Brīdī, kad uzņēmējs saprot, ka visus uzņēmumam nepieciešamos līdzekļus nav iespējams segt no esošās naudas plūsmas, tiek apsvērti dažādi varianti papildu finansējuma piesaistei. Pirmā izvēle visbiežāk ir finansējuma piesaistīšana no kādas komercbankas. Jau vēsturiski uzņēmumu finansēšanas vidi un banku kapitāla pieejamību lielā nosaka vadošo banku četrinieks, kurš saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas statistikas datiem pārvalda aptuveni 78% no kopējā komercbanku uzņēmumu kreditēšanas portfeļa. Tomēr tikai divas no vadošajām bankām 2021. gadā ir audzējušas uzņēmumu kredītu portfeli, turklāt 2022. gada notikumu iespaidā banku sektors ir kļuvis vēl konservatīvāks biznesa finansēšanā. Banku piesardzība nemazina finansējuma nepieciešamību uzņēmējdarbībā, kā rezultātā uzņēmēji meklē finansējumu arī mazāk populārās bankās vai alternatīvā finansējuma sektorā. Kā orientēties pieejamā finansējuma klāstā un kāds finansējums ir piemērotākais tavam uzņēmumam?

Izmaiņas līderpozīcijās
Domājot par uzņēmēju vidū populārākajām komercbankām Latvijā, prātā nāk jau ierastais Skandināvu banku duets – SEB banka un Swedbank, kuras abas kopā 2020. gadā pārvaldīja attiecīgi EUR 1.95mljrd. un EUR 1.56mljrd. lielus uzņēmumu kredītu portfeļus. 2020. gadā kopā šo abu banku portfeļi sastādīja 48% no kopējā komercbanku biznesa aizdevumu kredītportfeļa. TOP 3 noslēdza Luminor banka ar EUR 1.4mljrd. lielu portfeli.

Krasas pārmaiņas līderpozīcijās sekoja 2021. gadā, kad Citadele par 98% palielināja savu biznesa kredītu portfeli, kas bijis neticams lēciens uz citu banku fona.  Jāpiemin, ka līdzšinējo līderu SEB bankas un Swedbank portfeļi 2021. gadā samazinājās attiecīgi par  8.7% un 2.6%, kas vēl vairāk nostiprināja Citadele bankas pozīcijas nu jau kā otra lielākā portfeļa īpašnieci.

Šīs portfeļu izmaiņas ļoti skaidri iezīmē vadošo banku tendences biznesa finansēšanā – kamēr SEB un Swedbanka izceļas ar zemākām procentu likmēm, bet tai pat laikā samazina finansēšanas apjomus, Citadele, šķiet, ir visatvērtākā un aktīvākā no lielajām bankām. Saņemot finansējuma atteikumu savā pašreizējā bankā, noteikti aicinām uzrunāt arī citas kredītiestādes, īpaši tās, kuras pēdējā laikā ir bijušas vērstas uz biznesa kreditēšanas aktivizēšanu (piemēram, Citadele vai Luminor).

Vadošo banku piesardzība veicina mazo banku aktivitāti un to portfeļu izaugsmi.
Nereti bankas finansējuma meklējumos uzņēmumi padodas, kad uzrunātas visas četras vadošās bankas, taču mums ir labas ziņas – Latvijā ir vēl sešas komercbankas, kuras kreditē uzņēmumus, turklāt četras no tām 2021. gadā ir palielinājušas uzņēmumu kreditēšanas portfeli vairāk par 10%. Kontekstā ar abu Skandināvu banku portfeļa samazinājumu, šādi dati visticamāk liecina par klientu migrāciju arī uz mazākām bankām.

Pretēji lielākajām komercbankām, mazākie tirgus dalībnieki ir spiesti aktīvi cīnīties par katru klientu, kas izpaužas arī zemākās nodrošinājuma prasībās, augstākā risku tolerancē un raitākā izvērtēšanā. Lielākā investīciju projektu realizācijā piemērotas var būt BluOr banka, OP Corporate bank, Industra bank, Signet bank un Reģionālā Investīciju banka.  Jāpiemin, ka OP Corporate bank ļoti veiksmīgi specializējas arī līzinga finansēšanā, palīdzot iegādādāties lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu specializētu tehniku ar ļoti konkurētspējīgām līzinga procentu likmēm. Finansējumu apgrozāmiem līdzekļiem bez nodrošinājuma ir gatava izskatīt Industra bank, BluOr banka un Reģionālā Investīciju banka. Savukārt Signet banka papildus klasiskiem finansēšanas instrumentiem specializējas arī obligāciju emisijas projektos, kas var būt īpaši noderīgi lielākiem uzņēmumiem.

Izvērtējot visu aktīvo banku pakalpojumu spektru un pieeju, varam secināt, ka produkti un risku tolerance banku tirgū ir ļoti dažāda. Kamēr viena banka savā piesardzībā lēnām konsolidē portfeli, citi tirgus dalībnieki steidz izmantot radušās biznesa iespējas, tādēļ aicinām uzņēmējus neaprobežoties tikai ar vadošo banku uzrunāšanu, bet finansējumu meklēt arī mazākās bankās vai nebanku sektorā.

Nebanku finansējums kā papildinājums banku sektoram, turklāt viens otru neizslēdz.
Situācijās, kad banka nevar finansēt vai bankas finansējums nav piemērots, pastāv daudz iespēju atrisināt finansējuma jautājumu ar alternatīvā jeb nebanku finansējuma palīdzību. Piemēram, Capitalia kā alternatīvā aizdevēja priekšrocības ir zemākas nodrošinājuma prasības, ātrāka finansējuma saņemšana un augstāka riska tolerance. Tāpat arī ir virkne citu specializētu aizdevēju, riska kapitāla fondu vai faktoringa pakalpojumu sniedzēju. Īpaši piemērots alternatīvais finansējums var būt gadījumos, kad uzņēmumam nav pietiekama nodrošinājuma vai aizdevums ir nepieciešams uz īsu laiku (piemēram, kā sezonas finansējums vai konkrēta pasūtījuma izpildei).

Bankas aizdevums neizslēdz papildu nebanku finansējuma izmantošanu, un visbiežāk viens otru pat papildina. Capitalia ir pozitīvs pieredzes un sadarbības stāsts ar Industra banku, kura ietvaros metāla produktu ražotājs RKF Nākotne, SIA ar Capitalia palīdzību veiksmīgi refinansēja ilgtermiņa kredītu EUR 800,000 apmērā uz Industra banku. Savukārt sadarbībā ar SEB banku Capitalia mezanīna aizdevuma formā finansē pazīstamo šokolādes trifeļu ražotāju Pure Chocolate. Ar Signet banku Capitalia aktīvi sadarbojas obligāciju iegādes un emisijas darījumos.

Ikdienā, sadarbojoties ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau vairāk nekā 15 gadu, Capitalia ir lieliska iespēja novērtēt biznesa finansēšanas vidi un ieteikt klientam labākos risinājumus arī tad, ja Capitaia konkrētajā gadījumā nav piemērotākais finansētājs. Esam izstrādājuši arī ērtu un vienkāršu rīku, kurš palīdz noskaidrot, kāds finansējuma veids konkrētajā situācijā un uzņēmuma attīstības fāzē ir vispiemērotākais.