Startup nodoklis - vai nodoklis tikai izredzētiem uzņēmumiem?
Plašu debašu pavadījumā uz priekšu tiek virzīts jauns likumprojekts, kas paredz atvieglotu nodokļu režīmu jaundibinātiem jeb start-up uzņēmumiem. Likums tiek veidots ar mērķi uzlabot Latvijas starptautisko konkurētspēju talantīgu profesionāļu (lasi, programmētāju) piesaistē un pozicionēties kā strauji augošu uzņēmumu attīstības centram. Izklausās skaisti. Pat tik skaisti, ka saņemu jautājumus no Igaunijas biznesa laikraksta – vai Igaunijai ir pamats sākt uztraukties? Vai tagad visi jaunie uzņēmumi gribēs darbību sākt Latvijā un pametīs Igauniju? Nē, diemžēl mūsu kaimiņiem nav jāuztraucas.
Jaunais likums start-up atbalstam paredz virkni nianšu, lai kvalificētos nodokļu atvieglojumiem. Tās apkopjot, šķiet, ka šis atbalsts pamatā ir adresēts IT uzņēmumiem maģistra grādu ieguvušu programmētāju algošanai. Vai Latvija tad kļūs par tādu kā programmētāju meku? Diez vai, jo piemēram, šim uzņēmumam ir jābūt gatavam katru gadu piesaistīt riska kapitāla investīcijas. Taču šodien Latvijā ir precīzi viens vietējais riska kapitāla fonds, kas veic ieguldījumus. Pieskaitot klāt ārvalstu inkubatorus un sēklas kapitāla fondus, kas salīdzinoši reti iegulda Latvijas uzņēmumos, kā arī dažus riska kapitālam pielīdzināmos ieguldītājus, varbūt līdz ar nagiem varam saskaitīt piecus līdz desmit uzņēmumus Latvijā, kas formāli vispār var kvalificēties šim (vienam no) atbalsta kritērijam. Apskatot arī pārējos ierobežojošos kritērijus, ir skaidrs, ka šo atbalstu būs iespēja saņemt uz roku pirkstiem saskaitāmiem biznesiem no kopējā Latvijas uzņēmēju skaita. “Velns” arī šī likumprojekta gadījumā “ir detaļās.”
Jaunu iniciatīvu veidošana uzņēmējdarbības vides veicināšanai ir atbalstāma, taču rodas arī jautājums, cik valstij izmaksā veidot atsevišķu likumdošanu saujiņai uzņēmumu? Cik ilgs laiks tiek patērēts augsta ranga ierēdņu debatēs, likuma sastādīšanā, administrācijā, pašās nodokļu atlaidēs? Kā šīs izmaksas salīdzinās ar potenciālo ieguvumu nākotnē? Vai tiešām vienīgais, kas mudinās vietējos un ārvalstu uzņēmējus veidot IT biznesu Latvijā būs zemāki darbaspēka nodokļi? Vai gadījumā nav lielāka problēma ar šī paša kvalificētā darbaspēka deficītu Latvijā? Vai, nosakot riska kapitāla piesaisti kā kvalifikācijas kritēriju, nebūtu jāpārliecinās, ka Latvijā ir stabila riska kapitālistu vide?
Ir būtiski, ka Latvija veido noteiktu ekonomisko starptautisko identitāti, lai piesaistītu darba spēku un investīcijas. Taču šis likumprojekts būtībā ir izaicinājums uz cīņu, ko Latvijai ir grūti uzvarēt, jo tā vienkārši sākta pārāk vēlu. Piemēram, igauņi, kurus ar šo likumprojektu nu vēlamies apsteigt start-up jomā, savu mājasdarbu ir izdarījuši jau sen – ieviešot elektroniskās vēlēšanas, iespēju dibināt uzņēmumu, neizejot no mājām, ieviešot valsts akreditētu pilotprogrammu start-up uzņēmējdarbības apgūšanā, atbalstu IT nozares uzņēmumiem un citus risinājumus, kas skaidri virza Igaunijas tēlu kā tehnoloģiju līderi pasaulē. Viens šis mūsu likumprojekts ir pārāk mazs solis un par vēlu. Turklāt bez Latvijas ir vēl daudzas citas valstis, kas jau asociējas vai vēlas asociēties ar inovācijām un tehnoloģijām. Līdz ar to konkurence uz šo “atslēgvārdu” ir visnotaļ augsta. Cerēt, ka no pāris IT uzņēmumiem tiks izveidots vēl viens “Skype”, kas dos jūtamu un ilgtermiņa ietekmi uz mūsu ekonomiku, ir ārkārtīgi mazas varbūtības kazino spēle.
Lai arī uzņēmumi ar augtu pievienoto vērtību nenoliedzami ir labi jebkurai ekonomikai, tomēr varbūt Latvijas ekonomikas identitāte būtu jābalsta citos “atslēgvārdos”, uz kuriem pasaulē ir mazāka konkurence un kas var dot daudz paredzamāku pienesumu Latvijas nākotnei. Piemēram, kā būtu jā Latvija būtu labākā uzņēmējdarbības vide mazajam biznesam pasaulē? Latvijai vēsturiski ir izveidojusies dabiska līderība mazo biznesu atbalstam. Mazajam biznesam nav svarīgi riska kapitālisti, augstas inovācijas. Mazais bizness nesaņem balvas par labāko zīmolu, lielāko eksportu, skaistāko TV reklāmu. Mazajam biznesam vajag tikai stabilitāti, padomu un uzmanību. Mazais bizness nav prasīgs, tāpēc bieži tiek aizmirsts un ignorēts. Bet tajā pašā laikā mazais bizness ir mūsu ekonomikas balsts, un tikai no maza uzņēmuma rodas lielie eksportējošie uzņēmumi, kas ir tik ļoti slavēti un atbalstīti. Tāpēc, iespējams, mēs varētu nekopēt citus, dzenoties pēc inovācijām un IT uzņēmumiem, bet veidot paši savu starptautisko tēlu balstoties uz ko vienkāršāku, bet fundamentālāku.
Jaunais likums start-up atbalstam paredz virkni nianšu, lai kvalificētos nodokļu atvieglojumiem. Tās apkopjot, šķiet, ka šis atbalsts pamatā ir adresēts IT uzņēmumiem maģistra grādu ieguvušu programmētāju algošanai. Vai Latvija tad kļūs par tādu kā programmētāju meku? Diez vai, jo piemēram, šim uzņēmumam ir jābūt gatavam katru gadu piesaistīt riska kapitāla investīcijas. Taču šodien Latvijā ir precīzi viens vietējais riska kapitāla fonds, kas veic ieguldījumus. Pieskaitot klāt ārvalstu inkubatorus un sēklas kapitāla fondus, kas salīdzinoši reti iegulda Latvijas uzņēmumos, kā arī dažus riska kapitālam pielīdzināmos ieguldītājus, varbūt līdz ar nagiem varam saskaitīt piecus līdz desmit uzņēmumus Latvijā, kas formāli vispār var kvalificēties šim (vienam no) atbalsta kritērijam. Apskatot arī pārējos ierobežojošos kritērijus, ir skaidrs, ka šo atbalstu būs iespēja saņemt uz roku pirkstiem saskaitāmiem biznesiem no kopējā Latvijas uzņēmēju skaita. “Velns” arī šī likumprojekta gadījumā “ir detaļās.”
Jaunu iniciatīvu veidošana uzņēmējdarbības vides veicināšanai ir atbalstāma, taču rodas arī jautājums, cik valstij izmaksā veidot atsevišķu likumdošanu saujiņai uzņēmumu? Cik ilgs laiks tiek patērēts augsta ranga ierēdņu debatēs, likuma sastādīšanā, administrācijā, pašās nodokļu atlaidēs? Kā šīs izmaksas salīdzinās ar potenciālo ieguvumu nākotnē? Vai tiešām vienīgais, kas mudinās vietējos un ārvalstu uzņēmējus veidot IT biznesu Latvijā būs zemāki darbaspēka nodokļi? Vai gadījumā nav lielāka problēma ar šī paša kvalificētā darbaspēka deficītu Latvijā? Vai, nosakot riska kapitāla piesaisti kā kvalifikācijas kritēriju, nebūtu jāpārliecinās, ka Latvijā ir stabila riska kapitālistu vide?
Ir būtiski, ka Latvija veido noteiktu ekonomisko starptautisko identitāti, lai piesaistītu darba spēku un investīcijas. Taču šis likumprojekts būtībā ir izaicinājums uz cīņu, ko Latvijai ir grūti uzvarēt, jo tā vienkārši sākta pārāk vēlu. Piemēram, igauņi, kurus ar šo likumprojektu nu vēlamies apsteigt start-up jomā, savu mājasdarbu ir izdarījuši jau sen – ieviešot elektroniskās vēlēšanas, iespēju dibināt uzņēmumu, neizejot no mājām, ieviešot valsts akreditētu pilotprogrammu start-up uzņēmējdarbības apgūšanā, atbalstu IT nozares uzņēmumiem un citus risinājumus, kas skaidri virza Igaunijas tēlu kā tehnoloģiju līderi pasaulē. Viens šis mūsu likumprojekts ir pārāk mazs solis un par vēlu. Turklāt bez Latvijas ir vēl daudzas citas valstis, kas jau asociējas vai vēlas asociēties ar inovācijām un tehnoloģijām. Līdz ar to konkurence uz šo “atslēgvārdu” ir visnotaļ augsta. Cerēt, ka no pāris IT uzņēmumiem tiks izveidots vēl viens “Skype”, kas dos jūtamu un ilgtermiņa ietekmi uz mūsu ekonomiku, ir ārkārtīgi mazas varbūtības kazino spēle.
Lai arī uzņēmumi ar augtu pievienoto vērtību nenoliedzami ir labi jebkurai ekonomikai, tomēr varbūt Latvijas ekonomikas identitāte būtu jābalsta citos “atslēgvārdos”, uz kuriem pasaulē ir mazāka konkurence un kas var dot daudz paredzamāku pienesumu Latvijas nākotnei. Piemēram, kā būtu jā Latvija būtu labākā uzņēmējdarbības vide mazajam biznesam pasaulē? Latvijai vēsturiski ir izveidojusies dabiska līderība mazo biznesu atbalstam. Mazajam biznesam nav svarīgi riska kapitālisti, augstas inovācijas. Mazais bizness nesaņem balvas par labāko zīmolu, lielāko eksportu, skaistāko TV reklāmu. Mazajam biznesam vajag tikai stabilitāti, padomu un uzmanību. Mazais bizness nav prasīgs, tāpēc bieži tiek aizmirsts un ignorēts. Bet tajā pašā laikā mazais bizness ir mūsu ekonomikas balsts, un tikai no maza uzņēmuma rodas lielie eksportējošie uzņēmumi, kas ir tik ļoti slavēti un atbalstīti. Tāpēc, iespējams, mēs varētu nekopēt citus, dzenoties pēc inovācijām un IT uzņēmumiem, bet veidot paši savu starptautisko tēlu balstoties uz ko vienkāršāku, bet fundamentālāku.
Rakstu ievietoja
Juris Grišins
15.11.2016 plkst. 09:55