Katru gadu Capitalia sadarbībā ar LURSOFT un Dienas Bizness iepazīstina ar Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek veidots, izmantojot  mūsu izstrādāto automātisko uzņēmumu novērtēšanas algoritmu un Lursoft datu bāzē esošo gada pārskatu informāciju.  Tāpat kā iepriekšējos gados, šajā izdevumā ir iekļauts 60 vērtīgāko uzņēmumu saraksts (atstājot ārpus saraksta finanšu nozares kompānijas, kurām šis algoritms nav piemērojams).

Vispārīgi runājot, biznesa vērtību nosaka tā nākotnes peļņa. Protams, nav iespējams to paredzēt tieši, tāpēc jebkādas prognozes ir balstītas uz vēsturiskajiem rentabilitātes rādītājiem un finanšu tirgus ekspektācijām par turpmākiem attīstības tempiem. Lielākais svars Capitalia izstrādātajā novērtēšanas modelī ir uzņēmumu iepriekšējā gada apgrozījumam un peļņai. Pirmais novērojums var būt, ka kopējā 60 vērtīgāko uzņēmumu peļņa ir samazinājusies no EUR 1.175 miljardiem 2017. gadā līdz EUR 1.025 miljardiem 2018. gadā. Tomēr, iedziļinoties datos, varam secināt, ka nav pamata uztraukumam. Kā bijām norādījuši savā analīzē iepriekšējā gada TOP500 izdevumā, 2017. gadā bija piedzīvots ekonomikas attīstībai neraksturīgs rentabilitātes lēciens. Tajā skaitā, lauvas tiesu no 2017. gada kopējās peļņas nodrošināja Latvenergo koncerns, kurš atzina neto peļņu EUR 322 miljonu apmērā. 2018. gadā AS Latvenergo peļņa samazinājās līdz EUR 76 miljoniem, kas ir mazāka ne tikai par 2017. rekordu, bet arī par 2015. un 2016. gada finanšu rezultātu. Arī neņemot vērā Latvenergo rezultātus, pārējo 59 uzņēmumu kopējā peļņa 2017. gadā bija pieaugusi par 32% salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Pagājušā gada izdevumā mēs izteicām cerību, ka 2018. gada peļņas apjomi būs ja ne augstāki, tad vismaz līdzīgi 2017. gada rādītājiem. Šīs cerības ir pārspētas: ja izslēdzam AS Latvenergo peļņas svārstības, vērtīgāko uzņēmumu kopējā neto peļņa palielinājusies par gandrīz EUR 100 miljoniem (sk. attēlu):



Likumsakarīgi, ka līdzīgu ainu mēs varam novērot arī attiecībā uz topā iekļauto uzņēmumu kopējo vērtību. Pagājušajā gadā kopējais top 60 uzņēmumu novērtējums bija EUR 14.3 miljardi. Kaut šogad tas ir samazinājies līdz EUR 12.6 miljardiem, tas joprojām ir ievērojami augstāks par 2017. gada rezultātu, proti EUR 10.8 miljardiem.



Top 60 vērtīgāko uzņēmuma saraksts saglabājas visnotaļ stabils. Pirmajā pieciniekā ir tie paši uzņēmumi kā gadu iepriekš: SIA Mikrotīkls (2019. gada novērtējums EUR 923 miljoni), AS Latvenergo (EUR 716 miljoni), AS Latvijas valsts meži (EUR 683 miljoni), SIA KRONOSPAN Riga (EUR 609 miljoni) un SIA Tet (EUR 564 miljoni). Mainījās vien vietu sadalījums pieciniekā. Tāpat kā 2016. gadā, sarakstā augšgalā ir SIA Mikrotīkls, kura vērtība pārsniegusi EUR 900 miljonus. Pirmo vietu sarakstā datortīklu aprīkojuma ražotājam nodrošināja neto peļņas pieaugums par 83%, uzņēmumam darbojoties ar iespaidīgu 30% neto rentabilitāti.

Stabilitāti apliecina arī tas, ka sarakstā ir vien 9 jauni vārdi (attiecīgi, tik pat daudz uzņēmumu ir to atstājuši). Turklāt lielākā daļa jaunpienācēju iepriekšējā gadā bija palikuši netālu no 60. vietas. Lielāks “lēciens” – no 132. uz 49. vietu - ir izdevies  vien Ceļu būves firmai SIA BINDERS.

Zīmīgi, ka 6 no saraksta jaunpienācējiem (SIA Bio-Venta,  SIA Cido Grupa, AS Tukuma Piens, SIA LEXEL FABRIKA, SIA SCHWENK Latvija, SIA KUREKSS) pārstāv ražošanas sektoru. Tāpat kā iepriekšējos gados, ražošanas biznesiem ir vislielākais īpatsvars topā gan vērtības ziņā, gan pārstāvēto uzņēmumu ziņā. 18 ražošanas uzņēmumi kopā ir novērtēti par EUR 3.7 miljardiem, jeb 30% no visu sarakstā pārstāvēto uzņēmumu vērtības.

Apskatot topā iekļuvušo ražošanas uzņēmumu sarakstu, var pateikt, ka tas atspoguļo vēsturiski stiprākos Latvijas rūpniecības segmentus. Protams, elektronikas ražošanas segments vērtības ziņā ir lielākais (27%), pateicoties SIA Milrotīkls teju miljarda vērtībai. Otrais šī segmenta uzņēmums sarakstā, SIA LEXEL Fabrika, ir ievērojami mazāks, un ir novērtēts par EUR 91 miljoniem.

26% no top 60 iekļauto rūpniecības biznesu kopējās vērtības ir attiecināmi uz kokapstrādi. Šo nozari pārstāv četri uzņēmumi. Vērtīgākais šīs nozares uzņēmums ir jau pieminētais SIA KRONOSPAN Riga, kam seko AS Latvijas Finieris (EUR 156 miljoni), SIA AKZ (EUR 132 miljoni) un SIA KUREKSS (EUR 70 miljoni). Ja šie četri kokapstrādes uzņēmumi kopā ir novērtēti par EUR 966  miljoniem, tad analizējot visas meža nozares lielo lomu ekonomikā, svarīgi  arī atzīmēt, ka divi topā iekļautie mežsaimniecības uzņēmumi AS Latvijas Valsts meži un SIA PATA ir vērti vēl gandrīz tikpat daudz – EUR 820 miljonus. 

Vērtīgākais no farmācijas uzņēmumiem ir AS Olainfarm (EUR 273 miljoni), bet metālapstrādē -  SIA Severstal Distribution (EUR 445 miljoni). Līdzīgi kokapstrādei, pārtikas un dzērienu ražošana ir pārstāvēta ar vairākiem uzņēmumiem, no kuriem vērtīgākais, tāpat kā 2018. gadā, ir AS Latvijas Balzams (EUR 126 miljoni). Vienīgais uzņēmums, kas sarakstā pārstāv ieguves rūpniecību nevis apstrādes rūpniecību, ir SIA Pindstrup Latvia (EUR 78 miljoni). Latvija nav bagāta ar derīgiem izrakteņiem, un kūdras ieguve varētu būt ieguves rūpniecības darbības virziens ar vislielāko pievienoto vērtību. Kaut arī pēdējā laikā vairāk uzmanības ir pievērsts ekoloģiskiem riskiem šajā biznesā, kūdras ieguves uzņēmumi piesaista ārvalstu investīcijas un izveido darba vietas, tai skaitā vietās, kur darba iespēju trūkst.    

Telekomunikāciju pakalpojumus sarakstā, tāpat kā iepriekšējos gados, pārstāv četri lielie sakaru tīklu operatori - SIA Tet, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2 un SIA BITE Latvija – kuriem nav būtiski mainījušies nedz apgrozījums un rentabilitātes rādītāji, nedz novērtējums un vieta topā.

Tirdzniecības nozare sarakstā ir pārstāvēta ar 3 vairumtirdzniecības un 11 mazumtirdzniecības uzņēmumiem. 2018. gadā tie bija attiecīgi 4 un 11 uzņēmumi.  Šogad sarakstā neredzam SIA TOLMETS un SIA MEGO, bet jaunpienācējs ir AS SENTOR FARM APTIEKAS, kura peļņa ir pieaugusi 20 reizes, nodrošinot vietu topā ar EUR 70 miljonu novērtējumu.

Uzņēmumu novērtēšanas algoritms, kuru izstrādāja Capitalia sadarbībā ar Lursoft, darbojas automātiski, izmantojot Lursoft datu bāzē esošo informāciju par uzņēmuma un tā darbības nozares vēsturisko izaugsmi un rentabilitāti. Tāpat šis aprēķins ņem vērā uzņēmuma naudas līdzekļu un saņemto kredītu atlikumu uz pārskata perioda beigām. Tādējādi ir radīta iespēja noteikt indikatīvu vērtību gandrīz visiem uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši gada pārskatus. Aprēķina rezultāts ir uzņēmuma pašu kapitāla vērtība (angliski equity value), kas parāda, cik vērts ir uzņēmums tā īpašniekiem. Šis rādītājs atšķiras no visa uzņēmuma vērtības (angliski enterprise value) rādītāja, kas ik pa laikam tiek izmantots citās publikācijās un kas neņem vērā, cik lielu daļu no uzņēmuma kapitāla veido piesaistītie kredīti un citi aizņēmumi.  Ar Capitalia veikto uzņēmumu vērtības aprēķinu bezmaksas var iepazīties Lursoft informācijas portāla mājas lapā www.lursoft.lv. 

Dažām nozarēm, to specifikas dēļ, šis novērtēšanas rīks nav piemērojams, tāpēc vērtīgāko kompāniju topā mēs neredzam bankas un citus finanšu starpniekus, investīciju uzņēmumus un nekustamā īpašuma attīstītājus. Gadījumos, kad, balstoties uz konsolidētiem datiem, bija iespējama novērtēt visu koncernu, atsevišķi koncernā ietilpstošie uzņēmumi netika vērtēti. Vērtības aprēķina algoritmi tiek katru gadu uzlaboti, precizējot un pilnveidojot metodiku.