Starpība starp mazu un vidēja lieluma uzņēmumu nav tikai apgrozījumā. Galvenā atšķirība ir tajā, cik daudz uzņēmuma ikdienas ir atkarīga no īpašnieka. Mazā uzņēmumā īpašnieks parasti ir pārdevējs, vadītājs un bieži arī grāmatvedis vienā personā. Vidēja lieluma uzņēmumā viņa uzdevums ir cits: izlemt, kur uzņēmums iet, un nodrošināt, lai komandai būtu ar ko strādāt. Zemāk ir sešas lietas, kuras mēs redzam kā izšķirošas tiem klientiem, kuriem šis pārejas posms izdodas.
1. Īpašnieks pārstāj būt šaurā vieta
Deleģēšana nav uzdevumu izdalīšana. Uzdevumus var izdalīt arī mazā uzņēmumā, bet, ja katrs lēmums joprojām atgriežas pie īpašnieka, uzņēmums nevar augt ātrāk par viņa darba dienu. Pāreja notiek brīdī, kad kāds komandā drīkst pats pieņemt lēmumu un kļūdīties. Praktiski tas nozīmē skaidri pateikt, kurš par ko atbild un līdz kādai summai vai kāda apmēra jautājumā drīkst lemt bez saskaņošanas.
2. Skaitļi reizi mēnesī, nevis reizi gadā
Gada pārskats ir atskaite valstij, nevis vadības instruments. Augot uzņēmumam, vadītājam ir nepieciešami vismaz ikmēneša dati: apgrozījums, bruto peļņa, naudas atlikums un debitoru stāvoklis. Vēl svarīgāk ir zināt bruto peļņu pa produktu grupām vai klientiem, jo bieži izrādās, ka daļa apgrozījuma tiek nopelnīta ar minimālu vai pat negatīvu rezultātu. Par rādītājiem, kurus ir vērts sekot, esam rakstījuši
atsevišķā rakstā.
3. Izaugsme patērē naudu
Šī ir visbiežākā kļūda, ko mēs redzam. Augot apgrozījumam, aug arī krājumi un klientu parādi, un tie aug ātrāk nekā peļņa. Uzņēmums var būt rentabls uz papīra un tajā pašā laikā palikt bez naudas algām. Tāpēc apgrozāmo līdzekļu vajadzība ir jāplāno jau pirms liela pasūtījuma, nevis tā izpildes laikā. Ja finansējums būs nepieciešams, to ir vieglāk saņemt tad, kad uzņēmumam vēl klājas labi, tāpēc sarunu ar
finansētāju ir vērts sākt agrāk, nekā šķiet vajadzīgs. Noderīgi var būt arī mūsu padomi par to,
kā uzlabot savu kredītspēju.
4. Aug tur, kur jau esi stiprs
Kad pamatbizness sāk strādāt, parādās kārdinājums iet jaunā nozarē. Praksē drošākā izaugsme ir ar to pašu produktu jaunā ģeogrāfijā vai jaunā klientu segmentā. Tur jau ir zināšanas, piegādātāji un reputācija, un kļūdas maksā lētāk. Jauna nozare nozīmē mācīties visu no sākuma, bieži vienlaikus ar to, ka pamatbizness paliek bez uzmanības.
5. Klientu koncentrācija ir risks, arī tad, ja viss ir labi
Ja viens klients dod vairāk nekā piekto daļu apgrozījuma, uzņēmuma liktenis ir šī klienta rokās. Tas ietekmē ne tikai ikdienu. Gan finansētāji, gan vēlāk iespējamie pircēji par augstu klientu koncentrāciju uzņēmuma vērtējumu samazina. Jaunu klientu piesaiste tādēļ ir jāturpina arī periodos, kad pasūtījumu ir pietiekami. Tas pats attiecas uz klientu maksājumu disciplīnu, par ko esam apkopojuši
atsevišķus padomus.
6. Pieraksti, kā uzņēmums strādā
Kamēr uzņēmumā ir pieci cilvēki, viss tiek atcerēties. Kad to ir divdesmit, nepierakstīti procesi nozīmē, ka katrs dara savādāk un jaunu darbinieku apmācība aizņem mēnešus. Nav nepieciešama bieza rokasgrāmata, pietiek ar to, ka pierakstīti ir galvenie soļi: kā tiek sagatavots piedāvājums, kā tiek pieņemts pasūtījums, kā tiek izrakstīts un atgūts rēķins. Šis pats darbs vēlāk ir noderīgs arī tad, ja uzņēmumu kādreiz nolemj
pārdot, jo pircējs maksā vairāk par uzņēmumu, kas strādā arī bez iepriekšējā īpašnieka.
Ar ko sākt
Nav jāķeras pie visa uzreiz. Visbiežāk visvairāk ieguvumu dod divas lietas: ikmēneša skaitļi uz galda un skaidra atbilde, kurš drīkst pieņemt lēmumus īpašnieka vietā. Pārējais ir vieglāk, kad šīs divas lietas ir savā vietā. Ja šajā posmā ir nepieciešams papildu kapitāls, mēs to varam apspriest
finansējuma piesaistes sarunā.
