Saprotamais, drošais un daudziem cilvēkiem emocionāli tuvais ieguldījumu veids – bankas depozīts – pēdējo gadu laikā saskaras ar nopietnu izaicinājumu. Tā ienesīguma likme ir tuva nullei, kas faktiski nozīmē, ka dēļ inflācijas noguldītāji savu naudu zaudē. Piemēram, šā gada maijā privātpersona par 10 tūkstošu eiro noguldījumu kādā no lielajām Latvijas komercbankām saņemtu vien 0,08% lielu ienākumu. Ņemot vērā inflāciju (vidēji 1% pēdējos 3 gados), naudas glabāšana lielākajās Latvijas bankās investoram nes zaudējumus.

Finanšu tirgus ir spējis attīstīties un piedāvā ieguldītājiem tikpat drošus un vienkāršus risinājumus, kas spēj pelnīt arī tādos laikos, kad likmes ir ļoti zemas. Investoru nauda “atrod” sev jaunu ceļu ārpus bankām un šo tendenci apstiprina arī statistikas dati, – Latvijas Bankas apkopotā informācija liecina, ka pēdējā gada laikā uzņēmumu un privātpersonu depozīti bankās samazinājušies par gandrīz 10%.

Pēdējo gadu laikā ieguldījuma iespējas ārpus banku sektora kļūst aizvien pieejamākas, ērtākas un populārākas. Tas ir saistīts arī ar finanšu tehnoloģiju nozares revolūciju visā pasaulē, kas veicina strauju inovāciju tipiski stagnējošu bankas pakalpojumu klāstā. Investori šodien var ērti un ātri uzmeklēt savai riska tolerancei piemērotākos finanšu ieguldījumus. Tā saucamo pasīvo ienākumu gūšanai ieguldītajiem vēl nekad nav bijusi tik plaša izvēle, kā tas ir tagad.

Naudas līdzekļus var pārvaldīt aktīvi un pasīvi. Aktīva pārvalde nozīmē situāciju, kurā vieni cilvēki ar pamatīgu pieredzi un izglītību cenšas gudrībā pārspēt citus, izvēloties tās akcijas un vērtspapīrus, kuru vērtība pieaugs straujāk un ātrāk nekā citu. Pasīva līdzekļu pārvalde nozīmē, ka tiek ieguldīts vienā vērtspapīru paketē (piemēram, NASDAQ indeksa uzņēmumos) un tā netiek mainīta vai koriģēta. Aktīvi līdzekļu pārvaldītāji regulāri pielāgo savu ieguldījumu portfeli, lai gūtu maksimāli augstu atdevi, atrodot vislabākās ieguldījuma iespējas, par kurām citi vēl nav iedomājušies. Pasīvi līdzekļu pārvaldītāji tic, ka aktīva ieguldījumu pirkšana/pārdošana, lai gūtu papildus labumu, ir pielīdzināma loterijai.

Lai arī cik pārliecinoši skanētu aktīvo līdzekļu pārvaldītāju argumenti, pētījumi norāda, ka tie regulāri nodrošina zemāku atdeves līmeni, nekā to sasniedz pasīvie ieguldījumu portfeļi. 2016. gadā veiktais S&P Dow Jones pētījums liecina, ka 86% no aktīvi pārvaldītajiem fondiem nav spējis nodrošināt labāku atdevi kā pasīvs ieguldījums Dow Jones akciju indeksā. Dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē, pat visi 100% no aktīviem naudas pārvaldītājiem nespēja uzrādīt labākus rādītājus kā pasīvs akciju portfelis. Tāpēc tas ir tikai laika jautājums, kad investori beigs uzticēties aktīvo naudas pārvaldnieku neizpildītajiem un bieži vien – neizpildāmajiem – solījumiem un maksāt iespaidīgas komisijas maksas. Līdz ar mūsdienu tehnoloģiju pieejamību, ir izveidojies ļoti plašs pasīvu aktīvu pārvaldītāju loks, kas piedāvā automātiski pārvaldītus ieguldījumu fondus investīcijām gan akcijās, gan obligācijas, gan dabas resursos.

Investori var izvēlēties plašu sortimentu ar vērtspapīru sarakstiem, ko piedāvā, piemēram pasaules aktīvu pārvaldīšanas gigants Blackrock (ar viņu produktiem iShares). Tāpat strauju popularitāti gūst automātiski ieguldījumu rīki (angliski "robo-advisors"), kas automātiski piemeklē un pārvalda pasīvus ieguldījuma portfeļus, balstoties uz investora vēlmēm. Šie "robo" konsultanti iesaka ne tikai kādus pasīvo ieguldījumu portfeļus iegādāties, bet arī sniedz padomu, lai ieguldījumi būtu efektīvi no nodokļu viedokļa. Tādējādi tehnoloģiski risinājumi spēj pilnībā aizvietot individuālu finanšu konsultantu bankā, kā arī nodrošināt labāku atdevi. Pie tam privātais "robo-banķieris" ir pieejams ieguldot arī tikai tūkstoti eiro, savukārt bankās, lai saņemtu individuālu konsultāciju, būs vajadzīgi vismaz pāris simti tūkstošu. Starptautiska konsultāciju uzņēmuma A.T. Kearney Inc. prognozes liecina, ka automātisko pasīvo fondu pārvaldnieku loma kopējā ieguldījuma pārvaldes nozarē pieaugs no 0,5% patreiz līdz vairāk nekā 5% 2020. gadā.

Pasīvās ieguldījumu pārvaldes filozofija iesoļo arī otrā pensiju fonda pārvaldē. Bankas ir pieradušas, ka ieguldītāji sava pensiju kapitāla pārvaldīšanas jautājumos neorientējas un ka šie jautājumi viņus neinteresē. Rezultātā iedzīvotāji ir samierinājušies (vai nezina), ka aktīvie ieguldījumu plāni nodrošina tāda apjoma ienesīgumu, kas bieži ir līdzvērtīgs komisiju maksājumiem par šo investīciju pārvaldi. Igaunijā šogad ir radusies un plašu sabiedrības rezonansi izsaukusi iniciatīva par jauna pensiju fondu pārvaldnieka Tuleva dibināšanu, kas veiks ieguldījumus automātiski un tikai pasīvajos ieguldījumu portfeļos. Kopš iniciatīvas uzsākšanas šī gada pavasarī, vairāki tūkstoši cilvēki jau pieteikušies pārnest savu otrā līmeņa pensiju pārvaldi uz šo fondu. Paredzams, ka šāds ieguldījumu fonds nodrošinās ieguldītājiem viszemāko pārvaldības maksu, bet tajā pašā laikā spēs nodrošināt tādu pašu atdevi kā tradicionālie aktīvie pensiju fondu pārvaldnieki.

Pēc šīs iniciatīvas publiskošanas, bankas Igaunijā piedzīvoja visai nepatīkamus brīžus, jo liela mediju uzmanība pēkšņi tika veltīta banku pārvaldīto pensiju fondu pārvaldes komisijām. Gandrīz visas pārējās bankas ir steigušus izveidojušas savus pasīvo ieguldījumu pensiju plānu. Līdzīga banku "sapurināšana" nupat, līdz ar projekta INDEXO uzsākšanu, izskatās notiks arī Latvijā.