Ierasti uzņēmuma novērtējums ir nepieciešams biznesa darījumu ietvaros, piemēram, pārdodot uzņēmumu, pērkot/apvienojoties ar citu uzņēmumu vai piesaistot investīcijas. Sava uzņēmuma aptuvenu vērtību vari aprēķināt arī pats, tomēr biznesa partneri var augstāk novērtēt pieredzējušu uzņēmumu novērtētāju, tostarp Capitalia, viedokli. Tādēļ zemāk iepazīstinām ar dažādām metodēm, kā uzņēmuma vērtība tiek noteikta un kā to praktiski iespējams uzlabot.

Lai noteiktu adekvātu uzņēmuma vērtību, šādās situācijās praksē tiek izmantotas trīs pamata novērtēšanas metodoloģijas – ieņēmumu metode, aktīvu metode un salīdzinošo kompāniju metode.

Ieņēmumu metode prognozē uzņēmuma finanšu darbības rādītājus nākotnē un nosaka (kapitalizē) nākotnes ieņēmumu vērtību tagadnes formā. Šīs metodes darbības princips izriet no tā, ka saņemt EUR 100 tagad ir vērtīgāk nekā pēc 1 gada, jo šī viena gada laikā būtu iespēja šos simts eiro ieguldīt (piemēram, depozītā) un gada beigās iegūt lielāku naudas summu. Tātad, vienkāršiem vārdiem sakot, ja uzņēmums sola viena gada laikā nopelnīt EUR 100, tad ieņēmumu metode nosaka to, cik eiro šie nākotnes ieņēmumi ir vērti tagad. Jo lielākam riskam ir pakļauti uzņēmuma nākotnes ienākumi, jo lielāka „atlaide” būtu jāpiemēro uzņēmuma nākotnes ieņēmumiem. Piemēram, ja uzņēmuma nākotnes ienākumi būtu tikpat droši kā depozīts bankā, kuru likme piemēra pēc varētu būt 10%, tad 1 gada nākotnes peļņas EUR 100 apmērā tagadnes vērtība būtu EUR 100/(1+10%) jeb EUR 90,90. Tātad ieņēmumu metode nosaka, ka man būtu vienalga, vai saņemt EUR 90,90 tagad vai uzņēmuma ienākumus pēc gada EUR 100 apmērā. Balstoties uz šādu pamatprincipu, tiek prognozēti kompānijas ienākumi nākotnē un noteikta visu šo ienākumu tagadnes vērtības summa. Šīs metodes galvenais mīnuss ir grūtības, kas saistītas ar nākotnes ienākumu prognozēšanu, kā arī nepieciešamās „atlaides” (jeb kapitalizācijas likmes) noteikšana uzņēmuma nākotnes ienākumiem.

Lai uzlabotu uzņēmuma vērtību pēc šīs metodes, nepieciešams piestrādāt pie nākotnes ieņēmumu garantijas - noslēgt sadarbības līgumus uz garākiem termiņiem, piesaistīt stabilus klientus ar ilgu darbības vēsturi, kuriem būtu zems bankrota risks. Tomēr nākotnes ieņēmumus nekad nav iespējams pilnībā prognozēt - mainīgā ekonomiskajā un politiskajā situācijā arī drošākie un uzticamākie nākotnes ieņēmumi var kļūt riskanti.

Otrā novērtējuma metode ir aktīvu novērtēšana. Kā liecina metodes nosaukums, šī pieeja nosaka kompānijas bilances aktīvu (iekārtu, krājumu u.c.) cenu, un no tās tiek atņemtas visas uzņēmuma saistības (banku kredīti, parādi piegādātājiem u.c.). Tā kā šī metode nebalstās uz subjektīviem pieņēmumiem par uzņēmuma darbību nākotnē, aktīvu novērtēšanas metodoloģiju var uzskatīt par vienkāršāku un reālistiskāku pieeju kompānijas tirgus cenas identificēšanai. Tomēr šī metode neņem vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības, kas netiek atspoguļotas bilancē (piemēram, preču zīmes, izstrādātās procedūras, klientu lojalitāte u.c.), tāpēc aktīvu metode tiek izmantota pamatā tikai novērtējot uzņēmumus grūtībās (tuvu maksātnespējai) vai likvidācijas gadījumā.Līdz ar to, lai gan šo vērtību ir salīdzinoši vienkāršāk palielināt - iegādājoties jaunus aktīvus un mazinot saistības -, praksē šī metode nav pieprasīta uzņēmuma pārdošanas vai investīciju piesaistes gadījumā.

Trešā metode ir salīdzinošo uzņēmumu un darījumu metode. Tās vienkāršās izmantošanas un ideoloģijas dēļ šī metode bieži vien ir populārākā no minētajiem uzņēmuma novērtēšanas paņēmieniem. Šī metode nosaka, ka uzņēmuma tirgus cena ir atvasināma no vērtības, ko pircēji ir gatavi maksāt par līdzīgu/-iem uzņēmumu/-iem. Piemēram, ja mani konkurenti ir tikko pārdevuši savas viesnīcas par cenu, kas ir vienāda ar 50% no viņu pēdējā gada apgrozījumiem, tad arī manas viesnīcas cenai būtu jābūt 50% no pēdējā gada apgrozījuma. Diemžēl šī metode neņem vērā to, ka uzņēmumi, lai arī strādājot vienā darbības jomā, tomēr atšķiras, un šīs atšķirības arī izpaužas uzņēmuma patiesajā tirgus vērtībā.

Lai gan informāciju par līdzīgiem uzņēmumiem ir vērts piefiksēt un ņemt vērā arī plānojot sava uzņēmuma nākotnes stratēģiju un attīstības plānus, šajā gadījumā ir grūti iegūt pamatot, kāpēc uzņēmuma vērtība ir augstāka nekā citiem nesen pārdotiem konkurentiem. Konkurentu izpēte sniedz ieskatu potenciālajā uzņēmuma vērtībā arī pirms oficiāla vērtējuma pasūtīšanas, taču šai metodei nav viennozīmīgas atbildes, kā uzņēmuma vērtību uzlabot.

Neviena no iepriekš aprakstītajām metodēm nav bez saviem trūkumiem un piemērojama visām novērtējumu situācijām, tāpēc profesionāļi, nosakot uzņēmumu vērtību, parasti izmanto vairākas metodes paralēli. Tāpat ir jāņem vērā, ka novērtējumi var atšķirties atkarībā no tā, vai tiek vērtēts viss uzņēmums (būtiska tā kontrole) vai kompānijas mazākuma daļas.