Ja mēs runājam par personīgajiem ienākumiem, tad tos var sadalīt divās lielās kategorijās: aktīvie un pasīvie. Aktīvie ienākumi nāk no ikdienas darba (algas), savukārt pasīvie – no ieguldījumiem un uzkrājumiem. Bieži vien domājot par saviem ikdienas līdzekļiem mēs koncentrējamies tikai uz aktīvo ienākumu pusi, tomēr, palielinot pasīvo ienākumu apmēru, var nodrošināt šādas priekšrocības:

1.Papildus ienākumi
Ienākumi nāk neatkarīgi no tā vai tu strādā vai nē. Tā ir papildus apdrošināšana bezdarba situācijā vai vienkārši ienākumi situācijās, kad vēlies ilgstoši nestrādāt un, piemēram, ceļot

2. Lielāki pirkumi 
Uzkrājumi nodrošina kapitālu negaidītām izmaksām vai lielākiem pirkumiem. Vari ietaupīt, izmantojot pirkumam savus uzkrājumus un nemaksājot bankām procentus par aizņēmumu

3. Neatkarība 
Iegūsti neatkarības sajūtu (no darba devēja, ekonomiskās situācijas, valsts politikas un citiem apstākļiem) un tādejādi samazini stresu ikdienā

4. Pensija
Papildinājums vecumdienas ienākumiem, kad saņemt aktīvos ienākumus vairs nebūs iespējams, savukārt pilnībā paļauties uz valsts apmaksātu pensiju nebūtu vēlams

Tavu turību veido aktīvi, kas strādā, kamēr tu atpūties. Tev ir svarīgi ir pārliecināties, ka aktīvi strādā labi un dara to atbilstoši tavām interesēm. Aktīvu vērtība pastāvīgi cīnās ar inflāciju un tavam mērķim būtu panākt to, lai inflācijas rezultātā tavu uzkrājumu vērtība nesarūk. Tāpēc, lai gan nauda bankas kontā ir ļoti drošs noguldījuma avots, šāds ieguldījums katru gadu nes zaudējumus (it sevišķi tad, kad ir augsts inflācijas apmērs, kā, piemēram, tagad). Arī bankas depozīti nav nekāds palīgs cīņai pret inflāciju – labākajā gadījumā bankas piedāvā ieguldītājiem gada atdevi pāris procentu apmērā. Labā ziņa ir, ka ir virkne ar ieguldījumu alternatīvām, kuru ilgtermiņa sagaidāmā atdeve pārsit inflācijas likmi. Pie tam, daudziem no šiem ieguldījumiem nav nepieciešamas augstas finanšu iemaņas, lieli ieguldījuma apmēri vai nozīmīgs laika patēriņš.