Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV [Vairāk lasiet www.businessweek.com rakstos  "Why Small Business Lending Is Getting Better (and Worse)" un "Small Business Lending Shrank Again Last Year"]. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori. 

Tāpat banku pasīvās uzņēmumu kreditēšanas periodā, pieaugošu lomu spēlē valsts, kas ar dažadām programmām var stimulēt investīciju ieplūšanu mazos un vidējos uzņēmumos. Līdzīgi arī ASV un Lielbritānijā, lai stimulētu naudas līdzekļu pieejamību maziem un vidējiem biznesiem, valsts īsteno dažādas atbalsta programmas, tajā skaitā veicinot kredītu uzņēmumiem pieejamību.  Igaunijā valsts sniedzatbalstu  caur institūcijām Kredex un Arengufond, Lietuvā caur Invega. Latvijā šo lomu ir uzņēmusies Latvijas Garantiju aģentūra, kas pārvalda eksporta garantiju, riska kapitāla un tuvā nākotnē arī mikrokredītu programmas. Vienīgi svarīgi būtu, lai valsts iejaukšanās finansējuma ekosistēmā negrautu konkurenci un nodrošinātu, ka ilgtermiņā tā nodrošina tikai nepieciešamo "piešprici" privātajiem finansētājiem tirgus neefektivitātes situācijas nevis pati uzņemas tiešā finansētāja vai investora lomu, kas potenciāli var izraisīt tirgu kropļojošas situācijas.