Iesācējuzņēmēju (start-up) biežāk pieļautās kļūdas, un kā no tām izvairīties
Ir sarežģīti dot padomus, kas derētu jebkuram jaunajam uzņēmumam. Katra biznesa ideja un situācija ir unikāla. Vēl jo vairāk, lai gan par iesācējuzņēmumiem (start-ups) bieži vien sauc jebkuru jaunizveidoto biznesu, ir jāsaprot, ka ir divas pilnīgi dažādas jauno biznesu kategorijas. Pirmā tipa uzņēmējs vēlas iesākt tādu rūpalu, kas nodrošina viņam pieklājīgu ienākumu un apmierinājumu, kuru nesniedz algots darbs. Otrā tipa uzņēmējs ar savu biznesa ideju plāno iekarot pasauli (nopelnīt miljonu, uztaisīt apvērsumu nozarē utt.). Un pirmais padoms jaunajam uzņēmējam arī būtu skaidri apzināties, kurš no šiem variantiem ir viņa īstais. No šīm ambīcijām ir lielā mērā atkarīgs, kā un cik ātri biznesu attīstīt.
Oriģinālas idejas trūkums.
Ja vien topošais uzņēmējs tik tiešām ir iepazinis attiecīgu nozari no “iekšpuses”, es ieteiktu trīs reizes padomāt, pirms izvēlēties atvērt savu kafejnīcu vai citu sabiedriskās ēdināšanas iestādi (un ar restorānu apmeklētāja pieredzi nepietiek). Šis bizness tikai liekas vienkāršs, bet īstenībā tā ir viena no riskantākām uzņēmējdarbības nozarēm. Tas pats sakāms par ideju atvērt internetveikalu, kas tirgo elektroniku (un citas preces, kuras jau piedāvā simtos interneta vietnēs) vai ražot kādus rokdarbus. Pēdējo divu variantu priekšrocība pret sabiedrisko ēdināšanu ir vien mazāki sākotnēji ieguldījumi, un līdz ar to mazāka varbūtība “sadedzināt” savus uzkrājumus.
Nepietiekama klientu vajadzību apzināšana.
Uzņēmuma dibinātāja ideja un vīzija ir labs sākums jaunajam biznesam, bet nākamajam posmam jābūt klientu vajadzību izpētei. Ar to es domāju nevis statistikas analīzi (kam arī ir sava vieta), bet tikšanās un sarunas ar reāliem klientiem, bet vēl labāk - idejas testēšanu (piemēram, ar produkta testa partiju vai prototipu). Ņemot vērā, ka jaunajam biznesam pieejamo līdzekļu apjoms ir ierobežots, ideja jānotestē ar iespējami mazākiem ieguldījumiem.
Nepietiekama finanšu plānošana.
Nereti laba biznesa ideja piedzīvo neveiksmi, jo uzņēmējs nebija pareizi aplēsis nepieciešamos finanšu ieguldījumus. Jāatceras ne tikai par investīcijām pamatlīdzekļos, telpu remontā un citos ilgtermiņa ieguldījumos, bet arī par apgrozāmā kapitāla vajadzībām. Arī jārēķinās, ka ieņēmumu plāns gandrīz vienmēr izrādās pārāk optimistisks.
Pārāk daudz plānošanas.
Tas var izklausīties paradoksāli, bet nav vērts tērēt pārāk daudz laika plānošanai. Ja vien tā nav finansētāja prasība, var iztikt bez detalizēta biznesa plāna izstrādes. Pietiks, ja skaidri formulēsiet savu biznesa modeli, konkurences priekšrocības, ieguldījumus, izdevumus un ieņēmumus. Neviens biznesa plāns nepārdzīvo sastapšanos ar reālo dzīvi.
Nevēlēšanās atzīt kļūdas.
Tieši tāpēc, ka plāns un realitāte vienmēr atšķīras, uzņēmējam ir jābūt gatavam pielāgot savu biznesa ideju, atkarībā no tā, ko par to saka dzīve. Kādreiz tas var nozīmēt pilnīgu biznesa koncepcijas maiņu. Bet citreiz arī jāatzīst, ka ideja nav izdevusies, un jāiegulda savs laiks jaunajā projektā, nevis ietiepīgi jāmēģina realizēt ideju, kas sākumā likās perspektīvā.
Palīdzības nemeklēšana.
Kaut biznesa uzsākšanas atbalsta instrumentiem Latvijā vēl jāattīstās, jau tagad topošajam uzņēmejam ir pieejami vairāki palīdzības veidi. Tie ir gan valsts subsidētie: biznesa inkubatori, Hipotēku bankas kreditēšanas programmas, gan privātās iniciatīvas: Mentoru klubs, Jauno uzņēmeju centrs, Nordea Biznesa skola. Ir daudz veidu, kā iegūt ja ne materiālu atbalstu, tad padomu (kas ir ne mazāk vērtīgs), un tie ir jāizmanto. IT start-up jomā Latvijā un Baltijā ir izveidojusies vesela atbalsta ekosistēma. Un protams, arī katra paziņu lokā ir veiksmīgie uzņēmēji (vai arī neveiksmīgie - kas pieredzes ziņā ir vismaz tikpat vērtīgi), pie kuriem var vērsties pēc padoma.
Vizbeidzot, pārāk liela uzticēšanās padomiem. Ja pieņēmāt lēmumu kļūt par uzņēmēju, tas pirmām kārtām nozīmē pašam uzņemties atbildību par savu nākotni un patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tāpēc uzklausot visus padomus (un šī sleja nav izņēmums), tie jāizvērtē kritiski, un jāapzinās, kas var noderēt tieši Jums.
Raksts publicēts arī LIAA Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros izveidotā portālā Innovativelatvia.lv:
http://www.innovativelatvia.lv/iesacejuznemeju-start-biezak-piekautas-kkudas-un-ka-no-tam-izvairities
Oriģinālas idejas trūkums.
Ja vien topošais uzņēmējs tik tiešām ir iepazinis attiecīgu nozari no “iekšpuses”, es ieteiktu trīs reizes padomāt, pirms izvēlēties atvērt savu kafejnīcu vai citu sabiedriskās ēdināšanas iestādi (un ar restorānu apmeklētāja pieredzi nepietiek). Šis bizness tikai liekas vienkāršs, bet īstenībā tā ir viena no riskantākām uzņēmējdarbības nozarēm. Tas pats sakāms par ideju atvērt internetveikalu, kas tirgo elektroniku (un citas preces, kuras jau piedāvā simtos interneta vietnēs) vai ražot kādus rokdarbus. Pēdējo divu variantu priekšrocība pret sabiedrisko ēdināšanu ir vien mazāki sākotnēji ieguldījumi, un līdz ar to mazāka varbūtība “sadedzināt” savus uzkrājumus.
Nepietiekama klientu vajadzību apzināšana.
Uzņēmuma dibinātāja ideja un vīzija ir labs sākums jaunajam biznesam, bet nākamajam posmam jābūt klientu vajadzību izpētei. Ar to es domāju nevis statistikas analīzi (kam arī ir sava vieta), bet tikšanās un sarunas ar reāliem klientiem, bet vēl labāk - idejas testēšanu (piemēram, ar produkta testa partiju vai prototipu). Ņemot vērā, ka jaunajam biznesam pieejamo līdzekļu apjoms ir ierobežots, ideja jānotestē ar iespējami mazākiem ieguldījumiem.
Nepietiekama finanšu plānošana.
Nereti laba biznesa ideja piedzīvo neveiksmi, jo uzņēmējs nebija pareizi aplēsis nepieciešamos finanšu ieguldījumus. Jāatceras ne tikai par investīcijām pamatlīdzekļos, telpu remontā un citos ilgtermiņa ieguldījumos, bet arī par apgrozāmā kapitāla vajadzībām. Arī jārēķinās, ka ieņēmumu plāns gandrīz vienmēr izrādās pārāk optimistisks.
Pārāk daudz plānošanas.
Tas var izklausīties paradoksāli, bet nav vērts tērēt pārāk daudz laika plānošanai. Ja vien tā nav finansētāja prasība, var iztikt bez detalizēta biznesa plāna izstrādes. Pietiks, ja skaidri formulēsiet savu biznesa modeli, konkurences priekšrocības, ieguldījumus, izdevumus un ieņēmumus. Neviens biznesa plāns nepārdzīvo sastapšanos ar reālo dzīvi.
Nevēlēšanās atzīt kļūdas.
Tieši tāpēc, ka plāns un realitāte vienmēr atšķīras, uzņēmējam ir jābūt gatavam pielāgot savu biznesa ideju, atkarībā no tā, ko par to saka dzīve. Kādreiz tas var nozīmēt pilnīgu biznesa koncepcijas maiņu. Bet citreiz arī jāatzīst, ka ideja nav izdevusies, un jāiegulda savs laiks jaunajā projektā, nevis ietiepīgi jāmēģina realizēt ideju, kas sākumā likās perspektīvā.
Palīdzības nemeklēšana.
Kaut biznesa uzsākšanas atbalsta instrumentiem Latvijā vēl jāattīstās, jau tagad topošajam uzņēmejam ir pieejami vairāki palīdzības veidi. Tie ir gan valsts subsidētie: biznesa inkubatori, Hipotēku bankas kreditēšanas programmas, gan privātās iniciatīvas: Mentoru klubs, Jauno uzņēmeju centrs, Nordea Biznesa skola. Ir daudz veidu, kā iegūt ja ne materiālu atbalstu, tad padomu (kas ir ne mazāk vērtīgs), un tie ir jāizmanto. IT start-up jomā Latvijā un Baltijā ir izveidojusies vesela atbalsta ekosistēma. Un protams, arī katra paziņu lokā ir veiksmīgie uzņēmēji (vai arī neveiksmīgie - kas pieredzes ziņā ir vismaz tikpat vērtīgi), pie kuriem var vērsties pēc padoma.
Vizbeidzot, pārāk liela uzticēšanās padomiem. Ja pieņēmāt lēmumu kļūt par uzņēmēju, tas pirmām kārtām nozīmē pašam uzņemties atbildību par savu nākotni un patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tāpēc uzklausot visus padomus (un šī sleja nav izņēmums), tie jāizvērtē kritiski, un jāapzinās, kas var noderēt tieši Jums.
Raksts publicēts arī LIAA Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros izveidotā portālā Innovativelatvia.lv:
http://www.innovativelatvia.lv/iesacejuznemeju-start-biezak-piekautas-kkudas-un-ka-no-tam-izvairities
Rakstu ievietoja
Pāvels Šnejersons
10.12.2013 plkst. 14:39