Vēl pirms nepilna gada, kad Covid-19 ietekme nebija manāma pie apvāršņa, savstarpējo aizdevumu platformas piedzīvoja augošu interesi un investoru pieplūdumu. Tā kā savstarpējo aizdevumu platformas piedāvā iespēju naudai pelnīt, turklāt ātrāk iegūstot lielāku peļņu nekā bankās, daudz iekrājumu tika noguldīti tieši tur.

Taču līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu pavasarī savstarpējo aizdevumu platformas piedzīvoja pretējo efektu. Neziņā par platformu, kā arī uzņēmumu, kas aizdevumus saņēmuši, nākotni, ieguldījumi gūzmām tika ņemti ārā, lai izvairītos no potenciālajiem zaudējumiem. Piemēram, martā, kad Covid-19 panika sasniedza arī Baltijas tirgu, tirgus līdera Mintos investīciju apjoms nokritās līdz pat 15% no vidējā apmēra šī gada februārī. Pēc straujā kritiena, tā kā skaidrības par uzņēmumu nākotni vēl aizvien nav, atpakaļceļš nav bijis tik ātrs. Tikai pēdējo mēnešu laikā jaunu investīciju apmērs ir atguvies līdz aptuveni 30% no tā daudzuma, kas bija novērojams gada sākumā. Tas gan nav attiecināms uz visām savstarpējo aizdevumu platformām – platformām, kas piedāvā relatīvi drošākos ieguldījumus, piemēram, aizdevumus ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu, vieglāk izdevās sasniegt agrākos investīciju apmērus. Savukārt tām platformām, kuru reputācija jau iepriekš bija apdraudēta ar aizdomām par krāpniecību, Covid-19 krīze bija labs iegansts darbību pārtraukt pilnībā.

Tā kā pirmais vilnis daudzas savstarpējo aizdevumu platformas pārsteidza nesagatavotas un iezīmēja dažādus trūkumus gan to darbībā, gan noteikumos, rodas jautājums, vai platformas ir pietiekami sagatavojušās potenciālajai investoru panikai un aizņēmēju nespējai atmaksāt aizdevumus. Pirmais vilnis spilgti iezīmēja savstarpējo aizdevumu platformu pamata problēmu – investori pilnībā neapzinās ieguldījumu patiesos riskus vai tiem ir maldīgi iespaidi par šiem riskiem. Daudziem investoriem nav nepieciešamo priekšzināšanu, lai izvērtētu ieguldījuma riskus, turklāt itin bieži platformas nepiedāvā papildus informāciju, lai ieguldījuma riskus izprastu un apzinātos. Tā vietā, lai padziļinātu izpēti veiktu paši, investori mēdz balstīties uz “blogeru” ieteikumiem. Šie investīciju “blogeri” par attiecīgu komisijas maksu no platformas publicē platformu izpēti un salīdzinājumu, tādējādi aizvilinot potenciālo investoru nevis pie godīgākās un caurspīdīgākās platformas, bet gan pie tās, kura par pozitīvo reklāmu vairāk ir samaksājusi pašam blogerim.

Rezultātā pandēmija ir skaidri izgaismojusi regulācijas nepieciešamību savstarpējo aizdevumu jomā, lai aizsargātu investorus un nodrošinātu tiem standartizētu, regulētu un aktuālu informāciju par ieguldījumu riskiem un sagaidāmām atdevēm.