Kā ekonomiskā situācija, finansējums uzņēmumiem un uzņēmējdarbība mainījusies pandēmijas laikmetā



Jau aptuveni gadu mūsu ikdiena ir krasi citāda salīdzinājumā ar to, kā dzīvojām iepriekš. Sejas maska ir kļuvusi par populārāko aksesuāru, arvien vairāk mācāmies vēlamās precēs iegādāties ar interneta starpniecību, un arī lielākajai daļai uzņēmumu ir nācies pārprofilēt savu nodarbošanos, lai pielāgotos jaunajām normām. Mazie un vidējie uzņēmumi, kuru pašu finanšu resursi ir krietni mazāki, vēl aizvien aktīvi meklē valsts atbalsta iespējas, cerot, ka tie palīdzēt pārdzīvot krīzi. Bet kad krīze beigsies un kāda tiek prognozēta uzņēmumu nākotne pēc krīzes beigām?

Runājot par valsts un uzņēmumu sniegumu, bieži vien kā mērauklu izvēlamies IKP rādītāju. Taču šis indekss apskata tikai pagātnes notikumus un neprognozē nākotni. Piemēram, šogad Covid-19 ietekmē IKP ir krities par pieciem procentiem, tomēr tā nav indikācija, ka nākamais gads būs ekonomiski neizdevīgs. Šis rādītājs tikai liecina, ka 2020.gadā ekonomiskā aktivitāte ir bijusi par pieciem procentiem mazāka nekā iepriekš. Šāda statistika var tikai dot papildus mudinājumu stimulēt ekonomiku.

Domājam, ka 2021.gadā mūs sagaidīs mierīgāki laiki nekā pagājušogad pandēmijas nokrāsās. Lai gan nav teikts, ka pagājušogad pieredzētā pirmā un otrā viļņa vietā šogad neradīsies trešais un ceturtais vilnis, vakcīnas pieejamība noteikti mazinās šo izplatīšanās risku un arī uzlabos ekonomisko situāciju. Šobrīd gan vēl ir par agru sacīt, ka vakcinēšanās sākums ir radījis kādas pozitīvas izmaiņas mazo un vidējo uzņēmumu darbībā. Laikā, kad parādījās ziņas par vakcīnas izstrādi, uzņēmumi neveica nekādas nepārdomātas darbības un iespēju robežās ietaupīja līdzekļus.

Tomēr, ja arī gadīsies piedzīvot vēl kādu Covid-19 saslimšanas pīķa laiku, uzņēmumi tam noteikti būs labāk sagatavojušies nekā pirms gada, kad pirmā mājsēde visus pārsteidza nesagatavotus un daudzi uzņēmumi pilnībā apturēja darbību, lai pavērotu, kas un kā notiks tālāk. Vasaras apstākļi sniedza atelpu un iespēju pārorientēties uz darbību ekstrēmos apstākļos, kas krietni noderēja rudenī.

Rudens sezonā arī samazinājās to uzņēmumu skaits, kas meklēja papildus finansējumu – ierasti uzņēmumi interesējas par kredīta iespējām tikai tad, ja ir garantija, ka šo kredītu spēs atmaksāt. Arī tie aizdevumi, kuriem uzņēmumi piesakās, šobrīd ir ar īsu termiņu, lai uzņēmums šo finansējumu var atmaksāt pārredzamā nākotnē. Pagājušais gads ienesa jaunas vēsmas uzņēmumu darbībā finansējuma avotu sakarā – ja agrāk uzņēmumi finansējumu primāri centās saņemt no bankām, 2020.gadā jaunu nozīmi ieguva valsts atbalsta programmas, kuras Latvijā piedāvā Altum. Capitalia arī palīdzēja klientiem pieteikties Altum valsts atbalstam.

Neraugoties uz pieejamo valsts atbalstu, daudzas industrijas tāpat ir pārņēmusi neziņa par to, kā strādāt šobrīd un vai un kā darboties pasaulē pēc pandēmijas. Pašlaik uzņēmumi dzīvo gaidās un cerībās, nepacietīgi domājot par nākotni un uztraucoties par tagadni. Ir arī uzņēmumi, kas savu darbību ir apturējuši visam, piemēram, viesnīcas. Ir daži uzņēmumi, kas arī ir bankrotējuši, tomēr mazo un vidējo uzņēmumu klāstā to noteikti nevar nosaukt par tendenci. Pieejamais valsts atbalsts noteikti ir kalpojis par labu iemeslu uzņēmējdarbību nepārtraukt, bet tas arī nav veicinājis pieprasījuma pieplūdumu. Izaugsmi un labus rezultātus gan šajā trauksmainajā gadā ir piedzīvojuši labi ja 10% uzņēmumu. Savukārt mikro uzņēmumi, kam ir niecīgākas finanšu rezerves un sarežģītāka piekļuve valsts atbalstam, ir arī vairāk pakļauti bankrota riskam. Lielākās pandēmijas sekas attiecībā uz uzņēmējdarbību visdrīzāk gan redzēsim tikai pavasarī – ir iespēja, ka otro vilni šajā ziemā daļa uzņēmumu varētu arī neizturēt. Piemēram, Latvijā noteiktie ierobežojumi par precēm, kuras nevar iegādāties, visticamāk ietekmēs mazos tirgotājus, kuru produkcija balstās uz šobrīd nenopērkamajām precēm. Savukārt tādi tirdzniecības giganti kā “Rimi” un “Maxima” šādu ierobežojumu ietekmi varētu pat īsti nepamanīt.

Arī mūsu kaimiņvalstīs pandēmijas ietekme uz uzņēmējdarbību ir līdzīga. Igaunijā tehnoloģiju sektors ir attīstītāks, šo nozari Covid-19 nav tik krasi ietekmējis, līdz ar to kopējā situācija arī varētu izskatīties salīdzinoši labāk. Lietuvā mazie un vidējie uzņēmumi ātrāk saņēma valsts finansiālo atbalstu, lai noturētos virs ūdens – talkā tika sauktas ne tikai valsts finanšu institūcijas, bet arī bankas, kas palielināja finanšu līdzekļu piedāvājumu.

Tomēr pandēmijas ietvaros uzņemtie finanšu līdzekļi savā ziņā ir tāds kā laimes kredīts, kas vēlāk jāatmaksā. Šobrīd uzņēmumi cer, ka pavasaris un vasara būs brīdis atelpai, kad varēs arī apdomāt nākotnes plānus un sakopot spēkus finansējumu atmaksai, bet līdz tam laikam uzņēmumam vēl ir jāiztur. Šis jāņem vērā, ne tikai domājot par katru individuālo uzņēmumu, bet arī par visu valsti. Drīzumā mūs var sagaidīt arī papildu nodokļu slogs vai taupības režīms, lai segtu pandēmijas radītās izmaksas. Paies vairāki gadi, līdz atkal varēsim dzīvot tāpat kā agrāk un ekonomiskais stāvoklis atgriezīsies 2019.gada sliedēs. Atliek tikai gaidīt un cerēt, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk.
Rakstu ievietoja plkst. 11:02