Var būt dažādi iemesli, kāpēc uzņēmējs var nolemt pārdot savu biznesu: vēlme atpūsties, pievērsties jaunam projektam, interese pārcelties vai virkne citu. Šī raksta mērķis ir sniegt praktisku informāciju un kontaktus pakalpojumu sniedzējiem, lai uzņēmuma īpašnieks varētu sagatavoties un pēc tam arī sekmīgi pārdot savu biznesu par iespējami augstāko cenu. Rakstā arī ir saites uz paraugiem pircēju
konfidencialitātes apliecinājumam un
nodomu protokolam.
PAŠAM VAI AR KONSULTANTU
Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgu laika resursus. Pieredzējis konsultants (brokeris) var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt vadītāja laiku pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet arī saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairāk-kārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas.
Biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz EUR 1 miljonu. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam. Īpaši šādiem gadījumiem mūsu turpmākais raksts var būt īpaši noderīgs. Arī uzņēmumu pārdošanas konsultantiem ir specializācijas, parasti saistībā ar darījumu izmēru, ar ko tie vislabprātāk strādā. Piemēram, koncentrējoties uz biznesa pārdošanas darījumiem EUR 1 - 10 miljonu apmērā, finanšu uzņēmums
Capitalia ir palīdzējis atrast pircējus un investorus tādiem uzņēmumiem kā Uprent, Altero, TVG, Manapolise un daudziem citiem. Darījumos virs EUR 10 miljoni apmērā aktīvi strādā, piemēram, konsultanti kā
Superia un
Argen Partners.
BIZNESA PĀRDOŠANAS ILGUMS
Uzņēmuma pārdošana ir diezgan garšs projekts un parasti no sākuma līdz beigām prasa apmēram vienu gadu. Kopumā pircēja piesaistes posmu var sadalīt trīs posmos: sagatavošanās, pircēju uzrunāšana un darījuma noslēgšana. No šiem soļiem pats pārdevējs procesa gaitu labi kontrolē tikai sagatavošanās stadijā, kas arī bieži vien ir īsakā un aizņem 1-2 mēnešus. Pircēju uzrunāšana un pārrunas par darījuma noslēgšanu var noritēt ļoti raiti, bet mēdz arī ļoti ievilkties - katrai pusei ieslīgstot savos lēmumu pieņemšanas gaiteņos vai konsultācijās.
SAGATAVOŠANĀS
Sagatavošanās posmā pirmkāt uzņēmumam ir jāsakārto sava kompānija, tā lai pircējs no malas varētu to viegli saprast, gan arī pārņemt. Tas nozīmētu, izrevidēt uzņēmuma bilanci (piemēram, veicot krājumu inventarizāciju, izņemot ārā ar saimniecisko darbību nesaistītus aktīvus, utml), pārliecināties par lietvedības kārtību (līgumu reģistru, preču zīmju tiesībām). Bieži vien uzņēmumi ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus IT sistēmās, bet tie neparādās bilancē - šādus posteņus kapitalizējot (pārvēršot aktīvos), precīzāk atspoguļotos kompānijas īpašuma esošie aktīvi, kā arī uzlabotos vēsturiskā rentabilitāte. Tāpat nereti uzņēmuma pamatdarbības principi nav atspoguļoti dokumentos - procedūrās vai politikās. Ideāli ir uzņemumu ir sagatavot tā, lai investors, iepazīstoties ar finansēm, līgumiem un iekšējo dokumentāciju, var labi orientēties uzņēmuma darbības principos.
Vēl viens svarīgs aspekts ir novērtēt biznesa darbības atkarību no pārdodošā dalībnieka. Ja biznesa pārdevējs ir arī vadītājs, bez skaidra šīs lomas aizvietotāja uzņēmumā pircējam pēc iegādes ir uzreiz jāmeklē vadītāja aizvietotājs. Investoriem vispievilcīgākā situācija ir, ja pārdevējs jau ir laicīgi sagatavojies savu funkciju nodošanai un uzņēmumā jau darbojas no dalībniekiem neatkarīgs vadītājs. Ja pārdevējs tomēr ir arī biznesa vadītājs, tad ir jārēķinas, ka pircējs prasīs 1-2 gadu pārejas posmu, kad pārdevējam vajadzēs nodot vadības grožus jaunā īpašnieka nozīmētam pārstāvim.
Vēl viens ļoti būtisks sagatavošanās posms ir komunikācijas jautājums - kā par plānoto biznesa pārdošanu informēt darbiniekus, piegādātājus, klientus un citus. Lai kā īpašnieks var vēlēties informāciju par pārdošanu slēpt, parasti tā vienā vai otrā veidā kļūst zināma. Laba prakse ir jau laicīgi sagatavot savu komunikācijas plānu, savukārt galvenos partnerus un darbiniekus painformēt jau pirms biznesa pārdošanas procesa sākuma. Interesantā kārtā biznesa pārdošana parasti asociējas sabiedrībā ar negatīvu pieskaņu tapēc komunikācijā ieteicams izmantot atslēgfrāzi “investora piesaiste”, kas savukārt nāk ar pozitīvu iespaidu. Darbinieki var būt nobažījušies par savām darbavietām, bet vēsturiski ir pierādījies - jaunie pircēji pēc iegādes vēlas stabilitāti. Vēl jo vairāk - bieži vien jaunie investori var piedāvāt arī plašākas un starptautiskas karjeras izaugsmes iespējas, kas iepriekš, iespējams, nebija pieejamas.
Pēdējais sagatavošanās darbs pirms potenciālo pircēju uzrunāšanas ir dokumentu sagatavošana. Laba prakse ir dokumentus sagatavot 2 paketēs. Pirmā ir vispārīga informācija, kas nav diez ko konfidenciala un ir dokumenta vai prezentācijas formā (angliski šo dēvē par teaser). Šajā aprakstā īsi ieskicē uzņēmuma darbību, lomu tirgū un izceļ galvenos aspektus, kapēc ieguldījums šajā uzņēmumā būtu pievilcīgs. Šo materiālu nosūta ieinteresētajiem pircējiem pirmo. Savukārt otro - informācijas memorandu - jau gatavo ļoti detalizēti aprakstošu, apkopojot materiālu par uzņēmuma darbību, produktiem, tirgu, klientiem un finansēm. Informācijas memorands pēc būtības ir ļoti līdzīgs prospektam, ko uzņēmumi sagatavo akciju kotācijai biržā (šeit paraugam ir
Viršu akciju emisijas prospekts). Darījumos vērtībā līdz EUR 10 miljoni apmērā ļoti bieži informācijas memoranda vietā iztiek ar jautājumu un atbilžu sesiju ar potenciāliem pircējiem.
Vēl viens no būtiskājiem jautājumiem, kā sagatavoties ir izdomāt skaidru un pārliecinošu atbildi par to, kapēc bizness tiek pārdots. Iešana pensijā var būt viena no vienkāršākajām atbildēm, bet parasti stāsts ir nedaudz sarežģītāks.
ĪSI PAR BIZNESA VĒRTĪBU
Uzņēmuma vērtības noteikšana pārdošanas darījumos ir vairāk māksla nevis zinātne. Tomēr pastāv pāris pamata likumi. Pirmkārt, ļoti bieži vien
uzņēmuma vērtības aprēķinam kā pamatu izmanto sekojošu formulu: uzņēmuma vērtība ir piecreiz kompānijas gada peļņa. Ja uzņēmums ir strauji augošā nozarē un pats arī ir demonstrējis strauju apgrozījuma un peļņas dinamiku - šis reizinātājs būs vairāk nekā 5. Bet kopumā ir gara virkne apstākļu, kas ietekmē biznesa vērtību, tajā skaitā, uzņēmuma sakārtotība, kopējie ekonomiskie apstākļi, atrašanās vieta, tirgus konkurence un citi. Vispārīgu indikāciju par uzņēmuma vērtību piedavā Capitalia un Lursoft izstrādātais biznesa novērtējuma kalkulators, kas ir pieejams Lursoft mājas lapā vai saitē Biznesavertiba.lv. Tomēr detalizētākām konsultācijām par biznesa vērtības aprēķinu, ir jāpiesaista profesionālu biznesa vērtētāju, piemēram,
Capitalia, KPMG vai citus.
PIRCĒJA ATRAŠANA
Labāko pircēju savam biznesam parasti var identificēt pats uzņēmuma īpašnieks. Respektīvi, vai kāds ir iepriekš interesējies par kompānijas iegādi, kas vēl darbojas nozarē un varētu nozīmīgi iegūt no šī biznesa iegādes. Un ne mazāk būtisks jautājums - kam ir nauda. Atkarībā no uzņēmuma izmēra, pircēja meklēšanu paplašina ģeogrāfiski. Piemēram, darījumam līdz EUR 1m miljonam pircējs visticamāk būs Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Darījumiem līdz EUR 10 miljoniem ir vērts pircēju lokā ietvert arī Zviedriju, Somiju un Poliju. Zināmā mērā virzienu, kurā meklēt pircēju nosaka arī ģeogrāfija, kurā savu preci vai pakalpojumu tirgo uzņēmums. Tā, ja visi klienti ir eksportā Vācijā, tad būtu dabiski, ka iespējamais uzņēmuma pircējs būtu no šīs valsts.
Sarunas ar pircējiem ir vērts uzsākt vienlaicīgi un pēc iespējas plašāku loku. Pārdevējam vislabākais darījums parasti sanāk, ja rodas iespēja ieinteresēt 2-3 pircējus, kas savā starpā sacenšas par labākā piedāvājuma izsniegšanu. Pirmo reizi investorus uzrunājot (sazvanoties vai rakstot), tiek piedāvāts īss aprasts par uzņēmumu un darījuma būtība, piedāvājot nosūtīt sagatavoto papildus materiālu pēc šī pirmā kontakta. Ja pēc iepazīšanās ar sākotnējo materiālu (teaser) pircējs ir interesēts uzzināt vairāk, tiek piedavāts noslēgt
konfidencialitātes apliecinājumu (anglisk - non disclosure agreement jeb NDA), lai noteiktu rūpības apmēru, ar kuru investoram ir jāizturas attiecībā uz sniegto papildus informāciju.
Pēc konfidencialitātes līguma parakstīšanas, ieinteresētam pircējam tiek nosūtīts vai nu informācijas memorands vai sagatavotas detalizētas atbildes uz viņam interesējošiem jautājumiem. Bieži vien investori arī vēlas iepazīties ar vadības komandu vai atbraukt apmeklēt uzņēmumu klātienē. Balstoties uz saņemto informāciju, no pircēja tiek prasīts iesniegt pirkuma piedāvājumu, kas ietver gan cenu, gan arī (un ne mazak būtiski) pirkuma nosacījumus. Klasiski pirkuma nosacījumi var būt uzņēmuma vērtības aprēķina metodoloģija (reti, kad tas ir vienkāršs fiksēts cipars), atliktā maksājuma nosacījumi (ja tādi tiek piedāvāti), apmaksas kārtība, kā arī citas prasības, kuru izpilde ir kritiska, lai darījumu noslēgtu. Šis ir brīdis, kad ar pircēju notiek galvenā kaulēšanās par darījuma cenu. Svarīgi ir neaizmirst noskaidrot, vai pircējam darījumam nepieciešamais
finansējums jau ir pieejams vai arī tiek plānot tos vēl meklēt.
Pircēja meklēšanas posms noslēdzas ar
nodomu protokola parakstīšana ar investoru, kurā arī tiek atrunāti pamata nosacījumi, par kuriem tiktu pārdots bizness.
DARĪJUMA NOSLĒGŠANA
Darījuma noslēguma stadīju pircējs sāk ar uzņēmuma parbaudi, kas aptver gan finanšu, gan juridisko, gan arī operatīvās darbības revīziju. Šīs pārbaudes veikšanai parasti tiek piesaistīti revidenti. Lai gan par šāda audita veikšanu maksā pircējs, pārdevējam ir jārēķinās ar nozīmīgu laika patēriņu savā pusē gan gatavojot materiālus (it sevišķi grāmatvedības nodaļai), gan atbildot uz virkni ar jautājumiem. Parasti padziļinātās pārbaudes ilgums ir 1-2 mēneši. Ja pārbaudes laikā tiek atklātas kādas nozīmīgas neatbilstības, piemēram, nepareizas uzskaitvedības rezultātā vai grāmatvedības likumu neievērošana, darījums var nobrukt. Tāpat, ja uzņēmumam nav bijusi pieredze ar revīziju, viss šis process var būt kā auksta duša. Tāpēc viena no rekomendācijām ir veikt sava uzņēmuma finanšu revīziju sagatavošanās stadijā pat ja šādu auditu nepieprasa likumdošana. Šāda priekš-izpēte ļaus novērst iespējamās neatbilstības un palīdzēs apzināt nepieciešamo dokumentu kārtību.
Pēc padziļinātās pārbaudes veikšanas, pircējs un pārdevējs, vai precizāk sakot viņu juristi, sāk kaulēšanos par pirkuma līgumu. Lai gan abas darījumu puses var vēlēties šo līgumu paturēt īsu un efektīvu, diskusijās ar juristiem šie dokumenti mēdz nozīmīgi pieaugt apmērā, aprakstot dažādus iespējamos scenārijus un riskus. To var saprast, jo pārdot biznesu nav gluži kā nopirkt automašīnu tirgus placī. Atkarībā no darījuma apmēra un sarežģītības var iesaistīt dažāda kalibra juridiskos konsultantus, bet vietēja mēroga darījumiem mēs noteikti varam ieteikt sadarbību ar
Reguls vai
Markvarte speciālistiem.
Lielāku biznesa pārdošanas darījumu gadījumā, kad pircējs ir cits nozarē strādājošs uzņēmums, pirms darījuma noslēgšanas vēl var būt nepieciešama
konkurences padomes atļauja. Bet pats svarīgākais, ko atcerēties, ir ka darījums ir noslēdzies tikai tad, kad nauda ir pārdevēja kontā.
KOPSAVILKUMS
Jā, biznesa pārdošanas process ir pinķerīgs. Bet katram uzņēmējam parasti tas jāiziet tikai vienu reizi mūžā. Labāk ir tam būt sagatavotam un ja vien nav kāda īpaša deksme asām sajūtām un jaunām pieredzēm, vēlams ir šādam procesam piesaistīt konsultantu. Ne velti - kā vienu brīdi reklamēja kādi nekustamā īpašuma mākleri - arī zobus taču pats sev nelabosi.