Pēdējā laikā pasaulē ir aktualizējusies jauna ekonomiskā galvassāpe - inflācija. Latvijā pagājušā gada decembrī inflācija sasniedza rekordaugstu 7,9% līmeni. Apstākļos, kad nauda tik strauji zaudē savu vērtību, svarīgi ir veikt darbības, lai ienākumi no ieguldījumiem pieaug vismaz inflācijas apmērā.
 
Nekustamā īpašuma iegāde, piemēram, īres dzīvokļa, kā uzkrājuma veids ir ļoti populārs tieši Baltijas valstu investoru vidū. To var saprast, jo nekustamais īpašums ir sataustāms un saprotams, un emocionāli ļoti komfortabls. Arī aprēķinu ziņā uz papīra šķiet, ka dzīvokļa īre var nodrošināt labu atdevi. Līdz šim īres cenas varēja salīdzinoši viegli kāpināt līdz ar inflāciju. Tomēr bieži vien investori aprēķinos neņem vērā tādas izmaksas kā savu laiku darbam ar īrnieku un īpašuma pārvaldi, apdrošināšanu, nodokļus, īpašuma dīkstāvi un nolietošanos, kas noved pie regulāras vajadzības veikt papildu ieguldījumus. Tāpēc bieži vien, ierēķinot visus šos faktorus, īres dzīvokļa atdeve nav gan 7-8% gadā, kā var šķist sākotnēji, bet gan 3-4% gadā. Alternatīva savu īres dzīvokļu pirkumam ir ieguldīt biržā tirgotos nekustamā īpašuma fondos, piemēram, Eften Real Estate un Baltic Horizon. Šādi ieguldījumi gan var nodrošināt augstāku sagaidāmo atdevei, gan likviditāti, kas izriet no iespējas pārdot savu investīciju fondu biržā. Ja šādi nekustamā īpašuma fondi spēs indeksēt savus nomas ieņēmumus vismaz par inflācijas apmēru, tie var audzēt savu vērtību arī augošu procentu likmju vidē.
 
Akcijas ir vēl viena alternatīva. Ideja, ka investīcijas akcijās spēj saglabāt kapitālu no inflācijas, pamatojas pieņēmumā, ka liela daļu uzņēmumu ir spējīgi pacelt cenas saviem klientiem Izņēmums būtu nozares, kurās uzņēmumi ir uzņemušies ilgtermiņa projektus par fiksētām cenām (piemēram, ēku celtniecība), kā arī agrīnas stadijas uzņēmumi.

Apskatot vēsturisku atdevi attīstīto valstu akciju tirgos, tā kopumā pārliecinoši pārsniedz inflāciju. Tomēr šīs stratēģijas rezultāti būtiski atšķiras dažādos laika periodos. Investors, kurš ieguldītu ASV akciju tirgus indeksā S&P 500 1972. gadā, pieredzētu sava ieguldījuma vērtības kritumu, no kura pilnībā atgūtos (ievērojot arī inflācijas ietekmi) tikai pēc 12 gadiem. Tāpēc akciju tirgos pareizi ir investēt ar garu perspektīvu (vairāk par 10 gadiem), veikt regulāras iemaksas daudzu gadu garumā un pārliecināties par akciju portfeļa diversifikāciju. Labs pamats ieguldījuma portfeļa būvēšanai būtu šie indeksu fondi: iShares World ETF (iegulda attīstīto pasaules valstu akcijās) un iShares Emerging Markets ETF (iegulda jaunattīstības valstīs). Tāpat arī Baltijas valstu fondu biržā parādās interesanti jauni uzņēmumi, kas var būt pievilcīgas ilgtermiņa investīcijas.
 
Lielāku ienesīgumu var nodrošināt arī augsta ienesīguma obligācijas un aizdevumi uzņēmumiem. Kad inflācijas apmērs pārsniedz 5% gadā, zema riska valsts un uzņēmumu obligācijas nenodrošina investoriem aizsardzību pret inflāciju. Tāpēc kā daļu no investīciju portfeļa vai izskatīt augstākā ienesīguma un riska obligācijas. Baltijas valstīs ir virkne ar uzņēmumiem, kas biržā piedāvā savas obligācijas ar procentu likmēm diapazonā no 5 līdz 10%. To skaitā ir Elko grupa, Storent, IuteCredit, Auga un citi. Mērķējot uz augstāku atdevi, investoriem ir pieejama Capitalia aizdevumu platforma, kas ļauj finansēt aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vēsturiski vidējo likmi 12% apmērā. Šādi investori ir finansējuši, piemēram, Stenders, Pure Chocolate, Gandrs un daudzus citus uzņēmumus. 
 
Zelta iegāde tiek tradicionāli uzskatīta kā pamata aizsardzības stratēģija augstas inflācijas vai ekonomiskās neskaidrības laikos. Zeltā var ieguldīt fiziski, iegādājoties zelta monētas vai stieņus, bet tad ir jādomā par to uzglabāšanu un drošību, kā arī par augstām komisijas maksām šādiem darījumiem. Zeltu, piemēram, pārdod Tavex un Paysera. Alternatīva fiziskai zelta iegādei ir pirkt elektronisku zeltu XAU - digitālu instrumentu, kura vērtība ir piesaistīta zelta cenai biržā. Šādu pakalpojumu piedāvā Revolut, Paysera gan arī daudzas citas brokeru platformas. Ir iespēja iegādāties zelta cenai piesaistītus indeksu fondus vai zelta izstrādes uzņēmumu indeksu fondus, piemēram, iShares Gold Producers UCITS ETF. Tomēr reti kurš paskatās uz zelta cenu svārstībām ilgtermiņā - ja to darītu, tad redzētu lielu šī dārgmetāla cenu svārstību. Attiecīgi, zeltam ir tendence strauji mainīt vērtību, un tas noteikti nav stabilitātes balsts.
 
Izejmateriālu kā naftas, gāzes, metālu un graudu cenas labi pielāgojas inflācijas izraisītam cenu kāpumam. Tomēr nozīmīgu šo izejmateriālu cenu maiņu faktoru veido īstermiņa svārstības šo resursu piedāvājumā un pieprasījumā tirgū, piemēram, kā ir izspēlējusies situacija pandēmijas laikā. Rezultātā ieguldījums izejmateriālos var izrādīties ļoti riskants un piedzīvot straujas cenu izmaiņas. Alternatīva ir pirkt izejmateriālu izstrādātājus vai šo izstrādātāju indeksu fondus. Interesants indeksu fonds ir, piemēram, iShares Diversified Commodity Swap UCITS ETF, kas piedāvā investoriem ieguldīt izejmateriālos ar atvasinātu finanšu instrumentu palīdzību. 
 
Būtiski ir saprast, ka ieguldījums zeltā vai izejvielās nenes nekādus ienākumus (dividendes), un ir tīri spekulatīvs. Tāpēc tam nevajadzētu pārsniegt nelielu procentu no individuāla investora investīciju portfeļa.
 
Kā redzam, lai gan augsta inflācija ir nepatīkams notiku pavērsiens jebkuram krājējam, ir pieejama virkne ar ieguldījumu iespējām, kas var palīdzēt no tās aizsargāties. Iespējams sliktākais, ko strauju cenu kāpuma laikā investors var darīt, ir sēdēt ar lielām skaidras naudas rezervēm. Ir labs laiks šo naudu nodarbināt. 
 
*Augstāk paustais ir mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms par rekomendācijām veikt vai neveikt konkrētus ieguldījumus.