Kāpēc ir vērts ieguldīt Baltijas valstu fondu biržās?

Kad pagājušā gada pavasarī sākās globālā pandēmija, pasaules un arī Baltijas valstu vērstpapīru cenas biržā strauji krita. Tajā pašā laikā arī strauji pieauga jaunatvērtu vērtspapīru kontu skaits. Kad vieni investori krīt panikā, citi (drosmīgie vai pārgalvīgie) redz šo brīdi kā iespēju. Te ir vietā slavenā investora Vorena Bafeta teiciens: "Esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi, un alkatīgs, kad citi ir bailīgi". Pateikt to gan ir daudz vienkāršāk nekā īstenot.
 
Līdz pērnā gada martam mana ieguldījumu pieredze bija koncentrēta indeksu instrumentos (ETF) vai retos eksperimentos ārvalstu akcijās. Pandēmijas laikā nolēmu pievērst lielāku uzmanību arī tam, kas notiek Baltijas valstu biržās. Tāpat kā daudzi man zināmi investori, arī es līdz šim biju balstījies aizspriedumos, ka mūsu birža ir nelikvīda un ka tajā nav daudz labi pārvaldītu uzņēmumu. Taču tā nebūt nav. Tāpēc kā un kāpēc ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumu vērtspapīros?
 
Akciju brokera izvēle
Attiecībā uz sagatavošanos ieguldīšanai, pirmais solis ir izveidot ieguldījumu kontu. Ieguldījumu konta priekšrocība pret standarta vērtspapīru kontu ir nodokļu aspekts. Respektīvi, nodoklis no ieguldījumu peļņas jāmaksā tikai tad, kad no ieguldījuma konta tiek izskaitīta lielāka naudas summa nekā ieskaitīta. Rezultātā ir iespēja "atlikt" nodokļa maksājumu līdz brīdim, kad vēlies savu naudu izņemt patēriņam. Otra ieguldījumu konta priekšrocība ir iespēja samazināt savu iedzīvotāju nodokli par zaudējumiem, kas radušies no neveiksmīgiem ieguldījumiem.
 
Domājot par brokeri, ko izmantot tirdzniecībai ar Baltijas valstu akcijām, manuprāt, izvēle ir ļoti vienkārša. Swedbank ir vienīgā banka Latvijā, kas piedāvā tirdzniecību Baltijas valstu biržās bez komisijas maksas un summai līdz 30 000 eiro nepiemēro arī portfeļa uzturēšanas maksu. Papildus tam Swedbank ieguldījumu kontu var atvērt un pārvaldīt caur internetbanku. Bankas akciju tirdzniecības saskarne ir diezgan vienkārša (salīdzinājumā ar ārvalstu brokeru piedāvāto), bet pietiekoša. Tāpat par dažām akcijām tiek piedāvāti Swedbank analītiķu viedokļi, kas var būt noderīgi informācijas lauka paplašināšanai.
 
Investē tajā, ko saproti
Neskatoties uz savu agrāko karjeru riska kapitālā (vai arī tieši pateicoties tai), esmu konservatīvs investors un sekoju vērtības investoru ("value investor") filozofijai. Šī metodoloģija balstās uz pieņēmumu, ka finanšu tirgi nav racionāli, bet gan pamatā emocionāli, regulāri pārvērtējot labo un slikto ziņu ietekmi. Tā rezultātā biržā var tirgoties uzņēmumi gan būtiski zem, gan virs to patiesās vērtības. Balstoties uz uzņēmumu finanšu datu un nozares analīzi, vērtības investori tad arī cenšas atrast šādas nenovērtētās kompānijas. Tāpat es neatbalstu spekulatīvu īstermiņa ieguldīšanu. Manuprāt, ir jāiegādājas tādu uzņēmumu akcijas, kuras esi gatavs turēt vismaz 10 gadus. Veiksmīgs riska kapitālists ir tāds, kurš spēj sekmīgi novērtēt un paredzēt apkārtesošās tendences. Līdzīgi ir ar investīcijām akcijās – ir jādomā garākā laika horizontā uz priekšu un jāspēj vizualizēt, vai konkrētā nozare un uzņēmums ir tāds, kas varētu sekmīgi augt. Te arī vietā mans pirmais ieguldījuma kritērijs – ieguldi tajās nozarēs vai uzņēmumos, kurus saproti. Piemēram, man pašam ir grūtības saprast produktu, ko ražo SAF tehnika, jo tehnoloģiju jomā neesmu pietiekoši kompetents. Tāpēc SAF tehnika (neskatoties uz lielisko jauno Aranet produktu, kuru pats lietoju) nav akcija, kuras iegādi es apsvērtu. Savukārt citi investori, iespējams, labi orientējas SAF Tehnikas lauciņā, un šī ir lieliska akcija viņu portfelim.
 
Ieguldījumu izpēti visiem iesaku sākt ar finanšu datu analīzi. Baltijas valstīs ir salīdzinoši maz kotēto akciju, tāpēc ir salīdzinoši vienkārši tās izanalizēt un noformulēt savu viedokli par katru no šīm akcijām. Tā, es, piemēram, eksportēju visu akciju sarakstu no NASDAQ Baltic biržas lapas uz Google Sheets darba lapu, kurā ar GoogleFinance funkcijām varu izveidot sev pielāgotu rīku, kur sekot gan akciju cenu izmaiņām, gan to darījumu apjomiem. Pirmais solis, ko es veicu – izņēmu no sava saraksta ārā visas akcijas, kuru vidējais dienas pirkšanas/pārdošanas darījumu apmērs ir zem 1 000 eiro. Ja ikdienas darījumu skaits ar akciju ir zems, tad ir gan grūti šīs akcijas iegadāties par vēlamo cenu, gan arī pārdot. Zemas likviditātes akcijām ir arī liels bid/ask spreds jeb atšķirība starp iegādes un pārdošanas cenām.
 
Tālāk kā pirmos es sāku pētīt tās nozares uzņēmumus, kuri man pirmajā mirklī liekas perspektīvi vai kurus, man šķiet, es varu vieglāk saprast. Ņemot vērā manis paša darbības lauciņu, šādā kategorijā ir, piemēram, banku akcijas – LHV Group, Coop Pank, Siauliu Bankas. Katra uzņēmuma analīzi es sāku ar pēdējā gada pārskata lasīšanu. Jā, zinu, ka tā nav saistošākā lasāmviela, taču sniedz vērtīgu informāciju. Gada pārskatā iesaku pievērst uzmanību: vadības komentāram par pagājušo gadu un prognozēm, apgrozījuma un peļņas izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā, pozīcijām bilancē un ienākumos, kas ir nozīmīgi mainījušās. Īsumā – svarīgākā informācija atrodama gada pārskatu piezīmēs. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo, skatoties uz visu uzņēmumu kopumā, no iegūtās informācijas var censties aplēst, kas būtu atbilstoša uzņēmuma cena, ja kāds iegādātos visu uzņēmumu. No šīs vērtības es aprēķinu, manuprāt, atbilstošo cenu par vienu akciju. Ja aprēķinātā vērtība ir lielāka nekā tā, par ko pašreiz var iegādāties uzņēmumu biržā, tad ir vērts apsvērt tajā investēt.
 
Informāciju par uzņēmumiem visvieglāk ir atrast Nasdaq Baltic fondu biržas mājas lapā, katra uzņēmuma finanšu datu sadaļā. Tā apkopo gan gada pārskatus, gan starp-periodu rezultātus. Noderīgs materiāls ir arī analītiķu veiktie pētījumi par uzņēmumiem. Tādus publicē piemēram Enlight Research, LHV Group un Swedbank. Man personīgi visvairāk patīk LHV Group gatavotie analīzes materiāli – viņu secinājumiem es visbiežāk arī piekrītu un no viņu veiktās analīzes var nozīmīgi papildināt savas zināšanas par konkrēto uzņēmumu. 
 
Obligāciju ieguldījumi atmaksājas tikai pie lielām summām
Papildus akcijām, NASDAQ Baltic piedāvā investēt arī fondos un obligācijās. Fondi piedāvā iespēju ieguldīt uzņēmumu vai nekustamo īpašumu paketē, kuru pārvalda profesionāls fondu pārvaldnieks. No fondu saraksta varu izcelt Baltic Horizon Fund, kas ir nekustamo īpašumu fonds ar galvenokārt premium klases biroju un tirdzniecības centru īpašumiem Baltijas valstīs. Šim fondam ir nozīmīga darbības vēsture, salīdzinoši zemas komisijas un arī relatīvi laba likviditāte biržā.
 
Obligācijas (korporatīvie parāda vērtspapīri) savukārt ļauj investoram saņemt prognozējamu atdevi uz ieguldījumu, jo tās maksā regulārus procentus (kuponus) to īpašniekiem. Baltijas valstu uzņēmumu obligāciju procentu gada likme svārstās no 2% (Ignitis Grupe Lietuvā) līdz 14% (DelfinGroup Latvijā) ar virkni emitentu, kas piedāvā atdevi diapazonā pa vidu. Obligāciju analīze prasa pilnīgi savādāku pieeju nekā akciju iegādes analīze. Pērkot uzņēmuma obligācijas, investoram ir galvenokārt jāanalizē riski, pērkot akcijas - iespējas. Papildus obligāciju iegāde tehniski ir diezgan smagnēja - nezinu banku, kas piedāvā to viegli veikt interneta vidē. Parasti, lai obligāciju iegādātos, ir jāzvana brokerim un jāsniedz mutiskas instrukcijas iegādei. Rezultātā arī komisija par obligāciju iegādi ir salīdzinoši augsta. Tas nozīmē, ka obligācijas ir izdevīgāk pirkt salīdzinoši lielā apmērā un paredzēt turēt tās līdz to beigu termiņam. Rezultātā, lai izveidotu labi diversificētu ieguldījuma portfeli, manuprāt, obligāciju ieguldījumiem ir jāparedz vismaz 100 000 eiro. Savukārt diversifikāciju ir grūti iegūt, jo gandrīz visas obligācijas biržā ir ar ļoti zemu likviditāti. Attiecīgi, lai gan ieguldījumi obligācijās, manuprāt, ir ļoti pievilcīgs instruments ar daudzām interesantām investīciju iespējām, tās ir labāk piemērotas turīgiem investoriem, kas var šādiem vērtspapīriem atvēlēt salīdzinoši lielu līdzekļu apjomu. Un arī tādā gadījumā, manuprāt, pareizākais veids obligāciju portfeļa izveidošanai būtu caur pieteikšanos sākotnējās obligāciju emisijās, nevis pērkot vērtspapīrus biržā. No biržā pārstāvētiem obligāciju emitentiem man simpātiski (laba riska pret atdeves attiecība) ieguldījumi šķiet, piemēram, Auga group un DelfinGroup. Drīz biržā būs iespēja iegādāties arī pieprasītās Elko Grupa obligācijas.
 
Uzņēmumi, kuriem sekoju
Kopumā pēc aprakstītās akciju izvērtēšanas metodoloģijas esmu izpētījis aptuveni 30 Baltijas valstu biržā kotētos uzņēmumus. Viens no secinājumiem šādas izpētes rezultātā ir tas, ka Igaunijas uzņēmumi škietami ir novērtēti augstāk nekā līdzīgas Latvijas vai Lietuvas kompānijas. Šis apstāklis ir pamatojams ar to, ka Igaunijā ir vairāk un aktīvāki privātie investori. Mana hipotēze ir, ka, attīstoties Baltijas finanšu tirgiem un pieaugot investoru interesei par ieguldījumiem vietējās akcijās, starpvalstu novērtējumu atšķirības pakāpeniski izzudīs. No uzņēmumiem, kuriem es aktīvi sekoju līdzi un kuros esmu veicis ieguldījumus, ir, piemēram, Siauliu bankas, Olainfarm, Auga Group un HansaMatrix.  Katram ieguldījumam, ko esmu veicis, es izveidoju īsu pamatojuma "stāstu", kurā aprakstu, kāpēc es pieņēmu šo lēmumu un kādiem nosacījumiem būtu jāizpildās, lai es apsvērtu šo akciju pārdot. Ir interesanti pēc tam laika gaitā sekot šiem stāstiem līdzi un pārbaudīt vai sākotnēji izvirzītā ieguldījuma hipotēze ir spēkā.
 
Kopsavelkot vēlos iedrošināt esošos un potenciālos investorus pievērst uzmanību ieguldījumiem Baltijas valstu biržā. Šeit ir gan perspektīvi uzņēmumi, gan pievilcīgi novērtējumi, lai varētu veikt sekmīgus ilgtermiņa ieguldījumus. Turklāt atcerieties, ka jums ir informācijas priekšrocības, ieguldot uzņēmumos, kas darbojas valstī, kurā paši dzīvojiet. Jūs labāk varat novērtēt uzņēmuma veiksmi tirgū, produkta pieprasījumu, vadības reputāciju un citus faktorus, ko ārvalstniekam būtu grūti novērtēt. Paredzu, ka drīzumā redzēsim virkni ar jauniem uzņēmumiem, kas pieņems lēmumu kotēt savas akcijas biržā, un investoriem būs pieaugošas iespējas izvēlēties sev tīkamākās investīcijas. Sākot investēt jau tagad, jūs gūsiet pieredzi un zināšanas, kas sniegs priekšrocības attiecībā uz citiem investoriem, kas sāks ieguldīt Baltijas vērstpapīros vēlāk. Turklāt šobrīd nemaz nav daudz alternatīvu, kur likt savai brīvajai naudai pelnīt, jo depozītu laiks ir beidzies un citi gatavie finanšu instrumenti ne tuvu nevar pietuvoties tām peļņas iespējām, ko piedāvā investīcijas vērtspapīros.  
Rakstu ievietoja plkst. 12:32