai nu caur biržu, vai veicot pārskaitījumu, kas ir ļoti līdzīgs kā veikt naudas pārskaitījumu caur interneta banku. Praksē gan uzreiz iesakam atrast brokera telefona kontaktus, jo obligāciju iegādes darījuma formēšanai tas visticamāk būs vajadzīgs. 

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas valstu obligācijās?

Ieguldītājiem, kas meklē stabilu un paredzamu ienākumu/procentu plūsmu, obligācijas nodrošina ienesīgāku, bet arī riskantāku alternatīvu par banku depozītiem. Laikā, kad Latvijas vadošo banku depozītu likmes svārstās ap 1%, Baltijas valstu uzņēmumu izdotās obligācijas piedāvā vidēji 8-10% ienesīgumu. Uzņēmumi izlaiž obligācijas kā papildinājumu banku finansējumam vai arī dažkārt situācijās, kad bankas nevēlas šos uzņēmumus finansēt. Šis banku kredītus papildinošais un alternatīvais finansējums jau ilgi un plaši ir izmantots Rietumvalstīs, savukārt Baltijas valstīs tikai salīdzinoši nesen uzņēmumi ir sākuši apzināties kā šādus vērtspapīrus izmantot sava biznesa izaugsmes finansēšanai. Savas obligācijas ir investoriem pārdevuši tādi Latvijas uzņēmumi kā AirBaltic, Elko Grupa, Grenardi, Eco Baltia un virkne citu. 

Mūsu novērojumi liecina, ka Baltijas obligācijas bieži piedāvā 1-2% lielāku ienesīgumu nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un nozīmīgi lielāku atdevi kā obligāciju indeksu fondi. Savukārt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība - emitenta finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Tāpat kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā un investoram, kas laicīgi iemācas tajā orientēties var būt virkne ar priekšrocībām nākotnē. 

Publiski tirgotas obligācijas ir labi apkopotas NASDAQ Baltic biržas mājas lapā. Tomēr ne visu Baltijas valstu uzņēmumu izlaistās obligācijas atrodas šajā sarakstā. Piemēram, AirBaltic obligācijas tiek tirgotas Frankfurtes biržā. Diemžēl Baltijas valstu uzņēmumu obligāciju likviditāte (spēja biržā brīvi nopirkt un pārdot) ir ļoti zema. Ir tikai pāris uzņēmumi (piemēram, IuteCredit), ar kuru obligācijām regulāri notiek darījumi biržā. Rezultātā, pērkot obligācijas, ir labāk plānot, ka vari turēt tās īpašumā līdz pat to atmaksas termiņam un nerēķināties ar iespēju tās pārdot biržā. Dēļ Baltijas obligāciju zemās likviditātes investoram labāk ir obligācijas iegādāties brīžos, kad uzņēmums tās sākotnēji piedāvā investoriem jeb emitē. Informācija par šādām publiskām emisijām parasti ir pieejama presē un biržas mājas lapā.

Tomēr svarīga nianse ir, ka lielākā daļa Baltijas valstu uzņēmumu neizvēlas emitēt publiskas obligācijas, bet gan slēgtas. Tas nozīmē, ka obligāciju iegāde tiek piedāvāta ierobežotam lokam investoru. Tāpat slēgtās emisijās parasti ir salīdzinoši augsts EUR 100,000 minimalā ieguldījuma slieksnis. Uzņēmumi izvēlas slēgtās emisijas, jo tas ir lētāk un nav jāizpilde virkne papildus prasības, kuras nosaka finanšu tirgus pārraugi. Lai saņemtu piedāvājumus par slēgtām obligāciju emisijām, ir jāuztur regulārs kontakts ar brokeriem. Baltijas valstīs aktīvākie obligāciju brokeri ir Signet Bank, Šiauliu Bankas, Luminor, Redgate Capital un LHV

Baltijas obligāciju iegādei nepieciešams ir vienīgi vērtspapīru konts, piemēram, kādā no bankām kā Swedbank vai Signet Bank. Publiski tirgotās obligācijas kvalificējas kā finanšu instruments un tās var iegādāties arī ieguldījuma kontos, uz kuriem Latvijā attiecas labvēlīgāka nodokļu likumdošana. Obligāciju iegādes izmaksas var būtiski atšķirties, bet jārēķinas, ka tās ir vismaz 2-3 augstākas nekā akciju iegādei. Diemžēl arī starpvalstu obligāciju iegāde (piemēram, ar Latvijas vērspapīru kontu iegādāties Lietuvas uzņēmuma obligācijas) nav pārāk viegli un reti kad to var izdarīt interneta bankā. Tapēc ir labi jau laicīgi apbruņoties ar brokeru telefona numuru. 

Ļoti svarīgs faktors investoriem, kas iegulda obligācijās, ir nodrošināt šo ieguldījumu diversifikāciju. Labi diversificēts portfelis sastāv no 20 obligācijām vai vairāk. Šāda diversifikācija ir svarīga, lai izvairītos no situācijas, kad individuāla emitenta neveiksme var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tava ieguldījuma portfeļa kopējo atdevi. Ja jau sākotnēji apzinies, ka labi izkliedētu portfeli izveidot nevarēsi, mūsu ieteikums būtu vai nu izvairīties no šādiem ieguldījumiem vispār vai ieguldīt obligāciju fondos. Piemēram, gan A3E Capital, gan Capitalia piedāvā profesionāli pārvaldītus fondus, kas iegulda Baltijas uzņēmumu obligācijās. Tāpat diemžēl nav plaši pieejami neatkarīgi analītiski ziņojumi un viedokļi par ieguldījumiem obligācijās. Tapēc, ja nav ticība paša finanšu analīzes spēkiem, ir vērts griesties pie kāda finansista (bet ne brokera, kas piedāvā obligācijas nopirkt) pēc palīdzības. Citas finanšu iestādes, tajā skaitā arī Capitalia, savam investoru lokam regulāri piedāvā savu skatījumu uz obligāciju emisijām. Piemēram, starp uzņēmumiem, kuru obligācijas mēs esam iegādājušies savā fondā ir Elko Grupa, DelfinGroup, Clean R  un Baltic Horizon. 

Kopsavilkumā, mūsuprāt ieguldījumi Baltijas valstu uzņēmumu obligācijās ir ļoti perspektīvs un pievilcīgs veids kā veidot savu pasīvo ienākumu portfeli. Individuālu obligāciju izvēle gan var būt salīdzinoši apgrūtinošs un laik-ietilpīgs process, kas būtu piemērots tiem investoriem, kuri var atļauties atvēlēt šādiem ieguldījumiem diezgan nozīmīgu miljonos mērāmu summu. Pārējiem ir vērts paskatīties uz obligāciju fondu piedāvājumiem, bet fonā pasekot šīs nozares attīstībai, jo tā ir nozīmīgu parmaiņu un attīstības priekšā. 

Kas ir aizdevumu platformas un kādu atdevi tās piedāvā

Plašam investoru lokam viegli pieejami ieguldījumi kā depozīti un krājobligācijas piedāvā drošu, bet zemu atdevi. Dēļ savas pieejamības un ērtuma, pēdējos gados lielu popularitāti investoru starpā ir guvis jauns ieguldījuma tips - aizdevumu platformas, kas piedāvā nozīmīgi augstākas procentu likmes, gan arī risku. 

Kas ir aizdevumu platformas
Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt it sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams.  Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un aizdevējiem jeb investoriem. Ir diva tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atškirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses. 

Pūļa finansējuma platformas
Klasiskā savstarpējo aizdevumu platforma izvērtē, standartizē un publicē investoriem informāciju par potenciālo finansējuma saņēmēju, savukārt investori nobalso ar savu naudu par to, vai ieguldīt šajā aizdevumā vai nē. Ja nepieciešamais finansējums no investoriem (jeb pūļa) tiek savākts, kredīts tiek finansēts. Tālāk platforma nodrošina aizdevuma izsniegšanu, kā arī seko līdzi maksājumu saņemšanai un izplatīšanai tālāk investoriem. Platforma pēc savām procedūrām rūpējas par investoru interešu aizsardzību, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot aizdevuma piedziņas darbu. Pēc šāda principa Baltijas valstīs darbojas, piemēram, Bondora (aizdevumi privātpersonām), Capitalia (aizdevumi uzņēmumiem) un Estateguru (aizdevumi nekustamā īpašuma finansētājiem). Eiropas savienībā visām pūļa finansējuma platformām no 2023. gada rudens stājas spēkā jauns un vienots regulējums, nodrošinot, lai to darbība atbilst noteiktiem standartiem un prasībām.

Brokeru platformas
Brokeru aizdevumu platformas pārdod investoriem jau citu finanšu sabiedrību iepriekš izsniegtus aizdevumus, norādot salīdzinoši maz informāciju par paša aizdevuma saņēmēju, bet piedāvājot atpirkt kredītu gadījumā, ja tas kavē. Lielākoties brokeru platformas pārdod aizdevumus, ko dažādās pasaules ģeogrāfijās izsniedz tā dēvētie sms-kreditētāji. Dažas no šīm platformām (piemēram, Mintos) apkopo daudzu dažādu aizdevēju izsniegtos kredītus, bet lielākā daļa pārdod ar sevi saistītu sabiedrību izsniegtos aizdevumus (piemēram, Twino). Brokeru platformu īpatnība ir, ka investors tikai netieši finansē konkrētu aizņēmēju, privātpersonu vai uzņēmumu. Dēļ kredīta atpirkšanas noteikuma, būtībā investori finansē (izsniedz aizdevumu) pašu finanšu sabiedrību, kas izsniedz šos kredītus. Tapēc, lai pārliecinātos par ieguldījuma risku, investoram ir jāizvērtē nevis pats aizņēmuma saņēmējs, bet gan sabiedrība, kas dod galvojumu par kredīta atpirkšanu. Zināmā mērā, ieguldīt brokeru platformās ir līdzīgi kā pirkt aizdevumu izsniedzēju obligācijas. Pēc šāda principa brokeru platformas arī tiek regulētas no valsts puses - kā finanšu instrumentu (obligāciju) tirgotāji.   

Platformu vēsturiskais ienesīgums 
Tā kā aizdevumu platformas galvenokārt izsniedz aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar saņemt finansējumu bankā, šie kredīti ir riskantāki. Šim papildus riskam būtu jāataisnojas arī papildus atdevē, ko investors var sagaidīt no šādiem ieguldījumiem. Pēdējo gadu laikā vesturiskās vidējās procentu likmes, kas investoriem ir piedāvātas Baltijas aizdevumu platformās ir bijušas starp 10 un 15%. Tomēr gala investoru atdeve ir atkarīga no tā cik lieli ir zaudējumi dēļ sliktiem vai šaubīgiem kredītiem. Diemžēl, šī statistika bieži vien katrai platformai tiek rēķināta savādāk un ir grūti salīdzināma un pilnvērtīgai analīzei aizdevumu platformām pietrūkst datu par pietiekoši ilgu periodu. Tomēr, kā norāda sekojošā tabula, tad vismaz patreiz aizdevumu platformas atdevju ziņā pārspēj augsta riska obligāciju atdevi un ir salīdzināma ar akciju ieguldījumu ilgtermiņa vidējo atdevi. Tas ir, protams, ja investors iegulda ir izvēlējies uzticamu platformu un šajā platformā iegulda diverisificēti

Ieguldījumu gada atdeve dažādos laika periodos

Indekss

5 gadi

10 gadi

20 gadi

30 gadi

Pasaules akcijas1

18.6%

13.1%

7.4%

7.8%

Baltijas akcijas2

8.6%

9.1%

10.9%

nav datu

Augsta riska obligācijas3

2.34%

2.62%

4.74%

5.4%

Capitalia4

10.8%

nav datu

nav datu

nav datu

Mintos4

7.9%

nav datu

nav datu

nav datu

1 MSCI World akciju indeksa dati par periodu, kas beidzas 2021. gada septembrī
2 Baltic Benchmark indekss par periodu, kas beidzas 2023. gada martā
3 SPDR Barclays High Yield Bond ETF par periodu, kas beidzas 2023. gada aprīlī
4 Dati par periodu 2008-2022


Attiecīgi aizdevumu platformas var kalpot kā labs papildinājums investora kopējā ieguldījumu portfelī. Tomēr, lai izvairītos no zaudējumiem ir svarīgi rūpīgi izvēlēties ieguldījumu platformu un vienmēr atcerēties par diversifikācijas nepieciešamību. Par to kā salīdzināt dažas platformas un izvēlēties sev piemērotāko, esam apkopojuši pārdomas atsevišķā rakstā

Kā izvēlēties aizdevumu platformu, kurā ieguldīt

Lai gan ieguldīšana aizdevumu platformās piedāvā salīdzinoši augstas atdeves, ir virkne risku, no kuriem rūpīgiem investoriem vajag uzmanīties. Vēsturiskais valsts regulatoru pārraudzības trūkums platformu darbības jomai pievilinājis gan virkni krāpnieku, gan mazpieredzējušus platformu pārvaldniekus. Rezultātā pēdējo gadu vēsture Baltijas valstīs ir izkaisīta ar skandāliem, kur bankrotējušu platformu dēļ vietējie un starptautiskie investori ir zaudējuši nozīmīgus naudas līdzekļus. 

Tāpat katra no platformām darbojas pēc nedaudz citāda principa, ar savu juridisko dokumentāciju, lietošanas funkcijām, atskaitēm un ētikas standartiem. Lai atvieglotu navigāciju šajos džungļos, zemāk apkopoti pieredzē balstīti padomi, kā izvēlēties, kurā pūļa finansējuma platformā ieguldīt. 

Platformas pārvaldnieku pieredze
Platforma sevi var dēvēt par fintech vai stāstīt, kā lēmumu pieņemšanā palīdz mākslīgais intelekts. Tomēr beigu beigās kredītu izsniegšana ir ļoti sens un konservatīvs bizness - tajā veiksmīgs ir pieredzējis un piesardzīgs uzņēmējs. Tāpēc pirmais solis platformu izvēlē ir izvērtēt tās dibinātājus. Pārbaudi, ka to starpā ir kāds ar nozīmīgu kreditēšanas pieredzi, savukārt dibinātājiem ir nevainojama vēsturiskā reputācija (Google un uzņēmumu reģistra datu izpēte). Kopš platformu darbība ir valsts regulēta, svarīgi ir pārliecināties, ka platforma ir saņēmusi nepieciešamo atļauju - to var pārbaudīt licenses izsniedzēja (piemēram, Latvijas Bankas) mājas lapā.

Vienotas intereses vai interešu konflikti
Lielākoties platformas no juridiska viedokļa darbojas kā sludinājumu dēļi, un visu risku un atbildību par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu atstāj uz investoru pleciem. Platformu pamata ienākumus veido komisija no kredīta izsniegšanas, ko tā ietur aizdevuma saņēmējam. Rezultātā platformas pelna atkarībā no finansēto kredītu apmēra, nevis to kvalitātes, radot atšķirīgas motivācijas ar investoriem. Lai vienotu platformas un tās investoru intereses, dažas no platformām, tajā skaitā Capitalia, katrā finansētajā aizdevumā līdz-iegulda arī savus līdzekļus. 

Vēl viens aspekts, kam ir svarīgi pievērst uzmanību ir tas, vai platforma finansē vai pārdod kredītus, ko ir izsnieguši saistīti uzņēmumi. Ja ar finansētā aizdevuma atmaksu vai kredītu atpirkšanas pieprasījumu būs problēmas, kā pusē nostāsies platforma šādā gadījumā? Vai tiešām tā tik pat stingri uzraudzīs kredītus, kuru saņēmēji ir platformas īpašnieki vai ar to saistītās personas? Vairākas brokeru platformas pārdod tikai savu saistīto uzņēmumu izsniegtos finansējumus. Šājās situācijas investoram ir jāapzinās, ka problēmu gadījumā platforma visticamāk pārstāvēs nevis investoru, bet gan sava saistītā uzņēmuma intereses. Tas nav diskvalivējošs apstāklis ieguldījumam, bet noteikti viela pārdomām. 

Platformu uzrādītā statistika
Platformas daudz labprātāk uzrāda vidējo finansēto kredītu procentu likmi, kopējo izmaksāto procentu apmēru vai vēsturiski izsniegtā finansējuma apmēru, kas nav gluži galvenais rādītājs, ko investors vēlētos redzēt. Investoram ir svarīgākā ir vēsturiskā atdeve, kas ņem vērā uzkrājumus sliktajiem aizdevumiem un kredītu zaudējumus (neto atdeve). Eiropas līmenī vienots platformu regulējums palīdz tam, ka platformām ir pienākums aprēķināt atdeves un kredītu zaudējumus vienādā veidā - kas līdz šim ir bijusi nozīmīgs šķērslis dažādu platformu salīdzināšani. Platformu vēsturiskās atdeves, slikto kredītu un uzkrājumu apmēru mekējiet atsevišķās statistikas sadaļās. Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa uzrādīto datu joprojām ir grūti interpretējami vai salīdzināmi ar citām platformām. Labu standartu vēsturiskā ienesīguma aprēķinam uzrāda, piemēram, Mintos

Diversifikācijas iespējas
Neskatoties uz platformas pārvaldnieku labākiem nodomiem un rūpīgāko projektu analīzi, aizdevumi ir statistikas bizness - kāda daļa no kredītiem noteikti nevarēs veikt atmaksu laikā vai pilnībā pārstās maksāt. Svarīgi ir lai šādā situācijā viens vai pāris slikti aizdevumi neizraisa nozīmīgu ietekmi uz investora portfeļa atdevi. Tapēc ir nozīmīga ieguldījumu diversifikācija, kas nozīmē, ka savā portfelī līdzīgā summas apmērā būtu jābūt vismaz 20-25 aizdevumiem. Aizdevumu uzņēmumiem gadījumā svarīgi būtu arī diverisifēt portfeli ar dažādas nozares uzņēmumiem. Tā, piemēram, ir Capitalia platformas priekšrocība, jo tajā investori var ieguldīt gan ražošanas, tirdzniecības, lauksaimniecības vai nekustamā īpašuma jomā. Savukārt, piemēram, Estateguru vai Mintos darbības profils saistās tikai ar vienas nozares uzņēmumu finansēšanu. 

Diversifikāciju ir vienkāršāk īstenot pūļa finansējuma platformās, savukārt grūtāk - brokeru tipa platformās. Brokeru platformās svarīgi ir atcerēties, ka diverisfikācija veidojas tikai tad ja tiek iegādāti kredīti no dažādiem kredītu izsniedzējiem. Piemēram, ja brokeru platforma tirgo tikai saistīsta uzņēmuma/-u izsniegtos kredītus, tad pat nopērkot 20 dažādus kredītus pat dažādās valstīs, jūsu risku diversifikācija būs ļoti švaka - jūsu ieguldījums ir pilnībā atkarīgs no viena finanšu uzņēmuma spējas izpildīt savas saistības. 

Automātiskie ieguldījumi
Gandrīz visas platformas piedāvā rīkus ar kuru palīdzību portfeli var izveidot un uzturēt automātiski. Gandrīz visiem investoriem tas arī būt jāizmanto. Tas aiztaupa ne tikai laiku, kas būtu jāpavada ieguldot vai pērkot individuālus kredītus, bet arī nodrošina tik ļoti svarīgo diversifikāciju. Tas ja kādai platformai nav automātisko ieguldījumu funkcija, ir nozīmīgs trūkums.

Ieguldīt, izvēloties individuālus aizdevumus platformās, ir vērts tikai tad, ja esi spējīgs saprast un izvērtēt uzņēmumu finanšu datus. Nepieciešamība izanalizēt finanšu datus kļūst acīmredzama situācijā, kad ar pūļa platformas starpniecību finansē uzņēmumus. Bet jāatceras, ja plāno finansēt patēriņa kredītus ar atpakaļ-pirkuma garantiju brokeru platformās, tad rūpīgi jāizanalizē, kas šo atpakaļ-pirkuma garantiju piedāvā. Respektīvi, cik stipra ir šī garantijas sniedzēja bilance un finanšu rādītāji, lai atpirkšanas garantiju nepieciešamības gadījumā varētu izpildīt. 

Citas funkcijas
Starp citām svarīgām funkcijām, kas ir svarīgi, salīdzinot platformas, var izcelt otrreizējā tirgus esamību. Otrreizējais tirgus nozīmē, ka sev piederošo aizdevumu var pārdot citam investoram un attiecīgi nepieciešamības gadījumā dabūt savu naudu atpakaļ ātrāk nekā pienāk konkrētā aizdevuma termiņš. Citas svarīgas funkcijas, kurām pievērst uzmanību ir nodokļu un atdeves atskaišu sagatavošana, platformas lietošanas ērtums un klientu servisa atsaucība vai pieejamība. 

Saraksts ar aizdevumu platformām
Ērtuma labad esam apkopojuši mums zināmās platformas, kā arī to tipu un specializāciju:

Platforma

Tips

Specializācija

Capitalia

Pūļa

Aizdevumi maziem un vidējiem Baltijas valstu uzņēmumiem dažādās nozarēs

Mintos

Brokeru

Patēriņa kredīti dažādās pasaules valstīs un no dažādiem kredītu izsniedzējiem, dažiem no tiem saistītiem

Estateguru

Pūļa

Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem Baltijas valstīs un Somijā

Crowdestate

Pūļa

Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem Igaunijā, Latvijā, Rumānijā, Itālijā un Portugālē

Lande

Pūļa

Aizdevumi lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā un Rumānijā

Twino

Brokeru

Patēriņa kredīti no saistītiem patēriņa kreditēšanas uzņēmumiem Latvijā, Polijā un Vjetnamā

Viainvest

Brokeru

Patēriņa kredīti no saistītiem patēriņa kreditēšanas uzņēmumiem Latvijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā un Čehijā

Esketit

Brokeru

Patēriņa kredīti no saistītiem patēriņa kreditēšanas uzņēmumiem Jordānijā, Spānijā, Čehijā un Polijā

Debitum

Brokeru

Aizdevumi uzņēmumiem Baltijā, Polijā un Anglijā no 3 dažādiem kredītu izsniedzējiem

Getincome

Brokeru

Patēriņa kredīti dažādās pasaules valstīs un no dažādiem kredītu izsniedzējiem

Bondora

Pūļa

Senākā pūļa finansējuma platformā Baltijas valstīs, izsniedz aizdevumus privātpersonām Igaunijā, Somijā un Spānijā


Apdomīgi izvēlētas aizdevumu platformas ir jauns un lielisks papildinājums jebkura investora ieguldījumu portfelī. Lai gan šī nozare savos pirmsākumos daudzo risku dēļ bija piemērota tikai rūdītākajiem un riska tolerējošākiem ieguldītājiem, tagad skaidrs un vienots valsts regulējums ir izsijājis veiksmīgākos platformu uzņēmumus, padarot šo ieguldījumu klasi daudz pieejamāku plašam investoru lokam. 

Kā ieguldīt īstermiņā un ar zemu risku - alternatīvas depozītam

Laikā, kad hipotekāro kredītu mainīgās likmes strauji pieaug, depozītu piedāvājumi no banku puses lielākoties nav gājuši šādam kāpumam līdzi. Tāpēc, neskatoties uz to, ka 3. mēnešu Euribor pārsniedz jau 2.5% gadā (te un turpmāk rakstā dati ir uz 2023. gada 15. februāri), vidējā depozīta likme, piemēram, Swedbankā ir vēl zem 1% gadā. Tāpēc gribam ieskicēt pāris vienkāršas alternatīvas, kur ar zemu risku un īsu termiņu var ieguldīt, lai nopelnītu vairāk kā Skandināvu bankas depozītos:  

  1. Krājobligācijas. Krājobligācijas (pieejamas tikai privātpersonām) ir vienkāršs veids, kā aizdot naudu Latvijas valstij. Mājaslapā krajobligacijas.lv var pieteikties un vienkārši noformēt ieguldījumu sākot no 50 EUR un nopirkt krājobligācijas uz 12 mēnešu, 5 gadu vai 10 gadu termiņu. 2023. gada 14. februārī gada aizdevuma likme bija 3.4% - jūtami augstāka kā depozītiem. Papildus ieguvums - par procentu ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, iegāde ir bez komisijām, kā arī nav nepieciešams pat vērtspapīru konts. Starp citu ir iespēja izņemt naudu no krājobligācijām arī ātrāk, bet tad tu pazaudēsi visus par tām aprēķinātus procentus. 

  2. Depozīts citā bankā. Ja tava banka piedāvā zemu depozīta likmi, vari paskatīties, kāda tā ir citās bankās gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Visās Eiropas Savienības valstīs depozīta garantijas attiecas ieguldījumiem līdz EUR 100,000 katrā bankā. Attiecīgi, ja banka nevarēs atmaksāt depozītu, to izdarīs valsts. Depozīta likmes var nozīmīgi atšķirties starp bankām, bet dēļ valsts garantijas - visu depozītu risks ir būtībā līdzvērtīgs. Piemēram, 12 mēnešu termiņnoguldīju Bigbank piedāvā ar 2.5% atdevi, savukārt Swedbanka - 0.7%. Ārpus Latvijas, var atrast arī bankas, kas piedāvā vēl labākus nosacījumus, piemēram, Lietuvas PayRay banka tagad piedāvā gada depozīta likmi 3.05% apmērā. Daļu no Latvijas banku piedājumiem apkopo portāls Gudriem.lv, savukārt Eiropā populāra ir depozītu platforma Raisin. Jāņem vērā, gan ka mūsdienās atvērt kontu citā bankā nav vienkāršs pasākums un tas var neatmaksāties salīdzinoši neliela ieguldījuma apjoma gadījumā.

  3. Vācijas vai citas valsts īstermiņa obligācijas. Alternatīva krājobligācijām ir nopirkt valstu izlaistās obligācijas. Vācijas valsts viena gada obligācijas, kas varētu būt visdrošakais ieguldījums eiro valūtā, šobrīd atnes 2.6% atdevi. Bet nopirkt obligācijas nav tik viegli. Viegli ir iegādāties, piemēram, Swedbank interneta bankā piedāvātās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu izlaistās obligācijas. Termiņam zem viena gada, šādu obligāciju iegāde piedāvātu atdevi 1.5-2% robežās (ietverot bankas komisijas). Minimālais iegādes apmērs ir EUR 1,000. Nav tik labi ka krājobligācijas, bet labāk nekā depozīts tajā pašā Swedbankā.
Obligācijas izdevīgāk var iegādāties arī caur NASDAQ Baltic fondu biržu, bet tad papildus ir jārierēķina arī brokeru komisijas, kas atmaksātos tikai pie lielāka ieguldījuma apmēra. Tāpat, diemžēl Baltijas valstu obligācijām ir zema likviditāde - attiecīgi tām ir maz regulāru pircēju un pārdevēju, kā rezultātā tirdzniecība ar tām ir neparedzama.

Pievilcīgākas ir Vācijas valsts izlaistās obligācijas, jo to likviditāde biržā ir daudz augstāka. Attiecīgi tas nozīmē, ka tās var gan vieglāk nopirkt, gan arī pārdot. Vācijas īstermiņa obligāciju ienesīgums ir 2.5-2.8% procentu robežās no kā jāatņem brokera izmaksas par darījumu (aptuveni 0.3% no iegādes summas). Pirkt šādas obligācijas Baltijas valstu bankās var būt salīdzinoši sarežģīts process, kas ietver zvanīšanu brokeriem. Tapēc pieļauju, ka jo personīgāks ir bankas serviss (piemēram, kā Signet Bank), jo vieglāk ir šādu darījumu noformēt. Savukārt, piemēram, Interactive Brokers piedāvā Vācijas valsts obligāciju iegādi arī caur savu platformu internetā.   

Pērkot valstu obligācijas ir labi jāorietnējas atdeves (yield) aprēķinos un kopumā šāds vingrojums būtu paredzēts tikai pieredzējušam investoram. Obligācijas var arī jebkurā laikā pārdot, ja naudu vajadzēs ātrāk. Bet ja tirgus procentu likmes būs mainījušās vai tirgū nav daudz citu pircēju (ir zema vērtspapīru likviditāte), var sanākt arī nelieli zaudējumi. Ir vajadzīgs vērtspīru konts un jārēķinas arī ar papildus konta apkalpošanas izdevumiem (piemēram, vērtspapīru turēšanas maksām).

  1. Obligāciju indeksu fonds. Līdzīgi kā ir ieteicams pirkt nevis individuālas akcijas, bet akciju indeksu fondus (ETF), tā arī ir ar obligācijām. Obligāciju indeksu fonds nodrošina diversifikāciju, kā arī ļoti labu likviditāti - savu ieguldījumu var pārdot jebkurā darba dienas laikā. Piemēram, fonds iShares € Floating Rate Bond iegulda zema riska īstermiņa euro denominētās obligācijās un to vidējā atdeve  ir ap 3% gadā. Fonds tirgojas gan Londonas (EFRN.L), gan Bernes (EFRN.BN) fondu biržas. Alternatīvs fonds ir iShares Ultrashort Bond (IS3M.DE vai ERNE.AS), kas arī iegādājas īsa termiņa Eiropas uzņēmumu obligācijas vai iShares Government Germany 0-1yr (EXVM), kas iegādājas Vācijas valsts īstermiņa parādzīmes.
Jārēķinās, ka šo fondu atdeve nav fiksēta un var mainīties, atbilstoši tirgus situācijai. Iegādei ir nepieciešams vērtspapīru konts un to var veikt gan ar Latvijas brokeru (Swedbank, SEB, Citadele u.c.), gan starptautisku brokeru palīdzību (Interactive BrokersSaxo Bank u.c.). Par fonda iegādi, pārdošanu un turēšanu ir jāsamaksā brokeru komisijas, sasakņā ar to cenrādi. ETF fondu iegāde gan būs nozīmīgi lētāka nekā, piemēram, valstu obligāciju iegāde.
 
  1. Nauda kontā. Ir dažas bankas, maksājumu iestādes un brokeri, kas maksā par naudas atlikumu kontā. Šī maksa parasti nav augsta, bet tomēr patīkamāk nekā nekas. Piemēram, Igauņu uzņēmēju radītā, bet tagad Beļģijā un Anglijā bāzētā maksājuma iestāde Wise par naudas atlikumu EUR valūta patreiz piedāvā 0.69% (pēc ienākumu nodokļa ieturēšanas). Tev nav nekas jādara, nav jāmaksā komisijas vai kas cits - procenti katru mēnesi ieskaitīsies tavā kontā. Pie tam nauda būs tūlītēji pieejama, kad vien tev būs nepieciešamība. Līdzīga programma ir arī brokeriem Lightyear (1.75% par noguldījumiem EUR), Saxo Bank un Interactive Brokers.

Kopumā var secināt, ka alternatīvas drošiem īstermiņa ieguldījumiem ir un tās vajag izmantot, lai depozīta nauda lieki nebaro Skandināvu banku peļņu.   

Citi ieguldījumi

Par citiem gan tradicionāliem, gan netradicionāliem ieguldījumiem

Kā un kur pirkt zeltu

Papīra un elektroniska nauda ir mūsdienu fenomens. Savukārt zeltu kā vērtības uzglabāšanas rīku cilvēce jau ir izmantojusi vairākus gadu tūkstošus. Salīdzinot ar citiem metāliem, zelts nerūsē, kā arī tam ir ierobežotas un salīdzinoši grūti iegūstamas rezerves (ne tā kā, piemēram, sudrabs, kas ir daudz lētāk izstrādājams un plašāk pieejams metāls). Tāpēc kopējo zelta apmēru pasaulē nav iespējams strauji palielināt. 

Parasti kā iemesls, kāpēc investēt zeltā, tiek piesaukta ideja, ka zelta cena pieaug vienmērīgi ar inflāciju, tomēr vienmēr tā nav. Statistiski viennozīmīgāka zelta cenu saistība ir ar valstu centrālo banku noteiktajām procentu likmēm - kad likmes kāpj, zelta cena (bieži) samazinās. No šīs saistības pakārtoti izriet arī tas, ka zelts ir labs ieguldījums, lai aizsargātos no ekonomiskās krīzes (kad centrālās bankas samazina procentu likmes). Šādu saikni var uzskatāmi novērot grafikā, kur attēlotas ASV akciju un zelta cenu izmaiņas pēdējos 30 gados - kad akciju cena nozīmīgi krīt, zelta cena ir stabila vai pieaug. 



Rezultātā arī mūsdienās investori nereti izvēlas zeltu kā krīzes reserves uzkrājumu. Nav pareizi uz zeltu skatīties kā investīciju - tas nenes ne dividendes, ne peļņu - tikai uzglabāšanas izmaksas. Zelts ir drīzāk aizsardzība no valstu izdotās naudas inflācijas (ilgtermiņā), norēķinu līdzeklis apokalipses scenārijiem un veids, kā uzturēt ne-elektroniskus uzkrājumus (off-grid). Attiecīgi, ja ir vēlme turēt kaut ko seifā, tad zelts, mūsuprāt, ir racionālāks nekā valūta, ko pakāpeniski noēd inflācija. Savukārt, līdz ar to, ka zelta vērtība parasti pieaug tad, kad samazinās citu ieguldījumu (piemēram, akciju) vērtība - turot to savā portfeli, var "izlīdzināt" savu atdevi un samazināt savu investīciju vērtību svārstību. Tomēr tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka ilgtermiņā zelta vērtība visticamāk nepieaugs tik strauji kā ieguldījumi akcijās vai obligācijās, kā to parāda grafiks par 100 ASV dolāru vērtības izmaiņu pēdējo 30 gadu laikā:


Šajā rakstā apskatīsim vairākus veidus, kā var zeltā ieguldīt un ar kādiem praktiskiem apsvērumiem būtu jāsaskaras. 

1. Pirkt fiziskus zelta stieņus vai monētas. Zelta stieņiem un monētām ir standartizēti izmēri un svari. Katram izstrādājumam ir arī savs ražotājs. Vairāku zelta stieņu ražotāju zīmoli (piemēram, Valcambi, Credit Suisse, Perth Mint un Royal Mint) ir plaši pasaulē atpazīstami, un tas nozīmē, ka tos var vieglāk realizēt citās pasaules malās. Viens vienkāršs veids, kā izvēlēties zelta izstrādājumu pirkumam, ir atrast to, kam ir vislabākā likviditāte un zemākā atšķirība starp pirkšanas/pārdošanas cenām (angliski “spread”). Attiecīgi, ja uzreiz pēc iegādes jūs gribētu savu zelta izstrādājumu pārdot, tad spreads ir, cik procentu izteiksmē jūs uzreiz zaudētu. Parasti vismazākā pirkšanas un pārdošanas cenas atšķirība ir trojas unces (31 grams) svara zelta stieņiem. Piemēram, Tavex piedāvātajam unces Valcambi stienim spread ir 2-3%, savukārt 5 gramu stienim - 15%. Zelta monētām pirkšanas/pārdošanas cenu atšķirība lielākoties ir vairāk nekā 5%. Attiecīgi te arī pirmais ieteikums - pērciet Tavex unces zelta stieni. Vienai uncei ir arī diezgan praktisks izmērs - nedaudz lielāks par 2 eiro monētu. Salīdzinājumam, viens kilograms zelta ir izmērā nedaudz mazāks par iPhone 14, bet to grūti ir sadalīt gabalos, lai, piemēram, pārdotu daļēji. 

Zeltu iegādājoties pretim saņem sertifikātu par piederību, kas arī ir noderīgs pierādījums nodokļu nomaksai VID, ja nākotnē dārgmetāls tiek pārdots ar peļņu (valstij pienākas 20% nodoklis no šādas peļņas). Iegādāto zeltu var glabāt zem gultas, savā seifā (izmanto lielākā daļa krājēju) vai bankas seifā. Ir gan vēl viens risinājums - iegādāties zeltu ārvalstu veikalos, kas piedāvā nopirkto preci transportēt un jūsu vārdā uzglabāt seifos dažādās pasaules valstīs, piemēram, Singapūrā, ASV vai Jaunzēlandē. Šāds pakalpojums, protams, maksā papildus. Vēl pāris noderīgi faktu par zelta iegādi: (1) zeltu izvedot no valsts vērtībā virs EUR 10,000, tas ir muitā jādeklarē; (2) pērkot zeltu skaidrā naudā par summu līdz EUR 3,000, pārdevējs var izsniegt čeku bez pircēja datiem.

2. Iegādāties fondus, kas tur zelta rezerves.  Lai pašam nebūtu jārūpējas par zelta pirkšanu un uzglabāšanu, vienkāršāks variants ir iegādāties daļas fondos, kas tur fiziskas zelta rezerves fonda investoriem. Šāds ieguldījums ir vienkāršāks arī no tāda aspekta, ka to var veikt pakāpeniskāk (nav jāpērk unce vai 100g zelta stienis) un to ir vienkāršāk realizēt jeb pārvērst naudā. Tajā pašā laikā, protams, pazūd sajūta par fiziska drošības bufera klātesamību sev blakus. Tāpēc šis ieguldījums ir piemērots atkarībā no tā, kādiem mērķiem vispār vēlies zeltu pirkt. No fondiem šādu pakalpojumu piedāvā, piemēram, WisdomTree Physical Gold fonds, ko EUR valūtā var iegādāties gan Vācijas, gan Itālijas biržās. Fonda gada pārvaldības maksa ir 0.39% gadā. Kriptovalūtu cienītājiem ir pieejams ieguldījums arī kriptovalūtā PAX Gold, kuras vērtība ir piesieta zelta unces cenai. Pēc šīs kriptovalūtas izlaidēju teiktā visa izlaistā kriptovalūta ir segta ar zelta rezervēm, kas glabājas seifā Londonā. 

3. Iegādāties zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Vēl viens veids, kas ir solīti tālāk no fiziska zelta iegādes, ir nopirkt zelta raktuvju uzņēmumu akcijas, kā piemēram Ishares Gold Producers indeksu fonds, kurš apkopo ieguldījumus 59 kompānijās. Fonda gada pārvaldes izmaksas ir 0.55%. Protams, variants ir iegādāties arī individuālus zelta raktuvju uzņēmumu akcijas. Lielākie šīs jomas biržās pārstāvētie uzņēmumi ir Newmont un Barrick Gold. Abi šie uzņēmumi ir kotēti arī Vācijas biržās, attiecīgi tos var iegādāties arī EUR valūtā. Zelta raktuvju uzņēmumu akciju vērtība lielākoties svārstās līdz ar zelta cenām, bet atšķirībā no fiziskiem zelta stieņiem seifā (rada glabāšanas izdevumus) tie maksā dividendes (dod ienākumus). 

4. Pirkt digitālu (papīra) zeltu. Ir virkne ar platformām, tajā skaitā Revolut un Paysera, kas piedāvā iegādāties sintētisku finanšu instrumentu, kura vērtība ir piesieta zelta cenai biržā. Parasti iet runa par XAU - vienas trojas unces cena. Jāatceras, ka šādā gadījumā netiek pirkts īsts zelts un ieguldījuma drošība ir tik liela, cik ir paša brokera/tirgotāja drošība. Bieži vien šādus ieguldījumus neaizsargā arī valsts depozītu garantijas shēma. 

Apkopojot ir virkne ar veidiem, kā iegādāties zeltu, bet galvenais ir saprast, kāpēc to darāt - kādu risku/bažu šāds ieguldījums novērš. Mūsu secinājums: zelts var noderēt “katastrofas” scenārijā, bet, ja tāds nepienāk - ilgtermiņā labāki ir ienākumus nesoši (akcijas, obligācijas) aktīvi. 

Citi ieguldījumi